Narkoze jeb vispārējā anestēzija ļauj veikt operācijas un citas medicīniskas procedūras, pacientam nejūtot sāpes un neapzinoties procedūras norisi. Anestēzijas laikā pacienta stāvokli nepārtraukti uzrauga anesteziologs, kontrolējot elpošanu, sirdsdarbību, asinsspiedienu, skābekļa līmeni un citas dzīvībai svarīgas funkcijas.
Cilvēkiem pirms operācijas bieži rodas jautājumi: vai narkoze ir droša, cik ilgi tā darbojas, kā tai sagatavoties un cik ātri pēc anestēzijas varēs atgriezties ierastajā ikdienā? Atbildes ir atkarīgas ne tikai no izmantotajiem medikamentiem, bet arī no operācijas apjoma, pacienta vecuma, veselības stāvokļa un iepriekšējās anestēzijas pieredzes.
Kas ir narkoze?
Narkoze ir ikdienā lietots apzīmējums vispārējai anestēzijai. Ar medikamentiem tiek izraisīts kontrolēts bezsamaņas stāvoklis, kura laikā pacients nejūt sāpes un parasti neatceras operācijas norisi.
Vispārējās anestēzijas laikā anesteziologs:
- ievada un pielāgo anestēzijas medikamentus;
- nodrošina elpceļu caurlaidību un, ja nepieciešams, mākslīgo plaušu ventilāciju;
- uzrauga elpošanu, skābekļa un ogļskābās gāzes līmeni;
- kontrolē sirdsdarbību un asinsspiedienu;
- ievada šķidrumus un nepieciešamos medikamentus;
- kontrolē ķermeņa temperatūru;
- nodrošina atsāpināšanu;
- rūpējas par drošu pamošanos pēc operācijas.
Anestēzijas dziļumu un medikamentu devas pielāgo konkrētajam pacientam un procedūrai. Tādēļ narkoze nav viena nemainīga zāļu deva, kas visiem pacientiem darbojas vienādi.
Kā narkoze atšķiras no sedācijas?
Vispārējās anestēzijas laikā pacients atrodas kontrolētā bezsamaņā. Savukārt sedācija var būt viegla, vidēji dziļa vai dziļa.
Vieglas sedācijas laikā pacients ir mierīgs, bet spēj sarunāties un izpildīt norādījumus. Dziļākas sedācijas laikā pacients lielāko procedūras daļu guļ un pēc tam var neatcerēties notikušo. Arī sedācijas laikā jāuzrauga elpošana, pulss, asinsspiediens un skābekļa līmenis.
Sedāciju izmanto, piemēram, endoskopiskos izmeklējumos, zobārstniecībā un citās īsākās procedūrās. Tomēr ne katrai operācijai sedācija ir piemērota alternatīva vispārējai anestēzijai.
Citi anestēzijas veidi
Reģionālā anestēzija
Reģionālās anestēzijas laikā tiek bloķēta sāpju sajūta noteiktā ķermeņa daļā. Pie tās pieder spinālā anestēzija, epidurālā anestēzija un perifēro nervu blokādes.
Pacients var palikt nomodā vai papildus saņemt sedāciju. Reģionālo anestēziju iespējams izmantot atsevišķi vai kombinēt ar vispārējo anestēziju.
Lokālā anestēzija
Lokālā anestēzija atsāpina nelielu ķermeņa zonu, piemēram, ādu vai gļotādu. Pacients saglabā apziņu, un daudzos gadījumos anesteziologa klātbūtne nav nepieciešama.
Lokālo anestēziju bieži izmanto zobārstniecībā, ādas veidojumu noņemšanā, brūču apstrādē un citās nelielās manipulācijās.
Kā atšķiras endotraheālā, laringeālā, spinālā un epidurālā anestēzija?
Endotraheālā un laringeālā anestēzija nav atsevišķi anestēzijas veidi. Tie ir divi elpceļu nodrošināšanas veidi vispārējās anestēzijas jeb narkozes laikā.
Laringeālā maska
Laringeālo masku pēc pacienta iemidzināšanas ievieto virs balsenes ieejas. To biežāk izmanto īsākām plānveida procedūrām, ja pacientam nav paaugstināta kuņģa satura nonākšanas elpceļos riska.
Endotraheālā caurule
Endotraheālo cauruli ievada trahejā. Tā ļauj precīzi kontrolēt pacienta elpošanu un labāk aizsargā elpceļus. Šo metodi biežāk izmanto ilgākās un apjomīgākās operācijās vai tad, ja pastāv paaugstināts aspirācijas risks.
Spinālā anestēzija
Spinālās anestēzijas laikā muguras lejasdaļā veic vienu medikamenta injekciju. Tā ātri rada nejutīgumu ķermeņa lejasdaļā un visbiežāk darbojas vairākas stundas. Pacients var palikt nomodā vai papildus saņemt sedāciju.
Epidurālā anestēzija
Epidurālās anestēzijas laikā muguras rajonā ievieto tievu katetru, caur kuru medikamentus var ievadīt atkārtoti. Tādēļ atsāpināšanu iespējams turpināt ilgāk, arī pēc operācijas. Epidurālo anestēziju izmanto operācijās, pēcoperācijas atsāpināšanā un dzemdību sāpju mazināšanai.
Piemērotāko anestēzijas un elpceļu nodrošināšanas metodi izvēlas anesteziologs, ņemot vērā pacienta veselību, operācijas veidu, ilgumu un individuālos riskus.
Kā sagatavoties narkozei?
Droša anestēzija sākas vēl pirms operācijas. Ārstam jāzina par visām slimībām, alerģijām, lietotajiem medikamentiem un iepriekšējo anestēzijas pieredzi.
Pirms plānotās procedūras ārstniecības personālam jāpastāsta par:
- sirds, plaušu, nieru vai aknu slimībām;
- cukura diabētu un paaugstinātu asinsspiedienu;
- iespējamu miega apnoju un izteiktu krākšanu;
- alerģijām pret medikamentiem vai citiem līdzekļiem;
- visām recepšu un bezrecepšu zālēm;
- uztura bagātinātāju un augu preparātu lietošanu;
- iepriekšējām operācijām un anestēzijām;
- sliktu dūšu vai vemšanu pēc iepriekšējas narkozes;
- apgrūtinātu intubāciju vai elpceļu nodrošināšanu;
- kustīgiem zobiem, protēzēm un ierobežotu mutes atvēršanu;
- iespējamu grūtniecību;
- nesen pārslimotu infekciju, drudzi, klepu vai elpošanas traucējumiem.
Ja pēc iepriekšējas anestēzijas bijuši sarežģījumi, vēlams paņemt līdzi attiecīgo medicīnisko dokumentāciju.
Cik ilgi pirms narkozes nedrīkst ēst un dzert?
Badošanās pirms anestēzijas samazina risku, ka kuņģa saturs varētu nonākt elpceļos. Tā ir reta, bet potenciāli nopietna komplikācija.
Pieaugušajiem bieži izmanto šādus orientējošus intervālus:
- cietu ēdienu un pienu nelieto vismaz sešas stundas pirms anestēzijas;
- dzidrus šķidrumus noteiktos gadījumos drīkst lietot līdz divām stundām pirms anestēzijas.
Pie dzidriem šķidrumiem parasti pieskaita ūdeni un dzērienus bez piena un cietām daļiņām. Sula ar mīkstumu, piens, kefīrs un smūtijs nav dzidri šķidrumi.
Šie ir vispārīgi orientieri. Vienmēr jāievēro tieši operējošās ārstniecības iestādes sniegtie norādījumi, jo badošanās režīms var atšķirties atkarībā no procedūras, vecuma, veselības stāvokļa un paredzētās anestēzijas.
Nevajadzētu badoties ilgāk, nekā norādīts. Pārmērīgi ilga badošanās var veicināt slāpes, nespēku, galvassāpes un sliktu pašsajūtu.
Vai pirms narkozes drīkst lietot ikdienas medikamentus?
Ikdienā lietotos medikamentus nedrīkst patvaļīgi pārtraukt. Dažus preparātus turpina lietot arī operācijas dienā, bet citu zāļu lietošana uz laiku jāmaina.
Īpaši svarīgi ar ārstu pārrunāt:
- asinsreci ietekmējošus medikamentus;
- insulīnu un citus cukura diabēta medikamentus;
- asinsspiediena zāles;
- steroīdu preparātus;
- psihiatrijā un neiroloģijā lietotus medikamentus;
- miega un nomierinošos līdzekļus;
- GLP-1 grupas medikamentus;
- uztura bagātinātājus un augu valsts preparātus.
GLP-1 grupas medikamenti, kurus lieto diabēta vai svara samazināšanas ārstēšanai, var palēnināt kuņģa iztukšošanos. Tas nenozīmē, ka visiem pacientiem zāles obligāti jāpārtrauc vai jāievēro 24 stundu badošanās. Rīcību nosaka individuāli, izvērtējot preparātu, devas maiņu, kuņģa un zarnu trakta simptomus, operācijas veidu un citus riska faktorus.
Cik ilgi darbojas narkoze?
Vispārējā anestēzija tiek uzturēta tik ilgi, cik nepieciešams procedūras veikšanai. Anesteziologs operācijas laikā nepārtraukti pielāgo medikamentu ievadi atbilstoši pacienta reakcijai un operācijas norisei.
Kad procedūra tuvojas beigām, anestēzijas medikamentu ievadi samazina vai pārtrauc. Daudzi pacienti sāk mosties dažu minūšu laikā, taču pamošanās ātrums ir individuāls.
To ietekmē:
- operācijas ilgums un apjoms;
- izmantotie anestēzijas un pretsāpju medikamenti;
- pacienta vecums;
- aknu un nieru darbība;
- ķermeņa temperatūra;
- hroniskas slimības;
- pacienta individuālā jutība pret medikamentiem.
Cik ilgi narkoze iziet no organisma?
Nav viena precīza laika, kad narkoze pilnībā “iziet no organisma”. Dažādi anestēzijas medikamenti tiek pārstrādāti un izvadīti atšķirīgā ātrumā, bet pašsajūtu pēc operācijas ietekmē arī pati operācija, sāpes, miega trūkums, šķidruma zudums un citi lietotie medikamenti.
Pacients var būt pamodies un spēt sarunāties, bet uzmanība, koordinācija un spriestspēja vēl vairākas stundas var nebūt pilnībā atjaunojusies. Nogurums un miegainība dažkārt saglabājas līdz nākamajai dienai vai ilgāk, īpaši pēc apjomīgas operācijas.
Pēc ambulatoras narkozes vai sedācijas parasti jāievēro ārstniecības iestādes noteiktie ierobežojumi. Bieži pirmās 24 stundas nedrīkst:
- vadīt transportlīdzekli;
- strādāt ar bīstamām iekārtām;
- lietot alkoholu;
- pieņemt nozīmīgus juridiskus vai finanšu lēmumus;
- vienatnē rūpēties par mazu bērnu vai citu aprūpējamu personu.
Pēc procedūras pacientu mājās vajadzētu pavadīt atbildīgam pieaugušajam, ja tā norādījusi ārstniecības iestāde.
Biežākās narkozes blaknes
Pēc vispārējās anestēzijas iespējamas īslaicīgas blaknes:
- miegainība un nogurums;
- slikta dūša vai vemšana;
- reibonis;
- drebuļi;
- sausa mute;
- sāpes kaklā vai aizsmakums;
- muskuļu sāpes;
- galvassāpes;
- nieze;
- īslaicīgs apjukums.
Sāpes kaklā var rasties pēc elpceļu nodrošināšanas ar laringeālo masku vai elpošanas cauruli. Sliktas dūšas risks ir lielāks pacientiem, kuriem tā bijusi pēc iepriekšējas anestēzijas vai kuri cieš no transporta slimības. Par to jāinformē anesteziologs, jo iespējams savlaicīgi plānot profilaktiskus medikamentus.
Nopietnas komplikācijas sastopamas retāk, taču individuālais risks ir atkarīgs no pacienta veselības, operācijas veida un steidzamības. Tādēļ risku nevar novērtēt tikai pēc vārda “narkoze”.
Kad pēc anestēzijas jāmeklē medicīniska palīdzība?
Pēc izrakstīšanās jāsazinās ar ārstniecības iestādi vai jāmeklē neatliekama palīdzība, ja parādās:
- apgrūtināta elpošana;
- sāpes krūtīs;
- samaņas traucējumi vai neparasti izteikta miegainība;
- atkārtota vemšana un nespēja uzņemt šķidrumu;
- strauji pieaugošas sāpes;
- izteikta alerģiska reakcija;
- citi simptomi, par kuriem ārstniecības iestāde brīdinājusi pēc operācijas.
Pēcoperācijas norādījumi var atšķirties atkarībā no veiktās procedūras, tādēļ vienmēr jāievēro izrakstā norādītās rekomendācijas.
Anesteziologa konsultācija pirms operācijas
Ja pirms plānotās operācijas nepieciešams izvērtēt veselības stāvokli, analīžu rezultātus, lietotos medikamentus vai iepriekšējās anestēzijas pieredzi, iespējams pieteikties anesteziologa konsultācijai Rīgā.
“Republikas laukuma klīnikā” anesteziologs konsultē pieaugušos un bērnus pirms plānveida operācijām, zobārstniecības miegā, LOR operācijām, endoskopiskiem izmeklējumiem un citām procedūrām. Konsultācija iespējama klātienē vai attālināti, ja konkrētajā situācijā nav nepieciešama fiziska apskate.
Pieraksts pa tālruni:
