Galvassāpes var izpausties kā spiedoša, pulsējoša, duroša vai dedzinoša sajūta. Tās var skart visu galvu, tikai vienu pusi, pieri, deniņus vai pakausi. Dažreiz sāpes ir īslaicīgas, bet citreiz tās atkārtojas un traucē darbam, miegam un ikdienas aktivitātēm.
Lielākā daļa galvassāpju nav saistītas ar bīstamu saslimšanu, tomēr jaunas, neparastas vai strauji progresējošas sāpes nedrīkst ignorēt. Īpaši svarīgi savlaicīgi meklēt medicīnisku palīdzību, ja galvassāpēm pievienojas redzes, runas, kustību vai samaņas traucējumi.
Ja galvassāpes atkārtojas, kļūst spēcīgākas vai mainās to raksturs, piesakieties neirologa konsultācijai.
Kāpēc rodas galvassāpes?
Galvassāpes nav viena konkrēta slimība. Tās var būt patstāvīgs neiroloģisks traucējums vai citas veselības problēmas simptoms.
Atbilstoši Starptautiskajai galvassāpju klasifikācijai galvassāpes iedala divās lielās grupās:
- primārās galvassāpes;
- sekundārās galvassāpes.
Primāru galvassāpju gadījumā sāpes ir pati saslimšana. Šajā grupā ietilpst migrēna, saspringuma tipa un klastera galvassāpes.
Sekundāras galvassāpes izraisa cits veselības stāvoklis, piemēram, infekcija, galvas vai kakla trauma, atsevišķu medikamentu pārmērīga lietošana vai cita saslimšana. Ārsta uzdevums ir izvērtēt simptomus un noteikt, vai nepieciešami papildu izmeklējumi.
Biežākie galvassāpju veidi
Saspringuma tipa galvassāpes
Saspringuma tipa galvassāpes parasti ir spiedošas vai velkošas. Pacienti tās mēdz raksturot kā ciešu loku vai joslu ap galvu.
Raksturīgās pazīmes:
- sāpes parasti jūtamas abās galvas pusēs;
- tās visbiežāk nav pulsējošas;
- var būt saspringti kakla un plecu muskuļi;
- ikdienas fiziskās aktivitātes sāpes parasti būtiski nepasliktina;
- slikta dūša parasti nav izteikta.
Saspringuma tipa galvassāpes var būt saistītas ar stresu, nogurumu, ilgstošu darbu pie datora, nepietiekamu miegu vai kakla un plecu muskuļu saspringumu.
Migrēna
Migrēna ir neiroloģiska saslimšana, kas var izraisīt atkārtotas vidēji stipras vai stipras galvassāpju lēkmes. Sāpes bieži, bet ne vienmēr, skar vienu galvas pusi.
Migrēnas laikā var būt:
- pulsējošas galvassāpes;
- slikta dūša vai vemšana;
- pastiprināta jutība pret gaismu;
- pastiprināta jutība pret skaņām vai smaržām;
- sāpju pastiprināšanās fiziskas slodzes laikā;
- vēlme atrasties klusā un tumšā telpā.
Daļai pacientu pirms galvassāpēm rodas aura. Tā var izpausties ar mirgojošām līnijām, redzes lauka izmaiņām, tirpšanu vai citiem pārejošiem neiroloģiskiem simptomiem. Ja šādi simptomi parādās pirmo reizi, nepieciešama medicīniska izvērtēšana.
Klastera galvassāpes
Klastera galvassāpes ir retākas, bet ļoti intensīvas. Tās parasti skar vienu galvas pusi un koncentrējas ap aci vai deniņu.
Vienlaikus tajā pašā pusē var būt:
- acs apsārtums vai asarošana;
- plakstiņa pietūkums vai noslīdējums;
- aizlikts vai tekošs deguns;
- sejas svīšana;
- izteikts nemiers.
Lēkmes mēdz atkārtoties noteiktos periodos jeb klasteros. Šādu simptomu gadījumā nepieciešama neirologa konsultācija, jo klastera galvassāpju ārstēšana atšķiras no migrēnas un saspringuma tipa sāpju ārstēšanas.
Galvassāpes pakausī
Galvassāpes pakausī var rasties dažādu iemeslu dēļ. Sāpju lokalizācija viena pati nenorāda uz konkrētu diagnozi.
Iespējamie iemesli var būt:
- saspringti kakla un plecu muskuļi;
- ilgstoša atrašanās vienā pozā;
- saspringuma tipa galvassāpes;
- kakla struktūru izraisītas jeb cervikogēnas galvassāpes;
- migrēna;
- pakauša nervu kairinājums;
- retāk – cits veselības stāvoklis, kas jāizvērtē ārstam.
Svarīgi pievērst uzmanību tam, vai sāpes ir saistītas ar kakla kustībām, izstaro uz deniņiem vai acīm, rodas pēc traumas vai tām pievienojas reibonis, redzes traucējumi, vājums vai nejutīgums.
Ja galvassāpes pakausī atkārtojas, kļūst stiprākas vai nepāriet, ieteicama ārsta konsultācija.
Galvas sāpes labajā vai kreisajā pusē
Galvas sāpes labajā pusē vai tikai kreisajā pusē bieži tiek saistītas ar migrēnu, taču vienpusējas sāpes var rasties arī citu iemeslu dēļ.
Vienpusējas galvassāpes var būt:
- migrēnas izpausme;
- klastera galvassāpes;
- saistītas ar sejas vai pakauša nervu kairinājumu;
- saistītas ar kakla struktūrām;
- sekundāras citas veselības problēmas dēļ.
Migrēnas gadījumā sāpes var mainīt pusi dažādu lēkmju laikā. Savukārt ļoti stipras sāpes, kas vienmēr rodas ap vienu aci un ko pavada acs asarošana vai deguna aizlikums tajā pašā pusē, var liecināt par klastera galvassāpēm.
Sāpju atrašanās labajā vai kreisajā pusē pati par sevi neļauj noteikt diagnozi. Nozīme ir arī sāpju sākumam, ilgumam, intensitātei un pavadošajiem simptomiem.
Kad galvassāpes var būt bīstamas?
Zvaniet 113 vai nekavējoties meklējiet neatliekamu medicīnisko palīdzību, ja:
- pēkšņi sākas ārkārtīgi stipras galvassāpes;
- sāpes sasniedz maksimālo intensitāti dažu sekunžu vai minūtes laikā;
- rodas sejas noslīdējums, rokas vai kājas vājums;
- parādās runas, redzes vai koordinācijas traucējumi;
- rodas apjukums, izteikta miegainība vai samaņas zudums;
- ir pirmreizēji krampji;
- galvassāpes sākušās pēc nopietnas galvas traumas;
- galvassāpes pavada augsta temperatūra un kakla stīvums;
- parādās izsitumi, kas neizbalē, tiem piespiežot caurspīdīgu glāzi;
- strauji pasliktinās vispārējais veselības stāvoklis.
Steidzama ārsta konsultācija nepieciešama arī tad, ja galvassāpes ir jaunas un neparastas, kļūst arvien stiprākas, pamodina no miega vai pastiprinās klepojot, šķaudot, noliecoties vai fiziskas slodzes laikā.
Kad jāvēršas pie neirologa?
Neirologa konsultācija ieteicama, ja:
- galvassāpes regulāri atkārtojas;
- sāpes kļūst biežākas vai spēcīgākas;
- mainās ierastais galvassāpju raksturs;
- galvassāpes traucē darbam, mācībām vai miegam;
- sāpes pavada slikta dūša, redzes izmaiņas vai jutība pret gaismu;
- pretsāpju medikamenti vairs nepalīdz;
- pretsāpju līdzekļi jālieto arvien biežāk;
- galvassāpes sākušās pēc traumas;
- ir neskaidri neiroloģiski simptomi;
- nepieciešams izvērtēt migrēnas profilaktisko ārstēšanu.
Neirologs palīdz atšķirt primāras galvassāpes no situācijām, kad nepieciešams meklēt citu sāpju cēloni.
Dr. Marija Cērpa
Kā ārsts noskaidro galvassāpju cēloni?
Galvassāpju diagnostikā ļoti svarīgs ir precīzs simptomu apraksts. Neirologs jautās:
- kad galvassāpes sākās;
- cik bieži tās atkārtojas;
- cik ilgi ilgst viena lēkme;
- kurā vietā sāpes jūtamas;
- vai sāpes ir spiedošas, pulsējošas vai durošas;
- kāda ir sāpju intensitāte;
- kādi simptomi rodas vienlaikus;
- kas sāpes provocē vai mazina;
- kādi medikamenti tiek lietoti;
- vai galvassāpes ir arī citiem ģimenes locekļiem.
Konsultācijas laikā ārsts veic neiroloģisku izmeklēšanu, novērtējot refleksus, muskuļu spēku, jušanu, koordināciju un citas nervu sistēmas funkcijas.
Magnētiskā rezonanse vai datortomogrāfija nav nepieciešama katram pacientam ar galvassāpēm. Papildu izmeklējumus nozīmē tad, ja simptomi, izmeklēšanas rezultāti vai riska faktori rada aizdomas par sekundāru galvassāpju cēloni.
Galvassāpju dienasgrāmata
Pirms neirologa konsultācijas ieteicams vismaz dažas nedēļas pierakstīt:
- galvassāpju datumu un sākuma laiku;
- sāpju ilgumu;
- sāpju vietu un raksturu;
- intensitāti skalā no 0 līdz 10;
- pavadošos simptomus;
- iespējamos provocējošos faktorus;
- lietotos medikamentus un to iedarbību;
- menstruālā cikla dienu, ja tas var būt saistīts ar simptomiem.
Galvassāpju dienasgrāmata palīdz ārstam saskatīt atkārtošanās likumsakarības un novērtēt ārstēšanas rezultātus.
Kā ārstē galvassāpes?
Ārstēšana ir atkarīga no galvassāpju veida, biežuma, intensitātes un pacienta veselības stāvokļa. Viena ārstēšanas metode nav piemērota visiem pacientiem.
Ārstēšana var ietvert:
- medikamentus akūtas lēkmes mazināšanai;
- migrēnai paredzētu specifisku terapiju;
- profilaktisku ārstēšanu biežu lēkmju gadījumā;
- miega un dienas režīma sakārtošanu;
- regulāras maltītes un pietiekamu šķidruma uzņemšanu;
- fiziskās aktivitātes;
- stresa pārvaldīšanu;
- ergonomiskas darba vietas izveidi;
- fizioterapiju atbilstošu indikāciju gadījumā.
Medikamentu izvēli un lietošanas biežumu vēlams pārrunāt ar ārstu. Pārāk bieža pretsāpju līdzekļu lietošana pati var veicināt medikamentu pārmērīgas lietošanas izraisītas galvassāpes.
Ko iespējams darīt galvassāpju profilaksei?
Galvassāpju risku dažkārt palīdz samazināt:
- regulārs miega režīms;
- pietiekama šķidruma uzņemšana;
- regulāras maltītes;
- mērenas fiziskās aktivitātes;
- pārtraukumi ilgstoša darba laikā;
- kakla un plecu muskuļu saspringuma mazināšana;
- individuālo migrēnas provocējošo faktoru atpazīšana;
- galvassāpju dienasgrāmatas aizpildīšana;
- ārsta nozīmētās profilaktiskās terapijas ievērošana.
Nav nepieciešams bez pamatojuma atteikties no daudziem pārtikas produktiem. Vispirms dienasgrāmatā jāpārbauda, vai konkrētais faktors atkārtoti saistīts ar galvassāpju lēkmēm.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kāpēc sāp galva pakausī?
Galvassāpes pakausī var būt saistītas ar kakla un plecu muskuļu saspringumu, saspringuma tipa galvassāpēm, migrēnu, kakla struktūru izraisītām sāpēm vai pakauša nervu kairinājumu. Atkārtotu vai progresējošu sāpju gadījumā nepieciešama ārsta konsultācija.
Ko var nozīmēt galvas sāpes labajā pusē?
Vienpusējas galvassāpes var būt migrēnas vai klastera galvassāpju izpausme, taču iespējami arī citi cēloņi. Diagnozi nevar noteikt tikai pēc sāpju atrašanās vietas.
Vai galvassāpes var izraisīt paaugstināts asinsspiediens?
Viegli vai mēreni paaugstināts asinsspiediens bieži nerada specifiskus simptomus. Galvassāpes var būt saistītas ar ļoti izteiktu asinsspiediena paaugstināšanos vai citu veselības stāvokli, tādēļ nepieciešams izmērīt asinsspiedienu un izvērtēt kopējo situāciju.
Vai visiem pacientiem ar galvassāpēm nepieciešama magnētiskā rezonanse?
Nē. Izmeklējuma nepieciešamību nosaka ārsts, ņemot vērā galvassāpju raksturu, neiroloģiskās izmeklēšanas rezultātus un iespējamos riska faktorus.
Kad galvassāpju dēļ jādodas pie neirologa?
Pie neirologa ieteicams vērsties, ja galvassāpes atkārtojas, kļūst biežākas vai stiprākas, maina raksturu, traucē ikdienas aktivitātēm vai prasa biežu pretsāpju līdzekļu lietošanu.
Neirologa konsultācija galvassāpju gadījumā
Ja galvassāpes atkārtojas vai nav skaidrs to cēlonis, neirologa konsultācija palīdz izvērtēt simptomus, noteikt iespējamo galvassāpju veidu un sagatavot individuālu izmeklēšanas un ārstēšanas plānu.
Republikas laukuma klīnika atrodas Rīgas klusajā centrā, Republikas laukumā 3–18, “Centra nama” pirmajā stāvā. Ieeja atrodas no Zemkopības ministrijas puses.
- Tālrunis: 28002363
- Adrese: Republikas laukums 3–18, Rīga
