Flebologs Rīgā

Flebologa konsultācija un kāju vēnu pārbaude

Flebologs diagnosticē un ārstē vēnu slimības. Konsultācija ieteicama, ja ir redzamas paplašinātas vēnas, kāju smaguma sajūta, pietūkums, sāpes, nakts krampji vai ādas pārmaiņas ap potītēm.

“Republikas laukuma klīnikā” Rīgas centrā konsultē Dr. Roberts Rumba. Nepieciešamības gadījumā konsultācijas laikā iespējams veikt kāju vēnu ultrasonogrāfiju jeb duplekssonogrāfiju.

Izmeklējums palīdz novērtēt dziļās un virspusējās vēnas, asins plūsmas virzienu un vēnu vārstuļu darbību. Pēc izmeklēšanas ārsts izskaidro rezultātus un sagatavo individuālu ārstēšanas vai novērošanas plānu.

Pakalpojumi:

• flebologa konsultācija;
• kāju vēnu duplekssonogrāfija;
• varikozu vēnu izvērtēšana;
• hroniskas vēnu mazspējas diagnostika;
• kāju tūskas cēloņa izvērtēšana;
• virspusēja tromboflebīta diagnostika;
• vēnu trombozes pazīmju izvērtēšana;
• trofisku ādas pārmaiņu un vēnu čūlu izvērtēšana;
• kompresijas terapijas piemērotības noteikšana;
• individuāla ārstēšanas un novērošanas plāna sagatavošana.

Flebologa konsultācijas cena: 70,00 EUR.
Asinsvadu izmeklējumu cena – no 70,00 EUR.

Dr. Roberts Rumba

Kas ir flebologs?

Flebologs ir ārsts, kurš specializējas vēnu slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē. Fleboloģija aptver gan redzamas paplašinātas vēnas, gan dziļākus vēnu asinsrites traucējumus.

Flebologa uzdevums nav tikai novērtēt vēnu ārējo izskatu. Konsultācijas laikā ārsts noskaidro, vai redzamās vēnas ir tikai kosmētiska pārmaiņa vai arī tās saistītas ar vēnu vārstuļu darbības traucējumiem un hronisku vēnu mazspēju.

Lai precīzi noteiktu problēmas cēloni, bieži nepieciešama kāju vēnu duplekssonogrāfija. Ar to iespējams novērtēt gan virspusējās, gan dziļās vēnas un sagatavot piemērotu ārstēšanas plānu.

Kad jāvēršas pie flebologa?

Flebologa konsultācija ieteicama, ja novērojat:

• redzamas, izspiedušās vai līkumotas vēnas;
• smaguma vai noguruma sajūtu kājās;
• kāju vai potīšu pietūkumu;
• sāpes, spiedošu vai dedzinošu sajūtu vēnu apvidū;
• nakts krampjus kājās;
• niezi vai diskomfortu apakšstilbos;
• sīku asinsvadu jeb kapilāru tīklojumu;
• brūnganu ādas pigmentāciju ap potītēm;
• sausu, niezošu vai iekaisušu ādu apakšstilbos;
• sāpīgu, apsārtušu un sabiezējušu vēnu;
• brūci vai čūlu apakšstilbā, kas ilgstoši nedzīst;
• pēkšņu vienas kājas pietūkumu;
• vēnu problēmu atkārtošanos pēc iepriekšējas ārstēšanas.

Sūdzības bieži pastiprinās dienas beigās, karstā laikā un pēc ilgstošas stāvēšanas vai sēdēšanas. Tās var mazināties pēc pastaigas, atpūtas vai kāju pacelšanas.

Varikozas jeb paplašinātas vēnas

Varikozas vēnas ir paplašinātas, izlocītas virspusējās vēnas, kas visbiežāk parādās uz kājām. Tās var būt zilganas vai violetas un izspiesties virs ādas.

Vēnās atrodas vārstuļi, kas palīdz asinīm plūst virzienā uz sirdi. Ja vārstuļi pilnvērtīgi nenoslēdzas, daļa asiņu plūst pretējā virzienā un uzkrājas vēnā. To sauc par venozo atvilni jeb refluksu.

Palielinoties spiedienam vēnā, tā pakāpeniski paplašinās un kļūst redzama zem ādas.

Varikozas vēnas ne vienmēr rada sūdzības. Tomēr daļai pacientu tās izraisa:

• sāpes un smaguma sajūtu;
• kāju nogurumu;
• pietūkumu;
• niezi;
• nakts krampjus;
• ādas krāsas un struktūras pārmaiņas;
• virspusēju vēnu iekaisumu;
• asiņošanu no paplašinātas vēnas;
• grūti dzīstošas vēnu čūlas.

Vēnu izskats vien neparāda slimības smagumu. Dažkārt nelielas ārējas pārmaiņas var būt saistītas ar nozīmīgu vēnu vārstuļu nepietiekamību, bet ļoti redzamas vēnas var radīt salīdzinoši maz simptomu. Tāpēc ārstēšanas nepieciešamību nosaka pēc konsultācijas un ultrasonogrāfijas.

Hroniska vēnu mazspēja

Hroniska vēnu mazspēja rodas, ja vēnas nespēj pietiekami efektīvi nogādāt asinis no kājām atpakaļ uz sirdi. Tās biežākais iemesls ir vēnu vārstuļu darbības traucējumi, kuru dēļ paaugstinās spiediens kāju vēnās.

Sākumā pacients var just tikai smagumu vai nogurumu kājās. Slimībai progresējot, var parādīties:

• regulārs potīšu un apakšstilbu pietūkums;
• paplašinātas vēnas;
• nieze;
• venozā ekzēma;
• brūna ādas pigmentācija;
• ādas un zemādas audu sabiezēšana;
• sāpīgas un grūti dzīstošas čūlas.

Savlaicīga diagnostika palīdz noteikt, kuras vēnas rada problēmu un kā iespējams mazināt simptomus un komplikāciju risku.

Kāpēc pietūkst kājas?

Kāju tūska var būt saistīta ar vēnu mazspēju, taču tas nav vienīgais iespējamais cēlonis. Pietūkumu var izraisīt arī limfātiskās sistēmas, sirds, nieru, aknu, locītavu vai citas slimības, kā arī atsevišķi medikamenti.

Par vēnu izcelsmes tūsku var liecināt tas, ka:

• pietūkums izteiktāks ir dienas beigās;
• tūska koncentrējas potīšu un apakšstilbu rajonā;
• sūdzības pastiprinās pēc ilgstošas stāvēšanas;
• pietūkums samazinās pēc naktsmiera vai kāju pacelšanas;
• vienlaikus ir paplašinātas vēnas, smaguma sajūta vai ādas pārmaiņas.

Ja pēkšņi pietūkst tikai viena kāja, īpaši kopā ar sāpēm, apsārtumu vai siltuma sajūtu, nepieciešama steidzama medicīniska izvērtēšana, lai izslēgtu dziļo vēnu trombozi.

Virspusējs tromboflebīts

Virspusējs tromboflebīts jeb virspusējo vēnu tromboze ir vēnas iekaisums, kas var būt saistīts ar tromba veidošanos. Tas biežāk rodas varikozi paplašinātās vēnās.

Raksturīgās pazīmes ir:

• sāpīga un apsārtusi zona gar vēnas gaitu;
• lokāls pietūkums;
• siltuma sajūta;
• sataustāms, jutīgs sabiezējums zem ādas.

Lai gan virspusējs tromboflebīts parasti atšķiras no dziļo vēnu trombozes, atsevišķos gadījumos process var atrasties tuvu dziļajai vēnu sistēmai vai izplatīties. Tāpēc ārsts var nozīmēt vēnu ultrasonogrāfiju, lai noteiktu tromba atrašanās vietu un apjomu.

Dziļo vēnu tromboze

Dziļo vēnu tromboze rodas, ja kādā no dziļajām vēnām izveidojas trombs. Šis stāvoklis prasa savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanu, jo trombs var traucēt asins plūsmu un radīt nopietnas komplikācijas.

Par dziļo vēnu trombozi var liecināt:

• pēkšņs vienas kājas pietūkums;
• sāpes ikrā vai augšstilbā;
• kājas siltuma sajūta;
• ādas apsārtums vai krāsas pārmaiņas;
• pēkšņi izteiktākas virspusējās vēnas.

Simptomu intensitāte var atšķirties, un trombozi nav iespējams droši apstiprināt vai izslēgt tikai pēc ārējām pazīmēm.

Ja pēkšņam kājas pietūkumam pievienojas elpas trūkums, sāpes krūtīs, asiņu atklepošana, reibonis vai samaņas traucējumi, nekavējoties jāzvana 113.

Vēnu čūlas un ādas pārmaiņas

Ilgstoši paaugstināts spiediens kāju vēnās var izraisīt ādas un zemādas audu bojājumu. Sākumā ap potītēm var parādīties nieze, sausums, apsārtums vai brūngana pigmentācija. Vēlāk āda var kļūt blīvāka un jutīgāka.

Smagākos gadījumos veidojas vēnu čūla – ilgstoši nedzīstoša brūce, kas visbiežāk atrodas apakšstilba lejasdaļā vai potītes rajonā.

Čūlas ārstēšanā svarīgi ir ne tikai kopt brūci, bet arī noteikt un ārstēt tās cēloni. Var būt nepieciešama:

• vēnu un artēriju asinsrites pārbaude;
• piemērota brūces aprūpe;
• ārsta nozīmēta kompresijas terapija;
• pamatslimības ārstēšana;
• vēnu ārstēšanas iespēju izvērtēšana.

Kompresijas terapiju nevajadzētu sākt patstāvīgi, ja nav zināms kāju artēriju stāvoklis.

Kapilāru tīklojums un zirnekļveida vēnas

Kapilāru tīklojums ir sīkas sarkanas, zilganas vai violetas vēnas, kas redzamas tuvu ādas virsmai. Tās mēdz dēvēt arī par zirnekļveida vēnām.

Visbiežāk tā ir kosmētiska problēma, tomēr dažreiz kapilāru tīklojums var būt sastopams kopā ar dziļākiem vēnu asrites traucējumiem.

Flebologa konsultācija īpaši ieteicama, ja vienlaikus ir:

• kāju smaguma sajūta;
• pietūkums;
• sāpes;
• lielākas paplašinātas vēnas;
• ādas pārmaiņas;
• iepriekš ārstētas vēnas, kas parādījušās atkārtoti.

Pirms kosmētiskas vēnu ārstēšanas var būt nepieciešama duplekssonogrāfija, lai pārliecinātos, vai problēmas pamatā nav lielāku vēnu vārstuļu nepietiekamība.

Kāju vēnu duplekssonogrāfija

Duplekssonogrāfija ir galvenā izmeklēšanas metode vēnu slimību diagnostikā un ārstēšanas plānošanā. Tā apvieno ultrasonogrāfisku vēnas attēlu ar asins plūsmas novērtēšanu.

Izmeklējuma laikā iespējams:

• apskatīt dziļās un virspusējās vēnas;
• novērtēt vēnu caurlaidību;
• pārbaudīt vēnu vārstuļu darbību;
• noteikt venozā atviļņa jeb refluksa vietu;
• konstatēt trombozes pazīmes;
• izvērtēt iepriekš ārstētu vēnu stāvokli;
• sagatavot vēnu ārstēšanas plānu.

Izmeklējumā neizmanto jonizējošo starojumu, un tas parasti nav sāpīgs. Vēnu funkcijas precīzākai novērtēšanai daļa izmeklējuma var tikt veikta stāvus.

Kā notiek flebologa konsultācija?

Konsultācijas sākumā ārsts noskaidro pacienta sūdzības, to ilgumu un iepriekšējo ārstēšanu. Tiek jautāts arī par trombozēm, operācijām, grūtniecībām, lietotajiem medikamentiem un vēnu slimībām ģimenē.

Flebologs var:

• apskatīt kājas stāvus un guļus;
• novērtēt paplašinātas vēnas un tūsku;
• pārbaudīt ādas krāsu un struktūru;
• izvērtēt brūces vai čūlas;
• pārbaudīt kāju artēriju pulsāciju;
• veikt vēnu duplekssonogrāfiju;
• izskaidrot izmeklējuma rezultātus;
• sagatavot ārstēšanas vai novērošanas plānu.

Pēc konsultācijas pacients saņem informāciju par konstatēto vēnu slimību, tās smagumu un piemērotākajām ārstēšanas iespējām.

Vēnu varikozes ārstēšanas iespējas

Ārstēšana tiek izvēlēta individuāli, ņemot vērā pacienta sūdzības, ultrasonogrāfijas rezultātus, veselības stāvokli un vēnu anatomiju.

Ārstēšanas plāns var ietvert:

• regulāras fiziskās aktivitātes;
• ilgstošas stāvēšanas vai sēdēšanas pārtraukšanu;
• ķermeņa svara normalizēšanu;
• kāju pacelšanu atpūtas laikā;
• ārsta izvēlētu kompresijas terapiju;
• simptomu un ādas pārmaiņu ārstēšanu;
• endovenozu vēnas slēgšanu ar termisku metodi;
• putu skleroterapiju;
• miniflebektomiju;
• ķirurģisku ārstēšanu;
• regulāru novērošanu.

Ne visiem pacientiem ar redzamām vēnām nepieciešama procedūra. Savukārt kompresijas zeķes var mazināt simptomus, bet tās ne vienmēr novērš pašu vēnu vārstuļu darbības traucējumu. Piemērotāko risinājumu nosaka pēc duplekssonogrāfijas.

Kompresijas zeķes

Medicīniskās kompresijas zeķes rada pakāpenisku spiedienu uz kāju un var palīdzēt mazināt tūsku, sāpes un smaguma sajūtu.

Tomēr kompresijas zeķēm ir dažādas kompresijas klases un izmēri. Nepareizi izvēlēts izstrādājums var būt neefektīvs vai radīt nevēlamu spiedienu.

Pirms kompresijas terapijas uzsākšanas īpaši svarīgi konsultēties ar ārstu, ja pacientam ir:

• aizdomas par kāju artēriju slimību;
• cukura diabēts;
• pēdu salšana vai nejutīgums;
• nedzīstošas brūces;
• izteiktas sāpes kājās;
• iepriekš pārciesta tromboze.

Kā sagatavoties flebologa konsultācijai?

Īpaša sagatavošanās parasti nav nepieciešama.

Uz konsultāciju ieteicams paņemt līdzi:

• iepriekš veiktu vēnu ultrasonogrāfiju rezultātus;
• slimnīcu izrakstus;
• informāciju par iepriekšējām vēnu procedūrām;
• lietoto medikamentu sarakstu;
• citu ārstu slēdzienus;
• informāciju par iepriekš pārciestām trombozēm.

Konsultācijas dienā uz kājām nevajadzētu uzklāt biezu krēma vai eļļas kārtu, jo tā var traucēt ultrasonogrāfijas veikšanu.

Vēlams izvēlēties apģērbu, kas ļauj ērti atsegt visu izmeklējamo kāju.

Flebologs vai asinsvadu ķirurgs?

Flebologa konsultācija piemērotāka, ja galvenās sūdzības ir:

• paplašinātas vēnas;
• kapilāru tīklojums;
• kāju tūska;
• smaguma sajūta;
• vēnu iekaisums;
• ādas pārmaiņas ap potītēm;
• vēnu izraisītas čūlas.

Ja galvenā problēma ir sāpes kājās staigājot, pēdu salšana, vāji sataustāms pulss vai aizdomas par artēriju sašaurinājumu, nepieciešama asinsvadu ķirurga konsultācija.

Kad nepieciešama steidzama palīdzība?

Nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība, ja:

• pēkšņi un izteikti pietūkst viena kāja;
• pietūkumam pievienojas sāpes, apsārtums vai siltuma sajūta;
• sāk asiņot paplašināta vēna;
• rodas pēkšņs elpas trūkums;
• parādās sāpes krūtīs;
• rodas asiņu atklepošana, ģībonis vai izteikts vājums.

Elpas trūkuma, sāpju krūtīs vai citu smagu simptomu gadījumā nekavējoties jāzvana 113.

Flebologs Rīgas centrā

“Republikas laukuma klīnika” atrodas Rīgas centrā, Republikas laukumā 3–18, “Centra nama” 1. stāvā. Ieeja klīnikā ir no Zemkopības ministrijas puses.

Adrese: Republikas laukums 3–18, Rīga
Flebologa konsultācijas cena: 70,00 EUR
Asinsvadu izmeklējumu cena: no 70,00 EUR

Biežāk uzdotie jautājumi