Žultsakmeņi var gadiem ilgi neradīt nekādas sūdzības, bet dažkārt tie izraisa pēkšņas sāpes labajā paribē, sliktu dūšu un citas gremošanas problēmas. Ja akmens nosprosto žultspūšļa izvadkanālu, var attīstīties žultspūšļa iekaisums jeb akūts holecistīts.
Ne visas sāpes labajā paribē izraisa žultsakmeņi, tāpēc diagnozi nevajadzētu noteikt tikai pēc simptomiem. Pirmās izvēles izmeklējums parasti ir vēdera dobuma ultrasonogrāfija, bet turpmāko ārstēšanu nosaka ārsts, ņemot vērā sūdzības, analīžu rezultātus un izmeklējumos konstatēto.
Republikas laukuma klīnikā iespējams veikt vēdera dobuma ultrasonogrāfiju un saņemt ķirurga konsultāciju Rīgas centrā. Pieraksts pa tālruni:
Kas ir žultsakmeņi?
Žultsakmeņi (medicīniski: holelitiāze) ir cietas nogulsnes, kas veidojas žultspūslī no žults komponentiem. Žults ir šķidrums, ko ražo aknas un kas palīdz sagremot taukus. Ja žults sastāvā mainās holesterīna, bilirubīna vai kalcija sāļu līdzsvars, var veidoties kristāli, kas laika gaitā pārvēršas akmeņos.
Žultsakmeņi var būt dažāda izmēra – no smilšu grauda līdz pat vairākiem centimetriem. Dažiem pacientiem tie nerada nekādas sūdzības, bet citiem izraisa stipras sāpes un nopietnas komplikācijas.
Žultsakmeņu veidi
Ir divi galvenie žultsakmeņu veidi:
- Holesterīna akmeņi – visbiežāk sastopamie, īpaši Rietumu valstīs. Tie veidojas, ja žults satur pārāk daudz holesterīna.
- Pigmenta akmeņi – biežāk saistīti ar aknu slimībām vai stāvokļiem, kas izraisa pastiprinātu sarkano asinsķermenīšu noārdīšanos (hemolīzi).
Kāpēc veidojas žultsakmeņi?
Žultsakmeņu rašanos parasti nevar izskaidrot ar vienu konkrētu iemeslu. To veidošanos var ietekmēt žults sastāvs, vielmaiņa, hormoni, iedzimtība un žultspūšļa iztukšošanās traucējumi.
Riska faktori ir:
- sieviešu dzimums;
- pieaugošs vecums;
- liekais svars un aptaukošanās;
- straujš svara zudums;
- grūtniecība;
- iedzimta nosliece;
- cukura diabēts;
- atsevišķas aknu, zarnu un asins slimības;
- bariatriskas operācijas;
- noteiktu medikamentu lietošana.
Žultsakmeņi var veidoties arī cilvēkiem bez acīmredzamiem riska faktoriem. To esamība pati par sevi vēl nenozīmē, ka obligāti nepieciešama operācija.
Žultsakmeņu simptomi
Daudziem cilvēkiem žultsakmeņi simptomus neizraisa un tiek atklāti nejauši vēdera dobuma ultrasonogrāfijas laikā. Tos sauc par asimptomātiskiem jeb “klusajiem” žultsakmeņiem.
Sūdzības visbiežāk rodas, ja akmens īslaicīgi traucē žults atteci. Tipiska žultsakmeņu lēkme jeb biliāra kolika var izpausties ar:
- stiprām vai pieaugošām sāpēm vēdera augšdaļā;
- sāpēm labajā paribē;
- sāpēm, kas izstaro uz muguru vai labo lāpstiņu;
- sliktu dūšu;
- vemšanu;
- svīšanu un izteiktu nemieru.
Sāpes var sākties pēc ēšanas, taču tas nav obligāti. Vēdera pūšanās, atraugas un trekna ēdiena nepanesība nav raksturīga tikai žultsakmeņiem un var būt saistīta arī ar citām gremošanas sistēmas slimībām.
Kas ir holecistīts?
Holecistīts ir žultspūšļa sienas iekaisums. Akūtu holecistītu visbiežāk izraisa žultsakmens, kas iesprūst žultspūšļa izvadkanālā jeb cistiskajā vadā.
Nosprostojuma dēļ žults nevar normāli izplūst no žultspūšļa. Žultspūslis izstiepjas, tā sienā attīstās iekaisums, bet daļai pacientu var pievienoties arī bakteriāla infekcija.
Holecistīts nav tas pats, kas vienkārša žultsakmeņu esamība. Cilvēkam var būt žultsakmeņi bez iekaisuma, savukārt akūts holecistīts ir stāvoklis, kuru parasti nepieciešams izvērtēt slimnīcā.
Retāk žultspūšļa iekaisums var rasties bez akmeņiem. To sauc par bezakmeņu jeb akalkulozu holecistītu, un tas biežāk novērojams smagi slimiem pacientiem.
Holecistīta simptomi
Akūta holecistīta gadījumā raksturīgas ir noturīgas sāpes labajā paribē, kas nepāriet un var pastiprināties dziļas ieelpas vai kustību laikā.
Iespējamie simptomi:
- stipras un ilgstošas sāpes labajā paribē;
- izteikts jutīgums vēdera augšējā labajā daļā;
- slikta dūša un vemšana;
- paaugstināta ķermeņa temperatūra;
- drebuļi;
- paātrināta sirdsdarbība;
- vispārējs nespēks;
- reizēm dzelte.
Gados vecākiem cilvēkiem, pacientiem ar cukura diabētu vai novājinātu imunitāti simptomi var būt mazāk izteikti, lai gan iekaisums var būt nopietns.
Ar ko žultsakmeņu lēkme atšķiras no holecistīta?
Žultsakmeņu lēkmes laikā akmens īslaicīgi traucē žults atteci. Sāpes var būt stipras, taču pēc nosprostojuma izzušanas tās pakāpeniski pāriet. Parasti nav drudža un izteiktu iekaisuma pazīmju.
Akūta holecistīta gadījumā sāpes ir noturīgas un bieži saglabājas vairākas stundas. Var parādīties temperatūra, drebuļi, izteikts jutīgums labajā paribē un paaugstināti iekaisuma rādītāji asinīs.
Pēc sajūtām vien šos stāvokļus ne vienmēr iespējams droši atšķirt. Tāpēc ilgstošu vai stipru sāpju gadījumā nepieciešama medicīniska izvērtēšana.
Kad nepieciešama neatliekama palīdzība?
Plānota ķirurga konsultācija nav piemērota akūtas lēkmes izvērtēšanai.
Nekavējoties meklējiet neatliekamu medicīnisku palīdzību, ja:
- sāpes labajā paribē vai vēdera augšdaļā ir stipras un nepāriet;
- sāpēm pievienojas drudzis vai drebuļi;
- atkārtojas vemšana;
- āda vai acu baltumi kļūst dzelteni;
- urīns kļūst tumšs, bet vēdera izeja – neparasti gaiša;
- rodas apjukums, izteikts vājums vai samaņas traucējumi;
- vēders kļūst ļoti jutīgs vai saspringts.
Šādas pazīmes var liecināt par akūtu holecistītu, žultsvada nosprostojumu, holangītu vai pankreatītu. Šie stāvokļi var prasīt steidzamu ārstēšanu slimnīcā.
Kādas komplikācijas var izraisīt žultsakmeņi?
Ja akmens nosprosto žultspūšļa vai žultsvadu sistēmas kanālus, iespējamas vairākas komplikācijas:
- akūts holecistīts jeb žultspūšļa iekaisums;
- holedoholitiāze jeb akmens kopējā žultsvadā;
- holangīts jeb žultsvadu infekcija;
- mehāniska dzelte;
- akūts pankreatīts;
- žultspūšļa sieniņas bojājums;
- žultspūšļa perforācija vai abscess.
Komplikāciju simptomi var pārklāties. Precīzai diagnozei nepieciešama ārsta apskate, asins analīzes un attēldiagnostika.
Kā diagnosticē žultsakmeņus un holecistītu?
Vēdera dobuma ultrasonogrāfija
Ultrasonogrāfija ir pirmās izvēles attēldiagnostikas metode, ja ir aizdomas par žultsakmeņiem vai akūtu holecistītu.
Izmeklējumā iespējams novērtēt:
- vai žultspūslī ir akmeņi;
- žultspūšļa sienas biezumu;
- žultspūšļa izmēru;
- šķidrumu ap žultspūsli;
- žultsvadu paplašinājumu;
- citus vēdera dobuma orgānus.
Plānotai vēdera dobuma USG parasti jāierodas tukšā dūšā. Precīzas sagatavošanās norādes iespējams saņemt pieraksta laikā.
Asins analīzes
Ja ir aizdomas par iekaisumu vai žultsvadu nosprostojumu, ārsts var nozīmēt:
- pilnu asinsainu;
- C reaktīvo olbaltumu jeb CRO;
- bilirubīnu;
- aknu enzīmus;
- aizkuņģa dziedzera enzīmus;
- citus izmeklējumus atbilstoši simptomiem.
Asins analīzes palīdz konstatēt iekaisumu un izvērtēt, vai nav traucēta žults attece vai iesaistīts aizkuņģa dziedzeris.
Papildu izmeklējumi
Ja ultrasonogrāfija nesniedz pietiekamu informāciju vai ir aizdomas par akmeni kopējā žultsvadā, var būt nepieciešama:
- magnētiskās rezonanses holangiopankreatogrāfija jeb MRCP;
- endoskopiskā ultrasonogrāfija;
- datortomogrāfija;
- endoskopiskā retrogrādā holangiopankreatogrāfija jeb ERHP.
ERHP parasti izmanto ne tikai diagnostikai, bet arī žultsvadā iesprūduša akmens izņemšanai.
Vai žultsakmeņi vienmēr jāoperē?
Ja žultsakmeņi atklāti nejauši un nekad nav izraisījuši sūdzības, operācija visbiežāk nav nepieciešama. Pacientam jāzina iespējamie simptomi un jāvēršas pie ārsta, ja tādi parādās.
Ķirurģisku ārstēšanu biežāk apsver, ja:
- bijušas atkārtotas žultsakmeņu lēkmes;
- akmeņi izraisa sāpes;
- attīstījies holecistīts;
- akmens nokļuvis kopējā žultsvadā;
- bijis žultsakmeņu izraisīts pankreatīts;
- radušās citas komplikācijas.
Lēmumu par operāciju pieņem individuāli pēc ķirurga konsultācijas.
Kā ārstē akūtu holecistītu?
Ja ir aizdomas par akūtu holecistītu, pacientu parasti izvērtē slimnīcā. Atkarībā no stāvokļa var būt nepieciešama:
- šķidruma ievadīšana vēnā;
- pretsāpju terapija;
- īslaicīga neēšana;
- antibiotikas, ja ir aizdomas par infekciju;
- ķirurga novērošana;
- žultspūšļa izņemšanas operācija.
Ja pacienta stāvoklis un operācijas risks to ļauj, akūta holecistīta gadījumā bieži tiek rekomendēta agrīna laparoskopiska holecistektomija. Precīzu operācijas laiku nosaka slimnīcas ķirurģijas komanda, izvērtējot iekaisuma smagumu un pacienta veselību.
Republikas laukuma klīnika nenodrošina neatliekamu palīdzību akūta holecistīta gadījumā.
Kas ir laparoskopiska holecistektomija?
Laparoskopiska holecistektomija ir žultspūšļa izņemšanas operācija, kuru veic caur vairākiem nelieliem griezieniem vēdera sienā. Operācijas laikā vēdera dobumā ievada kameru un ķirurģiskos instrumentus.
Operācijā izņem visu žultspūsli kopā ar tajā esošajiem akmeņiem. Parasti neizņem tikai pašus akmeņus, jo, saglabājot žultspūsli, tie var veidoties atkārtoti.
Laparoskopiskās metodes iespējamās priekšrocības ir:
- mazāki griezieni;
- īsāka uzturēšanās stacionārā;
- mazākas sāpes pēc operācijas;
- ātrāka atgriešanās ikdienā;
- mazākas pēcoperācijas rētas.
Atsevišķos gadījumos drošības apsvērumu dēļ operāciju var būt nepieciešams turpināt ar atvērtu pieeju. Konkrēto operācijas metodi un individuālos riskus izskaidro operējošais ķirurgs.
Vai var dzīvot bez žultspūšļa?
Jā, bez žultspūšļa iespējams dzīvot pilnvērtīgi. Pēc tā izņemšanas aknas turpina ražot žulti, taču tā vairs neuzkrājas žultspūslī un pakāpeniski ieplūst zarnās.
Dažiem cilvēkiem pirmajās nedēļās pēc operācijas var būt:
- šķidrāka vēdera izeja;
- vēdera pūšanās;
- diskomforts pēc ļoti trekna ēdiena;
- nepieciešamība ēst mazākas porcijas.
Šīs sūdzības parasti pakāpeniski mazinās. Ilgstoša ļoti stingra diēta pēc žultspūšļa izņemšanas parasti nav nepieciešama, tomēr uztura panesība katram cilvēkam var atšķirties.
Atveseļošanās pēc žultspūšļa operācijas
Atveseļošanās ilgums atkarīgs no operācijas metodes, iekaisuma smaguma, darba rakstura un pacienta vispārējās veselības.
Pēc nekomplicētas laparoskopiskas operācijas daudzi pacienti vieglās ikdienas aktivitātēs atgriežas salīdzinoši ātri. Atgriešanās darbā bieži iespējama aptuveni vienas līdz divu nedēļu laikā, taču fiziski smaga darba gadījumā var būt nepieciešams ilgāks laiks.
Pēc operācijas jāievēro ārstējošā ķirurga norādījumi par:
- brūču kopšanu;
- mazgāšanos;
- pretsāpju līdzekļu lietošanu;
- fizisko slodzi;
- smagumu celšanu;
- transportlīdzekļa vadīšanu;
- atgriešanos darbā un sportā.
Vai žultsakmeņus var izšķīdināt ar zālēm?
Atsevišķos gadījumos noteikta sastāva holesterīna akmeņus var mēģināt šķīdināt ar medikamentiem. Šāda ārstēšana ir piemērota tikai nelielai pacientu daļai, iedarbojas lēni un nenovērš akmeņu atkārtotu veidošanos.
Medikamenti nav līdzvērtīga alternatīva operācijai simptomātiskas vai komplicētas žultsakmeņu slimības gadījumā. Par piemērotāko ārstēšanu jālemj ārstam.
Arī dažādi uztura bagātinātāji un internetā aprakstītas “žultspūšļa tīrīšanas” metodes neizvada žultsakmeņus un var aizkavēt nepieciešamas medicīniskās palīdzības saņemšanu.
Ko ēst, ja ir žultsakmeņi?
Nav vienas diētas, kas izšķīdinātu jau izveidojušos žultsakmeņus. Kamēr tiek gaidīta ārsta konsultācija, var palīdzēt regulāras un mērenas maltītes, kā arī atteikšanās no produktiem, kuri konkrētajam cilvēkam provocē sāpes.
Vispārīgi ieteicams:
- ēst regulāri un nelielākās porcijās;
- priekšroku dot sabalansētam uzturam;
- uzņemt pietiekami daudz šķiedrvielu;
- ierobežot ļoti treknus un ceptus ēdienus, ja tie izraisa sūdzības;
- izvairīties no ļoti strauja svara samazinājuma;
- ķermeņa svaru samazināt pakāpeniski.
Uztura izmaiņas var mazināt atsevišķus simptomus, bet tās neaizstāj ārsta izvērtējumu un nenovērš jau izveidojušos akmeņus.
Kad pieteikties ķirurga konsultācijai?
Plānota ķirurga konsultācija ir piemērota, ja:
- ultrasonogrāfijā atklāti žultsakmeņi;
- atkārtojas sāpes labajā paribē;
- bijušas žultsakmeņu lēkmes;
- pēc ārstēšanās slimnīcā nepieciešams lemt par plānveida operāciju;
- vēlaties pārrunāt laparoskopiskas holecistektomijas nepieciešamību;
- nepieciešams izskaidrot izmeklējumu rezultātus un ārstēšanas iespējas.
Republikas laukuma klīnikā konsultē ķirurgs Dr. Jānis Opincāns, kurš specializējas laparoskopiskajā ķirurģijā un žultspūšļa slimību ārstēšanā.
Konsultācijā ķirurgs izvērtēs sūdzības un izmeklējumus, izskaidros, vai nepieciešama operācija, un pārrunās turpmāko ārstēšanas kārtību.
Operācija netiek veikta Republikas laukuma klīnikas telpās. Ja nepieciešama ķirurģiska ārstēšana, tās metode, norises vieta un organizēšana tiek pārrunāta individuāli.
Vēdera dobuma USG un ķirurga konsultācija Rīgā
Ja ir atkārtotas sāpes labajā paribē vai iepriekš konstatēti žultsakmeņi, Republikas laukuma klīnikā iespējams pieteikt:
Republikas laukuma klīnika
Republikas laukums 3–18, Rīga
“Centra nams”, 1. stāvs
Ieeja no Zemkopības ministrijas puses
Pieraksts pa tālruni:
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai žultsakmeņi var pazust paši?
Parasti jau izveidojušies žultsakmeņi paši nepazūd. Ja tie nerada simptomus, ārstēšana var nebūt nepieciešama, bet simptomātiskas slimības gadījumā jāapspriežas ar ārstu.
Vai holecistīts ir tas pats, kas žultsakmeņi?
Nē. Žultsakmeņi ir veidojumi žultspūslī, bet holecistīts ir žultspūšļa iekaisums. Visbiežāk akūtu holecistītu izraisa akmens, kas nosprosto žultspūšļa izvadkanālu.
Kur sāp žultspūslis?
Sāpes visbiežāk jūtamas vēdera augšējā labajā daļā vai pakrūtē. Tās var izstarot uz muguru vai labo lāpstiņu. Tomēr līdzīgas sāpes var izraisīt arī citas slimības.
Vai visi žultsakmeņi jāoperē?
Nē. Asimptomātiskus žultsakmeņus visbiežāk neoperē. Operāciju biežāk iesaka, ja akmeņi izraisa atkārtotas sāpes, iekaisumu vai citas komplikācijas.
Vai žultspūšļa operācija vienmēr ir laparoskopiska?
Laparoskopiska holecistektomija ir visbiežāk izmantotā metode, taču tā nav piemērota pilnīgi visās situācijās. Operācijas veidu nosaka ķirurgs.
Vai pēc žultspūšļa izņemšanas visu mūžu jāievēro diēta?
Parasti īpaša stingra diēta visu atlikušo dzīvi nav nepieciešama. Pirmajā atveseļošanās periodā var būt vieglāk panest mazākas un mazāk treknas maltītes.
Kā sagatavoties vēdera dobuma ultrasonogrāfijai?
Parasti uz izmeklējumu jāierodas tukšā dūšā un aptuveni 6–8 stundas pirms tā nevajadzētu ēst. Precīzas norādes saņemamas pieraksta laikā.
