Laparoskopija ir mazinvazīva ķirurģiska metode, kas ļauj apskatīt un operēt vēdera vai iegurņa dobuma orgānus, izmantojot nelielus griezienus un kameru. Salīdzinājumā ar tradicionālu vaļēju operāciju griezieni parasti ir mazāki, tomēr tā joprojām ir ķirurģiska operācija ar anestēziju, sagatavošanos un noteiktu atlabšanas periodu.
Laparoskopiski iespējams veikt, piemēram, žultspūšļa izņemšanu, atsevišķu trūču operācijas, apendicīta ārstēšanu un citas vēdera dobuma operācijas. Šo metodi izmanto arī ginekoloģijā, uroloģijā un citās ķirurģijas nozarēs.
Konkrētā operācijas metode vienmēr ir atkarīga no diagnozes, pacienta veselības stāvokļa un paredzamā ieguvuma. To, vai pacientam piemērotāka ir laparoskopiska vai vaļēja operācija, nosaka ķirurgs.
Kas ir laparoskopija?
Laparoskopijas laikā ķirurgs caur nelielu griezienu vēdera dobumā ievada laparoskopu – šauru instrumentu ar kameru un gaismas avotu. Kamera pārraida palielinātu attēlu uz monitoru, ļaujot ārstam apskatīt iekšējos orgānus.
Ja tiek veikta operācija, ķirurgs parasti izveido vēl dažus nelielus griezienus instrumentu ievadīšanai. Griezienu skaits un izmērs ir atkarīgs no operācijas veida un tās sarežģītības.
Laparoskopija var būt:
- diagnostiska – lai noskaidrotu simptomu vai izmaiņu cēloni;
- ārstnieciska – lai operācijas laikā novērstu konstatēto problēmu.
Dažkārt diagnostiska laparoskopija var pāriet ārstnieciskā operācijā, ja pirms procedūras tas ir apspriests ar pacientu un operācijas laikā iespējams droši veikt nepieciešamo ārstēšanu.
Kādas operācijas var veikt laparoskopiski?
Laparoskopisko metodi izmanto dažādu vēdera un iegurņa dobuma slimību ārstēšanā. Vispārējā ķirurģijā biežākās ir:
- žultspūšļa izņemšana žultsakmeņu vai žultspūšļa iekaisuma gadījumā;
- cirkšņa, nabas un atsevišķu citu trūču operācijas;
- aklās zarnas piedēkļa izņemšana;
- atsevišķas resnās vai tievās zarnas operācijas;
- diagnostiska vēdera dobuma apskate;
- atsevišķu audu paraugu jeb biopsiju iegūšana.
Laparoskopiju izmanto arī ginekoloģisku slimību ārstēšanā, piemēram, endometriozes, olnīcu cistu, ārpusdzemdes grūtniecības un atsevišķu dzemdes slimību gadījumā.
Ne katru slimību un ne katru pacientu iespējams operēt laparoskopiski. Izvēli var ietekmēt iepriekšējas operācijas, saaugumi, iekaisums, veidojuma izmērs, pacienta vispārējais veselības stāvoklis un citi faktori.
Kādas ir laparoskopiskas operācijas priekšrocības?
Salīdzinājumā ar vaļēju operāciju laparoskopiskai pieejai bieži ir vairākas priekšrocības:
- mazāki griezieni;
- mazāk izteiktas sāpes pēc operācijas;
- īsāka uzturēšanās slimnīcā;
- ātrāka ikdienas aktivitāšu atsākšana;
- mazākas pēcoperācijas rētas;
- iespējami mazāks atsevišķu brūces komplikāciju risks.
Tomēr laparoskopija automātiski nenozīmē vienkāršu vai bezriska operāciju. Arī caur nelieliem griezieniem iespējams veikt apjomīgu iekšēju operāciju, tādēļ atlabšanas ilgumu nosaka ne tikai griezienu izmērs, bet arī operētais orgāns un veiktās manipulācijas apjoms.
Kā sagatavoties laparoskopijai?
Pirms operācijas pacientu konsultē ķirurgs. Ārsts noskaidro sūdzības, izvērtē diagnozi, iepriekš veiktos izmeklējumus, citas slimības un lietotos medikamentus.
Atkarībā no paredzētās operācijas var būt nepieciešami:
- asins un urīna izmeklējumi;
- elektrokardiogramma;
- ultrasonogrāfija, datortomogrāfija vai citi attēldiagnostikas izmeklējumi;
- anesteziologa konsultācija;
- citu speciālistu atzinumi;
- papildu izmeklējumi hronisku slimību gadījumā.
Ķirurgam un anesteziologam jāpastāsta par visām hroniskajām slimībām, alerģijām, iepriekšējām operācijām un anestēzijas pieredzi.
Jānosauc arī visi regulāri un neregulāri lietotie medikamenti un uztura bagātinātāji. Īpaši svarīga ir informācija par asinsreci ietekmējošām zālēm, diabēta medikamentiem un preparātiem svara mazināšanai. Tos nedrīkst pārtraukt patstāvīgi – nepieciešamos norādījumus sniedz ārsts.
Pirms operācijas jāievēro ārstniecības iestādes norādījumi par ēšanu un dzeršanu. Precīzs badošanās ilgums var atšķirties atkarībā no procedūras, anestēzijas un pacienta veselības stāvokļa.
Kāda anestēzija nepieciešama?
Laparoskopisku operāciju parasti veic vispārējā anestēzijā. Tas nozīmē, ka operācijas laikā pacients guļ, nejūt sāpes un viņa dzīvībai svarīgās funkcijas nepārtraukti uzrauga anesteziologs un anestēzijas komanda.
Anestēzijas laikā kontrolē:
- skābekļa līmeni asinīs;
- elpošanu un izelpotās ogļskābās gāzes daudzumu;
- sirdsdarbību;
- asinsspiedienu;
- ķermeņa temperatūru;
- citus rādītājus atbilstoši operācijas apjomam un pacienta stāvoklim.
Pirms anestēzijas anesteziologs izvērtē pacienta veselības stāvokli un ar anestēziju saistītos riskus. Individuālais anestēzijas plāns ir atkarīgs no operācijas, pacienta vecuma, blakusslimībām un citiem faktoriem.
Kā notiek laparoskopiska operācija?
Pēc anestēzijas sākšanas ķirurgs parasti izveido nelielu griezienu nabas tuvumā. Vēdera dobumā ievada ogļskābo gāzi, lai izveidotu telpu starp vēdera sienu un iekšējiem orgāniem. Tas uzlabo redzamību un ļauj drošāk izmantot instrumentus.
Caur griezienu ievada laparoskopu ar kameru. Ja nepieciešama ķirurģiska ārstēšana, caur citiem nelieliem griezieniem ievada operācijas instrumentus.
Operācijas beigās instrumentus izņem, gāzi izlaiž un griezienus aizver ar šuvēm, skavām vai citu piemērotu metodi. Uz brūcēm uzliek pārsējus.
Operācijas ilgums var ievērojami atšķirties. Diagnostiska procedūra parasti ir īsāka, savukārt sarežģītāka ārstnieciska operācija var ilgt vairākas stundas. Precīzāku paredzamo ilgumu izskaidro ķirurgs.
Vai operācijas laikā var būt nepieciešama vaļēja pieeja?
Atsevišķos gadījumos laparoskopiska operācija jāpārveido par vaļēju operāciju ar lielāku griezienu. Tas var būt nepieciešams asiņošanas, izteikta iekaisuma, saaugumu, negaidītu anatomisku īpatnību vai nepietiekamas operācijas vietas pārskatāmības dēļ.
Pāreja uz vaļēju operāciju nav uzskatāma par neveiksmi. Tas ir drošības lēmums, ko ķirurgs pieņem, ja operāciju nav iespējams droši pabeigt laparoskopiski.
Šāda iespēja parasti tiek apspriesta ar pacientu pirms operācijas.
Kā pacients var justies pēc operācijas?
Pēc operācijas pacients tiek nogādāts pēcoperācijas novērošanas telpā. Atmostoties iespējama miegainība, drebuļi, slikta dūša, slāpes, kakla kairinājums vai sāpes operācijas vietā.
Pirmajās dienās iespējamas:
- sāpes vai velkoša sajūta griezienu vietās;
- vēdera uzpūšanās;
- nogurums;
- neliels zilums ap brūcēm;
- slikta dūša vai samazināta apetīte;
- sāpes plecu apvidū.
Plecu sāpes pēc laparoskopijas var rasties vēdera dobumā izmantotās gāzes izraisīta diafragmas kairinājuma dēļ. Tās parasti pakāpeniski mazinās.
Sāpju intensitāte katram pacientam atšķiras. Ārstniecības iestāde sniedz norādījumus par piemērotu pretsāpju līdzekļu lietošanu.
Cik ilga ir atlabšana pēc laparoskopijas?
Atlabšana pēc laparoskopijas ir atkarīga no procedūras veida. Pēc nelielas diagnostiskas procedūras pacients var justies ievērojami labāk dažu dienu laikā. Pēc ārstnieciskas operācijas pilnīga atveseļošanās var ilgt vairākas nedēļas.
Atlabšanu ietekmē:
- veiktās operācijas veids un apjoms;
- pacienta vecums un vispārējais veselības stāvoklis;
- blakusslimības;
- iespējamās komplikācijas;
- darba raksturs;
- ķirurga noteiktie fiziskās slodzes ierobežojumi.
Daudzi pacienti var doties mājās operācijas dienā vai nākamajā dienā, bet tas nav iespējams pēc visām operācijām. Lēmumu pieņem ārstējošā komanda, ņemot vērā pacienta pašsajūtu un operācijas apjomu.
Kad var atgriezties darbā?
Atgriešanās darbā jāplāno individuāli. Pēc nelielas diagnostiskas laparoskopijas tas var būt iespējams salīdzinoši drīz, savukārt pēc plašākas operācijas var būt nepieciešamas vairākas nedēļas.
Biroja darbu parasti iespējams atsākt ātrāk nekā smagu fizisku darbu. Ja darbs saistīts ar smagumu celšanu, intensīvu slodzi, transportlīdzekļa vadīšanu vai paaugstinātu drošības risku, atgriešanās laiks jāapspriež ar ķirurgu.
Nedrīkst vadīt transportlīdzekli, kamēr:
- saglabājas anestēzijas vai medikamentu ietekme;
- kustības ierobežo sāpes;
- nav iespējams droši veikt strauju bremzēšanu;
- ārsts nav atļāvis atsākt braukšanu.
Jāņem vērā arī apdrošinātāja noteikumi.
Ko drīkst darīt atlabšanas laikā?
Pēc operācijas jāievēro tieši ārstējošās iestādes sniegtie norādījumi. Vispārīgi atlabšanas laikā ieteicams:
- pakāpeniski atsākt staigāšanu un ikdienas aktivitātes;
- ilgstoši nepalikt nekustīgā stāvoklī;
- lietot pietiekami daudz šķidruma, ja ārsts nav noteicis ierobežojumus;
- lietot nozīmētos medikamentus;
- kopt brūces atbilstoši norādījumiem;
- izvairīties no smagumu celšanas, kamēr ārsts to nav atļāvis;
- ierasties uz nozīmēto kontroles vizīti.
Fiziskās aktivitātes palielina pakāpeniski. Tas, ka ārējās brūces ir mazas un izskatās sadzijušas, vēl nenozīmē, ka pilnībā sadzijuši arī iekšējie audi.
Kādi ir iespējamie riski?
Laparoskopija ir plaši izmantota ķirurģiska metode, tomēr neviena operācija nav pilnīgi bez riska.
Iespējamās komplikācijas var būt:
- asiņošana;
- brūces vai dziļāka infekcija;
- asinsvada, zarnas, urīnpūšļa vai cita orgāna bojājums;
- asins recekļu veidošanās kāju vēnās;
- plaušu artērijas trombembolija;
- ar anestēziju saistītas komplikācijas;
- trūce instrumenta ievadīšanas vietā;
- nepieciešamība pāriet uz vaļēju operāciju;
- nepieciešamība pēc atkārtotas ārstēšanas vai operācijas.
Konkrētais risks ir atkarīgs no veicamās operācijas un pacienta veselības stāvokļa. Pirms operācijas ķirurgs un anesteziologs izskaidro būtiskākos individuālos riskus un paredzamo ieguvumu.
Kad pēc laparoskopijas steidzami jāvēršas pie ārsta?
Pēc operācijas jāsazinās ar ārstniecības iestādi vai jāmeklē neatliekama palīdzība, ja rodas:
- pieaugošas vai ļoti stipras sāpes;
- drudzis vai drebuļi;
- atkārtota vai nepārejoša vemšana;
- izteikti uzpūsts vēders;
- apsārtums, pieaugošs pietūkums, strutas vai asiņošana no brūces;
- pēkšņs vienas kājas pietūkums un sāpes;
- elpas trūkums;
- sāpes krūtīs;
- asiņu atklepošana;
- ģībonis, apjukums vai ļoti izteikts nespēks.
Smaga elpas trūkuma, sāpju krūtīs, samaņas traucējumu vai cita dzīvību apdraudoša stāvokļa gadījumā nekavējoties jāzvana 113.
Laparoskopija žultsakmeņu gadījumā
Simptomātisku žultsakmeņu un atkārtota žultspūšļa iekaisuma gadījumā var būt nepieciešama žultspūšļa izņemšana jeb holecistektomija. Bieži to iespējams veikt laparoskopiski.
Parasti operācijas laikā izņem visu žultspūsli, nevis tikai tajā esošos akmeņus. Tas nepieciešams tādēļ, ka, saglabājot žultspūsli, akmeņi var veidoties atkārtoti. Tomēr operācijas nepieciešamību un piemērotāko laiku nosaka ķirurgs pēc pacienta sūdzību un izmeklējumu izvērtēšanas.
Vairāk par slimības simptomiem un ārstēšanu lasiet rakstā par žultsakmeņiem.
Laparoskopiska trūces operācija
Atsevišķas cirkšņa, nabas un citas vēdera sienas trūces iespējams operēt laparoskopiski. Operācijas laikā ķirurgs slēdz vai nostiprina trūces vietu. Atkarībā no situācijas var izmantot speciālu sintētisku sietiņu.
Laparoskopiska pieeja nav nepieciešama vai piemērota visiem pacientiem. Operācijas metodi ietekmē trūces veids, izmērs un atrašanās vieta, iepriekšējās operācijas, pacienta veselība un ķirurga izvērtējums.
Vairāk par trūču pazīmēm un ārstēšanu lasiet rakstā Vēdera trūce – pazīmes, diagnostika un operācija.
Cik maksā laparoskopija?
Laparoskopijas cenu nevar noteikt tikai pēc operācijas metodes. Izmaksas ir atkarīgas no diagnozes, konkrētās operācijas, anestēzijas, izmantotajiem materiāliem, uzturēšanās ilguma stacionārā un nepieciešamajiem izmeklējumiem.
Tādēļ vispirms nepieciešama ķirurga konsultācija. Pēc diagnozes un paredzamās ārstēšanas izvērtēšanas iespējams precizēt operācijas vietu, sagatavošanos un izmaksas.
“Republikas laukuma klīnikā” tiek nodrošināta ķirurga konsultācija un nepieciešamības gadījumā sagatavošana operācijai. Laparoskopiskās operācijas tiek veiktas citā atbilstoši aprīkotā ārstniecības iestādē. Operācijas norises vietu un organizēšanu ķirurgs izskaidro konsultācijas laikā.
Ķirurga konsultācija pirms laparoskopiskas operācijas
Ja jums ir konstatēti žultsakmeņi, vēdera sienas trūce vai cita slimība, kuras ārstēšanai varētu būt nepieciešama laparoskopiska operācija, pirmais solis ir ķirurga konsultācija.
Konsultācijas laikā ķirurgs:
- uzklausa sūdzības;
- izvērtē veiktos izmeklējumus;
- veic apskati;
- nosaka, vai nepieciešami papildu izmeklējumi;
- izskaidro ārstēšanas iespējas;
- izvērtē laparoskopiskas operācijas piemērotību;
- informē par sagatavošanos un atlabšanu;
- vienojas par turpmāko ārstēšanas plānu.
Pierakstieties pie ķirurga Rīgas centrā vai zvaniet pa tālruni 28002363
“Republikas laukuma klīnika” atrodas Republikas laukumā 3–18, Rīgā, “Centra nama” 1. stāvā. Ieeja no Zemkopības ministrijas puses.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai laparoskopija ir operācija?
Jā. Laparoskopija var būt gan diagnostiska procedūra, gan ārstnieciska operācija. Lai gan tiek izmantoti nelieli griezieni, tā joprojām ir ķirurģiska iejaukšanās.
Vai laparoskopiju veic vispārējā anestēzijā?
Laparoskopisku operāciju parasti veic vispārējā anestēzijā. Individuālo anestēzijas plānu nosaka anesteziologs, ņemot vērā operāciju un pacienta veselības stāvokli.
Cik griezienu nepieciešams?
Griezienu skaits ir atkarīgs no operācijas veida. Parasti izveido vienu griezienu kameras ievadīšanai un vēl dažus nelielus griezienus ķirurģiskajiem instrumentiem.
Vai pēc laparoskopijas paliek rētas?
Jā, bet tās parasti ir nelielas. Rētu izskatu ietekmē griezienu izmērs, dzīšanas process, infekcijas, individuālā nosliece uz izteiktu rētu veidošanos un citi faktori.
Kāpēc pēc laparoskopijas sāp plecs?
Pleca sāpes var rasties vēdera dobumā izmantotās gāzes izraisīta diafragmas kairinājuma dēļ. Tās parasti pakāpeniski pāriet. Ja sāpes ir ļoti stipras vai tām pievienojas elpas trūkums vai sāpes krūtīs, nepieciešama neatliekama medicīniska izvērtēšana.
Cik ilgi jāpaliek slimnīcā?
Daļa pacientu var doties mājās tajā pašā vai nākamajā dienā, bet pēc plašākas operācijas ārstēšanās stacionārā var būt ilgāka. To nosaka operācijas veids un pacienta stāvoklis.
Cik ilgi nedrīkst celt smagumus?
Vienota termiņa visiem pacientiem nav. Tas ir atkarīgs no operācijas, operētajiem audiem un dzīšanas procesa. Jāievēro konkrētā ķirurga sniegtie norādījumi.
Vai laparoskopija vienmēr ir labāka par vaļēju operāciju?
Nē. Laparoskopiskai pieejai bieži ir priekšrocības, taču noteiktās situācijās vaļēja operācija var būt drošāka vai medicīniski piemērotāka. Operācijas metodi izvēlas ķirurgs kopā ar pacientu.
Vai nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums?
Maksas ķirurga konsultācijai nosūtījums parasti nav nepieciešams. Uz konsultāciju jāņem līdzi iepriekš veikto izmeklējumu rezultāti, izraksti un lietoto medikamentu saraksts.
