Trūce ir vēdera sienas vājākas vietas vai defekta rezultāts, caur kuru uz āru var izspiesties taukaudi, vēderplēves maisiņš vai daļa zarnas. Visbiežāk trūce veidojas cirksnī, ap nabu, vēdera priekšējās sienas viduslīnijā vai iepriekšējas operācijas rētas vietā.
Sākumā trūce var izpausties tikai kā neliels izspīlējums, kas parādās stāvot, klepojot vai fiziskas slodzes laikā. Tomēr tā pati no sevis parasti nepazūd. Dažkārt trūcē var iesprūst zarnas daļa un rasties neatliekama situācija, tādēļ jaunu veidojumu vai sāpes vēdera sienā ieteicams parādīt vispārējam ķirurgam.
Šajā rakstā aplūkotas tikai ar abdominālo ķirurģiju saistītas vēdera sienas trūces. Mugurkaula diska trūce un Šmorļa trūce ir pilnīgi citas slimības, kuru diagnostiku un ārstēšanu veic citi speciālisti.
Kas ir trūce?
Vēdera sienu veido vairāki muskuļu un saistaudu slāņi, kas notur vēdera dobuma orgānus tiem paredzētajā vietā. Ja kādā vietā audi ir anatomiski vājāki vai tajos izveidojas defekts, pa šo atveri var izspiesties vēdera dobuma saturs.
Ārēji tas visbiežāk izskatās kā mīksts izspīlējums jeb bumbulis. Tas var kļūt lielāks:
- stāvot;
- klepojot vai šķaudot;
- sasprindzinot vēdera presi;
- ceļot smagumus;
- sportojot;
- vēdera izejas laikā.
Guļus stāvoklī izspīlējums var samazināties vai pilnīgi pazust. Tas nenozīmē, ka trūce ir izārstēta — vēdera sienas defekts joprojām saglabājas.
Sarunvalodā trūci dažkārt sauc arī par “bruku”, taču medicīniski pareizais apzīmējums ir trūce.
Kāpēc rodas vēdera trūce?
Trūces veidošanās parasti ir saistīta ar vēdera sienas vājumu un paaugstinātu spiedienu vēdera dobumā. Daļai cilvēku vājāka vieta vēdera sienā ir jau kopš dzimšanas, bet citiem tā rodas dzīves laikā.
Trūces risku var palielināt:
- regulāra smagumu celšana;
- darbs ar lielu fizisko slodzi;
- hronisks klepus;
- aizcietējumi un regulāra sasprindzināšanās;
- apgrūtināta urinēšana, piemēram, prostatas palielināšanās dēļ;
- liekais svars;
- grūtniecība;
- vecuma izraisīta saistaudu pavājināšanās;
- iepriekšēja vēdera dobuma operācija;
- brūces dzīšanas traucējumi pēc operācijas;
- smēķēšana;
- iedzimtas saistaudu īpatnības.
Ne vienmēr trūce rodas viena konkrēta notikuma dēļ. Smaguma pacelšana var padarīt jau esošu trūci pamanāmāku, bet bieži audu vājums ir attīstījies pakāpeniski.
Kādas ir biežākās trūces pazīmes?
Raksturīgākā pazīme ir jauns izspīlējums cirksnī vai vēdera sienā. Tomēr trūces simptomi var atšķirties atkarībā no tās atrašanās vietas, izmēra un satura.
Iespējamās pazīmes ir:
- bumbulis vai izspīlējums cirksnī, pie nabas vai vēdera sienā;
- velkoša, spiedoša vai dedzinoša sajūta;
- diskomforts klepojot, noliecoties vai ceļot smagumus;
- sāpes fiziskas slodzes laikā;
- smaguma sajūta cirksnī;
- izspīlējuma palielināšanās dienas gaitā;
- trūces samazināšanās guļus stāvoklī;
- vīriešiem — izspīlējuma noslīdēšana sēklinieku maisiņā.
Neliela trūce var neradīt sāpes. Savukārt izteikts diskomforts cirksnī ne vienmēr ir saistīts ar trūci — līdzīgus simptomus var izraisīt muskuļu, cīpslu, locītavu, limfmezglu vai uroloģiskas slimības. Precīzu cēloni palīdz noteikt ķirurga apskate.
Biežākie vēdera trūču veidi
Cirkšņa trūce
Cirkšņa trūce ir visbiežāk sastopamais vēdera sienas trūces veids. Tā veidojas cirkšņa kanāla apvidū un daudz biežāk sastopama vīriešiem.
Raksturīgs ir izspīlējums vienā vai abās cirkšņa pusēs. Tas var kļūt pamanāmāks stāvot, klepojot, sportojot vai ceļot smagumus. Dažiem pacientiem ir tikai neliels bumbulis, bet citiem trūce rada sāpes, dedzināšanu vai smaguma sajūtu.
Vīriešiem liela cirkšņa trūce var noslīdēt sēklinieku maisiņā. Šādos gadījumos tā var traucēt staigāt un veikt ikdienas aktivitātes.
Cirkšņa trūce pati neaizaug. Ja tā sāp, kļūst lielāka vai ierobežo ikdienu, parasti tiek apsvērta plānveida operācija.

Nabas trūce
Nabas trūce izveidojas nabas gredzena apvidū. Pieaugušajiem tās rašanos var veicināt liekais svars, grūtniecība, vēdera dobuma spiediena palielināšanās un saistaudu pavājināšanās.
Neliela nabas trūce var radīt tikai vizuāli pamanāmu izspīlējumu. Lielāka trūce var sāpēt, traucēt kustību laikā un pakāpeniski palielināties.
Atšķirībā no daļas bērnu nabas trūču pieaugušajiem izveidojusies nabas trūce parasti pati neaizveras.
Baltās līnijas jeb epigastrālā trūce
Vēdera baltā līnija atrodas starp abiem taisnajiem vēdera muskuļiem. Ja tajā izveidojas defekts, caur to visbiežāk izspiežas taukaudi, retāk — cits vēdera dobuma saturs.
Baltās līnijas trūce parasti redzama virs nabas kā neliels, dažkārt sāpīgs izspīlējums. Sāpes var pastiprināties pēc ēšanas, klepojot, sportojot vai sasprindzinot vēdera presi.
Baltās līnijas trūce nav tas pats, kas taisno vēdera muskuļu diastāze. Diastāzes gadījumā muskuļi ir attālinājušies viens no otra, bet nav izveidojies tipisks trūces defekts. Abas problēmas dažreiz var būt vienlaikus.
Pēcoperācijas rētas trūce
Pēcoperācijas trūce var veidoties iepriekšēja ķirurģiska grieziena vietā. Operācijas laikā vēdera siena tiek atvērta un pēc tam slēgta, taču noteiktos apstākļos rēta var kļūt vājāka.
Risku palielina:
- operācijas brūces infekcija;
- aptaukošanās;
- cukura diabēts;
- smēķēšana;
- atkārtotas vēdera operācijas;
- ilgstošs klepus;
- nepietiekama brūces dzīšana.
Pēcoperācijas trūce var parādīties gan drīz pēc operācijas, gan vairākus gadus vēlāk. Tā mēdz pakāpeniski palielināties, tādēļ ārstēšanas plāns jāizvēlas kopā ar ķirurgu.
Augšstilba trūce
Augšstilba jeb femorālā trūce veidojas nedaudz zemāk par cirkšņa saiti. Tā sastopama retāk, bet biežāk sievietēm.
Šādas trūces izspīlējums var būt neliels un grūti pamanāms. Reizēm vienīgā pazīme ir neskaidras sāpes cirkšņa vai augšstilba augšējā daļā.
Femorālām trūcēm ir salīdzinoši augstāks iesprūšanas risks. Tāpēc sievietēm ar jaunu izspīlējumu vai sāpēm cirksnī nevajadzētu ilgstoši atlikt ķirurga konsultāciju.
Kad trūce var kļūt bīstama?
Daļa trūču ilgu laiku saglabājas bez būtiskām izmaiņām. Bīstama situācija rodas, ja trūces saturs iesprūst un to vairs nevar brīvi novietot atpakaļ vēdera dobumā. Ja iesprūdušajiem audiem tiek traucēta asinsapgāde, var rasties nožņaugta trūce un audu bojājums.
Steidzami jāmeklē medicīniskā palīdzība, ja:
- pēkšņi rodas stipras vai strauji pieaugošas sāpes;
- trūce kļūst cieta, ļoti jutīga vai vairs nesamazinās guļus;
- āda virs trūces kļūst sarkana vai tumšāka;
- parādās slikta dūša vai vemšana;
- vēders kļūst uzpūsts;
- neizdalās gāzes vai vēdera izeja;
- ir drudzis vai izteikts nespēks.

Šādā situācijā nevajadzētu ar spēku spiest trūci atpakaļ vai gaidīt plānveida konsultāciju. Jāvēršas slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā vai jāzvana 113.
Kā ķirurgs diagnosticē trūci?
Vairumā gadījumu diagnozi iespējams noteikt konsultācijas laikā. Ķirurgs iztaujā pacientu par sūdzībām, izspīlējuma parādīšanās apstākļiem, iepriekšējām operācijām un citām slimībām.
Apskate var notikt gan stāvus, gan guļus. Ārsts var lūgt pacientam klepot vai sasprindzināt vēdera presi, lai izvērtētu izspīlējumu.
Ja diagnoze nav skaidra, var būt nepieciešama:
- ultrasonogrāfija;
- datortomogrāfija;
- retāk — magnētiskā rezonanse.
Attēldiagnostika īpaši noder, ja trūce ir maza, atrodas dziļāk audos, pacientam ir liekais svars vai jāplāno sarežģītākas pēcoperācijas trūces ārstēšana.
Vai trūci var izārstēt bez operācijas?
Vingrojumi, fizioterapija, medikamenti un trūču jostas nevar aizvērt vēdera sienas defektu. Tie var mazināt atsevišķus simptomus, bet neizārstē trūci.
Trūces josta atsevišķās situācijās var kalpot kā īslaicīgs palīglīdzeklis, piemēram, ja operāciju veselības stāvokļa dēļ nepieciešams atlikt. Nepareizi izvēlēta vai lietota josta var radīt diskomfortu un ādas bojājumus, tādēļ par tās lietošanu jākonsultējas ar ārstu.
Ne katra trūce jāoperē nekavējoties. Dažiem vīriešiem ar nelielu cirkšņa trūci, kas nerada sāpes un neierobežo ikdienu, pēc sarunas ar ķirurgu iespējama novērošana. Lēmumu ietekmē:
- trūces veids un izmērs;
- simptomi;
- trūces palielināšanās;
- pacienta vecums un veselības stāvoklis;
- ikdienas fiziskā slodze;
- iesprūšanas risks;
- pacienta vēlmes.
Sievietēm ar cirkšņa apvidus trūci nepieciešama īpaši rūpīga izvērtēšana, jo jāizslēdz femorāla trūce.
Kad nepieciešama trūces operācija?
Operācija ir vienīgā ārstēšanas metode, kas ļauj slēgt vēdera sienas defektu. Plānveida operāciju visbiežāk iesaka, ja:
- trūce izraisa sāpes vai diskomfortu;
- tā pakāpeniski palielinās;
- traucē strādāt, sportot vai veikt ikdienas aktivitātes;
- periodiski kļūst grūti samazināma;
- pastāv paaugstināts iesprūšanas risks;
- pacientam nav pieņemama ilgstoša novērošana.
Plānveida operācija parasti ļauj ārstēšanu iepriekš izplānot, izvērtēt blakusslimības un izvēlēties piemērotāko operācijas metodi. Iesprūdušas vai nožaugtas trūces gadījumā var būt nepieciešama neatliekama operācija.
Kā notiek trūces operācija?
Trūces operācijas laikā ķirurgs atbrīvo trūces saturu, novieto dzīvotspējīgos audus atpakaļ vēdera dobumā un slēdz vēdera sienas defektu. Operāciju var veikt ar atvērtu vai mazinvazīvu pieeju.
Atvērta trūces operācija
Atvērtas operācijas laikā ķirurgs veic griezienu trūces apvidū. Šo metodi var izmantot cirkšņa, nabas, baltās līnijas un pēcoperācijas trūču ārstēšanai.
Atvērta operācija var būt piemērota gan nelielām trūcēm, gan situācijām, kurās laparoskopiska pieeja nav optimāla. Anestēzijas veidu izvēlas atkarībā no operācijas apjoma, trūces atrašanās vietas un pacienta veselības.
Laparoskopiska trūces operācija
Laparoskopiskas operācijas laikā vēdera sienā izveido vairākus nelielus griezienus, pa kuriem ievada kameru un instrumentus. Atsevišķos gadījumos mazinvazīva pieeja var nodrošināt mazākas pēcoperācijas sāpes un ātrāku atgriešanos ikdienā.
Tomēr tā nav automātiski labākā metode ikvienam pacientam. Izvēli ietekmē trūces veids, izmērs, iepriekšējās operācijas, iespējamais abpusējs bojājums, ķirurga pieredze un pacienta veselības stāvoklis.
Trūces operācija ar sietiņu
Daudzu pieaugušo trūču operācijās vēdera sienas nostiprināšanai izmanto speciālu ķirurģisku sietiņu. Tas palīdz sadalīt slodzi plašākā audu laukumā un var samazināt trūces atkārtošanās risku.
Ne visās situācijās sietiņš ir obligāts. Nelielu defektu, piesārņotas operācijas zonas vai citu īpašu apstākļu gadījumā ķirurgs var izvēlēties citu metodi. Pirms operācijas pacientam jāizskaidro paredzētā tehnika, iespējamie ieguvumi un riski.
Atveseļošanās pēc trūces operācijas
Atveseļošanās ilgums ir individuāls. To ietekmē operācijas veids, trūces izmērs, pacienta darbs, fiziskā sagatavotība un blakusslimības.
Pēc operācijas svarīgi:
- lietot nozīmētos pretsāpju līdzekļus;
- pakāpeniski atsākt staigāšanu un ikdienas kustības;
- sekot operācijas brūces stāvoklim;
- izvairīties no aizcietējumiem;
- ievērot ķirurga norādījumus par slodzi;
- ierasties uz noteiktajām kontroles vizītēm.
Mūsdienu vadlīnijas pēc nekomplicētas cirkšņa trūces operācijas atbalsta pakāpenisku atgriešanos pie ikdienas aktivitātēm, tiklīdz pacients jūtas pietiekami komfortabli. Tomēr smaga fiziska darba un intensīva sporta atsākšanas laiks jāprecizē pie operējošā ķirurga.
Nekavējoties jāsazinās ar ārstniecības iestādi, ja pēc operācijas rodas pieaugošas sāpes, drudzis, izteikts apsārtums, strutaini izdalījumi no brūces, atkārtota vemšana vai strauji pieaugošs pietūkums.
No kā atkarīga trūces operācijas cena?
Cirkšņa, nabas vai citas vēdera trūces operācijas cenu nevar noteikt tikai pēc izspīlējuma izmēra. Kopējās izmaksas var ietekmēt:
- trūces veids un sarežģītība;
- vienpusēja vai abpusēja cirkšņa trūce;
- atvērta vai laparoskopiska operācija;
- izmantotais ķirurģiskais implants;
- anestēzijas veids;
- nepieciešamie izmeklējumi;
- ārstēšanās dienas stacionārā;
- pēcoperācijas aprūpe.
Precīzu ārstēšanas plānu un paredzamās izmaksas iespējams noteikt pēc ķirurga konsultācijas. Ļoti zema cena pati par sevi nav galvenais kvalitātes kritērijs — būtiska ir pamatota operācijas metode, ķirurga pieredze un droša pēcoperācijas aprūpe.

Kad pieteikties pie vispārējā ķirurga?
Plānveida konsultācija ieteicama, ja pamanīts:
- jauns izspīlējums cirksnī vai vēdera sienā;
- bumbulis pie nabas vai iepriekšējas operācijas rētas;
- sāpes cirksnī fiziskas slodzes laikā;
- periodiska vilkšanas vai dedzināšanas sajūta;
- jau zināmas trūces palielināšanās;
- arvien biežāks diskomforts ikdienā.
Nav jāgaida, līdz trūce kļūst ļoti liela vai izraisa pastāvīgas sāpes. Savlaicīga ķirurga konsultācija ļauj precizēt diagnozi, novērtēt komplikāciju risku un mierīgi izplānot tālāko rīcību.
“Republikas laukuma klīnikā” iespējams pieteikties uz vispārējā ķirurga konsultāciju. Konsultācijas laikā ārsts izvērtēs sūdzības un trūces veidu, kā arī paskaidros, vai piemērota novērošana, papildu izmeklējumi vai operatīva ārstēšana.

Dr. Jānis Opincāns
Biežāk uzdotie jautājumi
Pieaugušajiem izveidojies vēdera sienas defekts parasti pats neaizaug. Izspīlējums guļus stāvoklī var pazust, taču trūce saglabājas.
Tas atkarīgs no trūces veida, izmēra un simptomiem. Ja slodze izraisa sāpes vai palielina izspīlējumu, aktivitāte jāpārtrauc un jākonsultējas ar ķirurgu. Vingrojumi nevar slēgt jau izveidotu trūces defektu.
Smagumu celšana palielina spiedienu vēdera dobumā un var pastiprināt simptomus. Drošais slodzes apjoms jāizvērtē individuāli. Ja celšanas laikā rodas sāpes vai trūce strauji izspiežas, slodze nav piemērota.
Ne vienmēr nekavējoties. Atsevišķiem vīriešiem ar nelielu un gandrīz bezsimptomu cirkšņa trūci var izvēlēties novērošanu. Sāpīga, augoša vai ikdienu ierobežojoša trūce biežāk jāārstē operatīvi.
Jā, recidīvs ir iespējams, taču tā risks ir atkarīgs no trūces veida, operācijas tehnikas, audu kvalitātes, dzīšanas procesa un citiem faktoriem. Smēķēšanas pārtraukšana, ķermeņa masas normalizēšana un pēcoperācijas norādījumu ievērošana palīdz mazināt komplikāciju risku.
Pēc nelielas nekomplicētas operācijas ikdienas aktivitātes bieži iespējams atsākt dažu dienu laikā, taču pilnīgai atveseļošanai var būt nepieciešamas vairākas nedēļas. Precīzu slodzes režīmu nosaka operējošais ķirurgs.
Brīdinājuma pazīmes ir pēkšņas vai pieaugošas sāpes, ciets un nesamazināms izspīlējums, vemšana, vēdera uzpūšanās un gāzu vai vēdera izejas aizture. Šādā situācijā nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība.
