Seksuāli transmisīvās slimības – simptomi, analīzes un ārstēšana

Seksuāli transmisīvās slimības jeb, medicīniski precīzāk, seksuāli transmisīvās infekcijas (STI) var skart ikvienu seksuāli aktīvu cilvēku. Tās pārsvarā izplatās vagināla, anāla vai orāla dzimumkontakta laikā.

Daļa infekciju izraisa dedzināšanu urinējot, neparastus izdalījumus, sāpes vai izmaiņas dzimumorgānu apvidū. Tomēr STI var noritēt arī pilnīgi bez simptomiem. Tas nozīmē, ka cilvēks var nezināt par infekciju un nodot to savam partnerim.

Ja bijis neaizsargāts dzimumkontakts, parādījušās sūdzības vai partnerim konstatēta STI, ieteicams vērsties pie ārsta. Sievietēm pirmo izvērtēšanu var veikt ginekologs, bet vīriešiem — urologs. Seksuāli transmisīvo infekciju diagnostikā un ārstēšanā specializējas arī dermatovenerologs.

Kas ir seksuāli transmisīvās infekcijas?

Seksuāli transmisīvās infekcijas izraisa baktērijas, vīrusi, vienšūņi un citi mikroorganismi. Visbiežāk tās tiek nodotas seksuāla kontakta laikā, nonākot saskarē ar inficētu gļotādu, ādu vai ķermeņa šķidrumiem.

Dažas infekcijas var izplatīties arī:

• saskaroties ar inficētām asinīm;
• lietojot kopīgas injekciju adatas;
• no mātes bērnam grūtniecības vai dzemdību laikā;
• ciešā ādas kontaktā, pat ja nav noticis dzimumakts.

Nosaukums “seksuāli transmisīvās infekcijas” ir precīzāks par apzīmējumu “seksuāli transmisīvās slimības”, jo infekcija ne vienmēr rada pamanāmus simptomus vai slimības pazīmes.

Biežākās seksuāli transmisīvās infekcijas

Seksuāli transmisīvās infekcijas var izpausties ļoti atšķirīgi. Vienādi simptomi var būt saistīti ar vairākām infekcijām, tādēļ diagnozi nevar noteikt tikai pēc pašsajūtas vai dzimumorgānu izskata.

Hlamidioze

Hlamidiozi izraisa baktērija Chlamydia trachomatis. Tā ir viena no biežāk reģistrētajām STI Latvijā, un gan sievietēm, gan vīriešiem tā nereti norit bez simptomiem.

Ja sūdzības parādās, sievietēm var būt:

• izmainīti izdalījumi no maksts;
• dedzināšana urinējot;
• sāpes vēdera lejasdaļā;
• sāpes dzimumakta laikā;
• asiņošana starp menstruācijām vai pēc dzimumakta.

Vīriešiem var būt:

• izdalījumi no urīnizvadkanāla;
• dedzināšana urinējot;
• diskomforts urīnizvadkanālā;
• sāpes vai pietūkums sēklinieku apvidū.

Neārstēta hlamidioze sievietēm var izraisīt iegurņa iekaisuma slimību un olvadu bojājumu, palielinot neauglības un ārpusdzemdes grūtniecības risku. Vīriešiem iespējams sēklinieka piedēkļa iekaisums jeb epididimīts.

Hlamidiozi iespējams ārstēt ar ārsta nozīmētām antibiotikām.

Gonoreja

Gonoreju izraisa baktērija Neisseria gonorrhoeae. Infekcija var skart dzimumorgānus, urīnizvadkanālu, taisno zarnu un rīkli.

Vīriešiem raksturīgākas pazīmes ir izdalījumi no urīnizvadkanāla un izteikta dedzināšana urinējot. Sievietēm simptomi var būt viegli vai vispār neparādīties. Iespējami izmainīti izdalījumi, asiņošana starp menstruācijām, sāpes vēdera lejasdaļā vai diskomforts urinējot.

Gonorejas ārstēšanu nosaka ārsts. Pašārstēšanās ar antibiotikām nav pieļaujama, jo gonokoku rezistence pret antibakteriālajiem līdzekļiem ir būtiska sabiedrības veselības problēma.

Sifiliss

Sifilisu izraisa baktērija Treponema pallidum. Infekcija attīstās vairākās stadijās, un tās izpausmes laika gaitā mainās.

Agrīni var parādīties nesāpīga čūla vietā, kur infekcija iekļuvusi organismā. Tā var atrasties arī makstī, taisnajā zarnā vai mutē un tādēļ palikt nepamanīta. Vēlāk iespējami izsitumi, palielināti limfmezgli, nogurums un citi vispārēji simptomi.

Pat tad, ja čūla vai izsitumi pazūd bez ārstēšanas, infekcija organismā var saglabāties. Neārstēts sifiliss vēlīnās stadijās var radīt nopietnus nervu sistēmas, sirds un citu orgānu bojājumus.

Ja ir aizdomas par sifilisu, nepieciešama dermatovenerologa konsultācija un asins analīzes.

Trihomoniāze

Trihomoniāzi izraisa vienšūnis Trichomonas vaginalis. Sievietēm iespējami dzeltenīgi vai zaļgani izdalījumi, nepatīkama smaka, nieze, kairinājums un sāpes urinējot vai dzimumakta laikā.

Vīriešiem infekcija bieži norit bez simptomiem, bet reizēm var izraisīt kairinājumu urīnizvadkanālā, dedzināšanu urinējot vai nelielus izdalījumus.

Ja infekcija apstiprināta, ārstam jāizvērtē arī seksuālā partnera izmeklēšana un ārstēšana.

Dzimumorgānu herpes

Dzimumorgānu herpes infekciju izraisa herpes simplex vīruss. Tā var izpausties ar sāpīgiem pūslīšiem vai čūliņām, niezi, dedzināšanu un sāpēm urinējot. Pirmreizējas infekcijas laikā iespējama arī paaugstināta temperatūra, nespēks un palielināti limfmezgli.

Pēc inficēšanās vīruss organismā saglabājas. Pretvīrusu medikamenti var mazināt simptomus, saīsināt slimības uzliesmojumu un atsevišķos gadījumos samazināt infekcijas nodošanas risku, taču tie vīrusu no organisma pilnībā neizvada.

Herpes iespējams pārnest arī laikā, kad redzamu pūslīšu vai čūliņu nav.

Cilvēka papilomas vīrusa infekcija

Cilvēka papilomas vīruss jeb HPV ir ļoti izplatīts. Lielākā daļa seksuāli aktīvu cilvēku dzīves laikā sastopas ar kādu no HPV tipiem.

Daži HPV tipi izraisa dzimumorgānu kārpas, bet citi ir saistīti ar paaugstinātu dzemdes kakla, anālā kanāla, dzimumlocekļa, vulvas, maksts un mutes–rīkles vēža risku. Augsta riska HPV infekcija parasti nerada redzamus simptomus.

Sievietēm būtiska ir regulāra dalība dzemdes kakla vēža skrīningā. No vairākiem klīniski nozīmīgiem HPV tipiem palīdz aizsargāt vakcinācija.

HIV un vīrushepatīti

HIV, B hepatīts un atsevišķos apstākļos arī C hepatīts var tikt pārnesti seksuāla kontakta ceļā. Agrīnā stadijā cilvēkam var nebūt specifisku simptomu, tādēļ infekciju nosaka ar asins analīzēm.

HIV un vīrushepatītu diagnostiku un ārstēšanu vada infektologs. Latvijā HIV profilakses punktos iespējams veikt bezmaksas un anonīmus eksprestestus HIV, B un C hepatīta, kā arī sifilisa noteikšanai.

Kādi ir STI simptomi sievietēm?

Sievietēm seksuāli transmisīvās infekcijas var izraisīt:

• neparastus vai izmainītus izdalījumus no maksts;
• nepatīkamu izdalījumu smaku;
• niezi, apsārtumu vai kairinājumu;
• dedzināšanu vai sāpes urinējot;
• sāpes vēdera lejasdaļā;
• sāpes dzimumakta laikā;
• asiņošanu starp menstruācijām;
• asiņošanu pēc dzimumakta;
• pūslīšus, čūliņas, izsitumus vai kārpas;
• palielinātus limfmezglus cirkšņos.

Šīs sūdzības ne vienmēr nozīmē STI. Līdzīgus simptomus var izraisīt maksts mikrofloras pārmaiņas, urīnceļu infekcija, kandidoze, dermatoloģiska slimība vai cits veselības traucējums. Precīzu cēloni iespējams noteikt tikai pēc apskates un atbilstošām analīzēm.

Kādi ir STI simptomi vīriešiem?

Vīriešiem iespējamās STI pazīmes ir:

• izdalījumi no urīnizvadkanāla;
• sāpes vai dedzināšana urinējot;
• biežāka vajadzība urinēt;
• urīnizvadkanāla atveres apsārtums;
• sāpes, smaguma sajūta vai pietūkums sēkliniekos;
• diskomforts starpenē;
• pūslīši, čūliņas, izsitumi vai kārpas;
• sāpes vai izdalījumi no taisnās zarnas;
• palielināti limfmezgli cirkšņos.

Arī vīriešiem šīs pazīmes nav raksturīgas tikai seksuāli transmisīvām infekcijām. Tās var būt saistītas, piemēram, ar urīnceļu infekciju, prostatītu, balanītu vai citu uroloģisku slimību.

Vai STI var noritēt bez simptomiem?

Jā. Daudzas seksuāli transmisīvās infekcijas ilgu laiku var neradīt nekādas pamanāmas sūdzības.

Īpaši bieži bez simptomiem var noritēt:

• hlamidioze;
• gonoreja, sevišķi sievietēm;
• trihomoniāze;
• HPV infekcija;
• HIV un vīrushepatīti agrīnā stadijā.

Simptomu neesamība nenozīmē, ka infekciju nevar nodot partnerim vai ka tā nevar izraisīt komplikācijas. Tādēļ analīzes var būt nepieciešamas arī tad, ja cilvēks jūtas pilnīgi vesels.

Kad nepieciešams veikt STI analīzes?

Pārbaudi ieteicams apsvērt, ja:

• bijis vagināls, anāls vai orāls dzimumkontakts bez prezervatīva;
• prezervatīvs dzimumakta laikā pārplīsis vai noslīdējis;
• parādījušies izdalījumi, dedzināšana, sāpes vai izmaiņas dzimumorgānu apvidū;
• seksuālajam partnerim konstatēta STI;
• uzsāktas jaunas attiecības un partneri vēlas atteikties no prezervatīva;
• bijuši vairāki vai jauni seksuālie partneri;
• ir aizdomas par partnera citiem seksuālajiem kontaktiem;
• iestājusies grūtniecība vai tā tiek plānota;
• iepriekš diagnosticēta cita seksuāli transmisīva infekcija.

Ja ir izteikti simptomi vai partnerim apstiprināta STI, konsultāciju nevajadzētu atlikt.

Kad pēc neaizsargāta dzimumakta nodot analīzes?

Vienas analīzes, kas uzreiz pēc kontakta izslēgtu visas seksuāli transmisīvās infekcijas, nav. Katrai infekcijai ir savs periods starp inficēšanos un brīdi, kad laboratoriskais tests to var droši noteikt.

Pārāk agri veikta analīze var būt negatīva arī tad, ja inficēšanās ir notikusi. Tādēļ ārsts, izvērtējot kontakta veidu un laiku, var ieteikt:

• analīzi veikt noteiktā datumā;
• daļu analīžu veikt agrāk, bet citas — vēlāk;
• atkārtot testu pēc noteikta laika;
• simptomu gadījumā sākt izmeklēšanu nekavējoties.

Ja iespējamais kontakts ar HIV noticis pēdējo 72 stundu laikā, nekavējoties jāmeklē neatliekama medicīniska konsultācija par pēcekspozīcijas profilakses nepieciešamību. Tās efektivitāte ir atkarīga no iespējami ātras uzsākšanas.

Kā diagnosticē seksuāli transmisīvās infekcijas?

Analīžu izvēle ir atkarīga no simptomiem, iespējamās infekcijas, dzimumkontakta veida un laika, kas pagājis kopš riska kontakta.

Urīna analīze

Urīna paraugu var izmantot noteiktu baktēriju, piemēram, hlamīdiju un gonokoku, noteikšanai ar molekulārām metodēm.

Pirms parauga nodošanas jāievēro laboratorijas vai ārsta norādījumi. STI noteikšanai paredzēts urīna paraugs var būt jāievāc citādi nekā parasta urīna analīze.

Uztriepe vai gļotādas materiāls

Materiālu var paņemt no maksts, dzemdes kakla, urīnizvadkanāla, rīkles, taisnās zarnas, čūliņas vai cita skartā apvidus.

Pēc orāla vai anāla dzimumkontakta ar urīna analīzi vien var nepietikt. Infekcija var atrasties rīklē vai taisnajā zarnā, kamēr uroģenitālais paraugs ir negatīvs.

Asins analīzes

Asins analīzes izmanto, lai pārbaudītu:

• sifilisu;
• HIV infekciju;
• B hepatītu;
• C hepatītu;
• atsevišķās situācijās citas infekcijas.

Pozitīva skrīninga testa gadījumā var būt vajadzīga apstiprinoša analīze.

Apskate un ultrasonogrāfija

Ginekoloģiskā vai uroloģiskā apskate palīdz izvērtēt iekaisuma pazīmes un izslēgt citus simptomu cēloņus. Ultrasonogrāfija pati par sevi nenosaka STI, bet to var izmantot, ja ārstam ir aizdomas par komplikācijām vai citu reproduktīvās vai urīnizvadsistēmas slimību.

Pie kura ārsta vērsties?

Piemērotākais speciālists ir atkarīgs no dzimuma, simptomiem un iespējamās infekcijas.

Kad vērsties pie ginekologa?

Ginekologs var palīdzēt sievietēm, ja ir:

• neparasti izdalījumi;
• sāpes vēdera lejasdaļā;
• sāpes dzimumakta laikā;
• asiņošana pēc dzimumakta;
• dedzināšana vai kairinājums;
• aizdomas par dzemdes kakla vai mazā iegurņa iekaisumu;
• nepieciešama STI pārbaude grūtniecības laikā.

Ginekologs var veikt apskati, paņemt nepieciešamos paraugus un izvērtēt, vai nav radušās komplikācijas.

Kad vērsties pie urologa?

Urologa konsultācija vīrietim var būt nepieciešama, ja ir:

• dedzināšana vai sāpes urinējot;
• izdalījumi no urīnizvadkanāla;
• sāpes vai pietūkums sēkliniekos;
• diskomforts starpenē;
• atkārtoti uroģenitāli simptomi;
• aizdomas par urīnizvadkanāla, sēklinieka piedēkļa vai prostatas iekaisumu.

Urologs izvērtē, vai sūdzības var būt saistītas ar STI vai citu urīnceļu un dzimumorgānu slimību.

Kad vajadzīgs dermatovenerologs?

Dermatovenerologs specializējas seksuāli transmisīvo infekciju diagnostikā un ārstēšanā. Pie šī speciālista īpaši svarīgi vērsties, ja:

• ir aizdomas par sifilisu;
• parādījušās čūliņas, pūslīši, izsitumi vai kārpas;
• nepieciešama specifiska STI diagnostika;
• infekcija atkārtojas vai ārstēšana nav devusi gaidīto rezultātu;
• partnerim apstiprināta seksuāli transmisīva infekcija.

HIV un vīrushepatītu turpmāko aprūpi nodrošina infektologs.

Kā ārstē seksuāli transmisīvās infekcijas?

Ārstēšana ir atkarīga no infekcijas izraisītāja.

Bakteriālas infekcijas, piemēram, hlamidiozi, gonoreju un sifilisu, ārstē ar atbilstošiem antibakteriāliem medikamentiem. Trihomoniāzei izmanto pretparazītu līdzekļus. Vīrusu infekciju gadījumā ārstēšanas mērķis var būt simptomu mazināšana, uzliesmojumu ierobežošana vai slimības progresēšanas novēršana.

Svarīgi ievērot vairākus principus:

• medikamentus lietot tieši tā, kā norādījis ārsts;
• nepārtraukt ārstēšanu tikai tāpēc, ka simptomi pazuduši;
• nelietot iepriekš palikušas vai citam cilvēkam izrakstītas antibiotikas;
• informēt pašreizējos un, ja ārsts iesaka, arī iepriekšējos partnerus;
• ievērot ārsta norādes par dzimumkontaktu ierobežošanu;
• nepieciešamības gadījumā veikt kontroles vai atkārtotu analīzi.

Simptomu mazināšanās vēl nepierāda, ka infekcija izārstēta.

Vai jāārstē arī seksuālais partneris?

Daudzu infekciju gadījumā partnerim nepieciešama izmeklēšana un reizēm ārstēšana arī tad, ja viņam nav simptomu.

Ja ārstējas tikai viens partneris, iespējama atkārtota inficēšanās. Tas var radīt maldīgu iespaidu, ka medikamenti nav palīdzējuši vai infekcija nepārtraukti atgriežas.

Partneru izmeklēšanas un ārstēšanas nepieciešamība ir atkarīga no konkrētās diagnozes. To nosaka ārsts.

Kādas var būt neārstētas STI sekas?

Neārstēta infekcija var saglabāties organismā, izplatīties uz citiem orgāniem un tikt nodota partnerim.

Sievietēm iespējamās komplikācijas ir:

• iegurņa iekaisuma slimība;
• olvadu bojājums;
• hroniskas sāpes vēdera lejasdaļā;
• ārpusdzemdes grūtniecība;
• grūtības ieņemt bērnu;
• komplikācijas grūtniecības laikā.

Vīriešiem iespējamas:

• urīnizvadkanāla iekaisuma komplikācijas;
• sēklinieka piedēkļa iekaisums;
• sāpes sēklinieku vai iegurņa apvidū;
• atsevišķos gadījumos auglības traucējumi.

Sifiliss, HIV un vīrushepatīti var ietekmēt arī orgānus ārpus uroģenitālās sistēmas. Savlaicīga diagnostika ievērojami samazina komplikāciju un infekcijas tālākas nodošanas risku.

Kā samazināt inficēšanās risku?

Pilnībā novērst risku iespējams tikai izvairoties no seksuāla kontakta, tomēr to var būtiski samazināt.

Ieteicams:

• pareizi lietot prezervatīvu vagināla un anāla dzimumakta laikā;
• izmantot aizsarglīdzekļus arī orāla seksa laikā;
• veikt STI analīzes atbilstoši individuālajam riskam;
• pirms atteikšanās no prezervatīva pārrunāt ar partneri testēšanos;
• vakcinēties pret HPV un B hepatītu atbilstoši rekomendācijām;
• nelietot kopīgas injekciju adatas;
• simptomu vai riska kontakta gadījumā savlaicīgi vērsties pie ārsta.

Prezervatīvs būtiski samazina risku, tomēr nenodrošina pilnīgu aizsardzību pret infekcijām, kuras var izplatīties, saskaroties ar nenosegtu ādu vai gļotādu.

Kad noteikti jāvēršas pie ārsta?

Ārsta konsultācija nepieciešama, ja:

• pēc dzimumkontakta parādījusies dedzināšana, sāpes vai izdalījumi;
• dzimumorgānu apvidū radušās čūliņas, pūslīši, izsitumi vai kārpas;
• ir sāpes vēdera lejasdaļā vai sēkliniekos;
• partnerim diagnosticēta STI;
• simptomi saglabājas vai atkārtojas;
• esat grūtniece un pastāv STI risks;
• nepieciešams izvēlēties piemērotākās analīzes pēc neaizsargāta kontakta.

Steidzami jāmeklē medicīniska palīdzība, ja ir stipras sāpes vēderā vai sēkliniekos, augsta temperatūra, izteikts nespēks, strauji progresējošs pietūkums vai iespējams HIV riska kontakts pēdējo 72 stundu laikā.

STI pārbaude pie urologa vai ginekologa Rīgas centrā

Ja pēc neaizsargāta dzimumkontakta radušās sūdzības vai vēlaties pārbaudīt savu seksuālo veselību, piesakieties urologa vai ginekologa konsultācijai “Republikas laukuma klīnikā”.

Ārsts konfidenciāli izvērtēs simptomus un iespējamos riska faktorus, ieteiks nepieciešamās analīzes un izskaidros turpmāko rīcību. Ja konkrētajā situācijā nepieciešama dermatovenerologa vai infektologa palīdzība, tiks ieteikts atbilstošais speciālists.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai STI var būt bez simptomiem?

Jā. Hlamidioze, gonoreja, HPV un vairākas citas infekcijas var noritēt bez pamanāmām pazīmēm. Infekciju iespējams nodot partnerim arī tad, ja cilvēks jūtas vesels.

Kad pēc neaizsargāta dzimumakta jāveic analīzes?

Piemērotais laiks ir atkarīgs no iespējamās infekcijas un analīzes veida. Ja ir simptomi vai partnerim diagnosticēta STI, pie ārsta jāvēršas nekavējoties. Daļu analīžu vēlāk var būt nepieciešams atkārtot.

Vai ar urīna analīzi var noteikt visas STI?

Nē. Urīna paraugs var palīdzēt noteikt atsevišķas uroģenitālas infekcijas, taču sifilisa, HIV un vīrushepatītu diagnostikai vajadzīgas asins analīzes. Pēc orāla vai anāla kontakta var būt nepieciešams materiāls no rīkles vai taisnās zarnas.

Vai STI gadījumā jāārstē arī partneris?

Daudzu STI gadījumā partnerim nepieciešama pārbaude un reizēm arī ārstēšana. Pretējā gadījumā iespējama atkārtota inficēšanās. Precīzus norādījumus sniedz ārstējošais ārsts.

Vai visas seksuāli transmisīvās infekcijas var izārstēt?

Daudzas bakteriālas un parazitāras infekcijas iespējams izārstēt. Vīrusu infekcijas, piemēram, herpes vai HIV, parasti nevar pilnībā izvadīt no organisma, taču ar atbilstošu ārstēšanu tās iespējams kontrolēt.