Ginekoloģiskā ultrasonogrāfija jeb ginekoloģiskā USG ļauj ārstam reāllaikā novērtēt dzemdi, endometriju, olnīcas un citas mazā iegurņa struktūras. Šo izmeklējumu bieži izmanto, lai palīdzētu noskaidrot neregulāru menstruāciju, neparastas asiņošanas, iegurņa sāpju vai grūtību iestāties grūtniecībai iespējamos cēloņus.
USG atradne vienmēr jāvērtē kopā ar pacientes sūdzībām, menstruālā cikla informāciju, ginekoloģisko apskati un, ja nepieciešams, laboratoriskajām analīzēm. Ultrasonogrāfija sniedz ārstam nozīmīgu informāciju, taču viena pati ne vienmēr ļauj noteikt galīgo diagnozi.
Plašāka informācija par izmeklējuma norisi, sagatavošanos un pierakstu pieejama Republikas laukuma klīnikas pakalpojuma lapā: ginekoloģiskā ultrasonogrāfija.
Kā ginekoloģiskā USG palīdz neauglības diagnostikā?
Ja grūtniecība neiestājas, ginekoloģiskā USG var būt viena no izmeklēšanas procesa sastāvdaļām. Tā palīdz ārstam novērtēt reproduktīvo orgānu uzbūvi, olnīcu darbības pazīmes un endometrija izmaiņas menstruālā cikla laikā.
Izmeklējumā iespējams izvērtēt:
- dzemdes formu, izmēru un uzbūvi;
- endometrija biezumu un struktūru;
- olnīcu izmēru un izskatu;
- augošos folikulus;
- dzemdes miomas;
- olnīcu cistas un citus veidojumus;
- dzemdes polipiem raksturīgas izmaiņas;
- noteiktas endometriozes vai adenomiozes pazīmes;
- šķidrumu vai citas izmaiņas mazajā iegurnī.
Ne katra USG konstatētā izmaiņa izraisa neauglību. Piemēram, neliela mioma vai funkcionāla olnīcu cista var neietekmēt iespēju iestāties grūtniecībai. Atradnes nozīme ir atkarīga no tās izmēra, atrašanās vietas, izskata un pacientes veselības situācijas.
Folikulu monitorings un ovulācijas izvērtēšana
Folikuls ir ar šķidrumu pildīta struktūra olnīcā, kurā attīstās olšūna. Menstruālā cikla laikā viens no folikuliem parasti kļūst dominējošs, palielinās un ovulācijas laikā atbrīvo olšūnu.
Veicot atkārtotu ginekoloģisko USG noteiktās cikla dienās, ārsts var novērot:
- folikulu skaitu un augšanu;
- dominējošā folikula attīstību;
- izmaiņas, kas var liecināt par notikušu ovulāciju;
- endometrija biezuma un struktūras maiņu;
- olnīcu reakciju uz nozīmēto terapiju.
Šādu izmeklējumu sēriju sauc par folikulu monitoringu. To var izmantot, plānojot grūtniecību, precizējot iespējamo ovulācijas laiku vai uzraugot ārsta nozīmētu auglības ārstēšanu.
Viena ultrasonogrāfija ne vienmēr ļauj droši noteikt, vai konkrētajā ciklā ir notikusi ovulācija. Tādēļ atsevišķos gadījumos nepieciešami vairāki izmeklējumi dažādās cikla dienās un hormonālās analīzes.
Endometrija izvērtēšana
Endometrijs ir dzemdes iekšējais gļotādas slānis, kura biezums un izskats mainās menstruālā cikla laikā. Ultrasonogrāfijā ārsts novērtē, vai endometrija aina atbilst cikla posmam un vai nav redzamas izmaiņas, kurām nepieciešama papildu izmeklēšana.
USG var palīdzēt konstatēt:
- neatbilstošu endometrija biezumu;
- nevienmērīgu endometrija struktūru;
- dzemdes polipam raksturīgu ainu;
- miomu, kas izmaina dzemdes dobumu;
- citas izmaiņas, kas var būt saistītas ar asiņošanu vai grūtībām iestāties grūtniecībai.
Ja parastajā USG nav iespējams pietiekami precīzi izvērtēt dzemdes dobumu, ārsts var ieteikt sonohisterogrāfiju, histeroskopiju vai citu papildu izmeklējumu.
Vai USG var noteikt olvadu caurlaidību?
Parastā ginekoloģiskā ultrasonogrāfija nevar droši apstiprināt, ka olvadi ir caurlaidīgi. Arī tas, ka olvadi USG nav skaidri redzami, parasti nenozīmē, ka tie ir bojāti.
Olvadu caurlaidības izvērtēšanai nepieciešams īpašs izmeklējums, piemēram, ultrasonogrāfija ar kontrastvielu vai cita ārsta izvēlēta diagnostikas metode. Piemērotāko izmeklējumu nosaka ginekologs, ņemot vērā pacientes veselības vēsturi un neauglības iespējamos cēloņus.
Menstruālā cikla traucējumi un ginekoloģiskā USG
Neregulāras, ļoti stipras, ilgstošas vai sāpīgas menstruācijas var būt saistītas ar dažādiem veselības traucējumiem. Ultrasonogrāfija palīdz izvērtēt iespējamas anatomiskas izmaiņas dzemdē un olnīcās.
Ārsts var ieteikt ginekoloģisko USG, ja ir:
- neregulāras menstruācijas;
- ļoti stipra vai ilgstoša menstruālā asiņošana;
- asiņošana menstruāciju starplaikā;
- asiņošana pēc dzimumakta;
- asiņošana pēc menopauzes;
- sāpes vēdera lejasdaļā;
- izteikti sāpīgas menstruācijas;
- spiediena vai pilnuma sajūta mazajā iegurnī;
- aizdomas par olnīcu cistu vai dzemdes miomu.
Ultrasonogrāfija var palīdzēt atrast simptomu iespējamo cēloni, taču normāla USG aina neizslēdz visus menstruālā cikla traucējumus. Piemēram, hormonālu izmaiņu izvērtēšanai var būt nepieciešamas arī asins analīzes.
Olnīcu cistas
Olnīcu cistas ir bieži sastopama USG atradne. Daļa cistu rodas menstruālā cikla laikā, ir labdabīgas un izzūd bez ārstēšanas. Citos gadījumos nepieciešama novērošana vai papildu diagnostika.
Ultrasonogrāfijā ārsts novērtē:
- cistas izmēru;
- tās saturu un iekšējo uzbūvi;
- sieniņu un starpsienu izskatu;
- asinsrites pazīmes;
- izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo izmeklējumu.
Turpmākā rīcība ir atkarīga ne tikai no USG attēla, bet arī no pacientes vecuma, simptomiem, menopauzes statusa un citiem riska faktoriem.
Policistisko olnīcu sindroms
Policistisko olnīcu sindromu jeb PCOS nevar diagnosticēt tikai pēc ultrasonogrāfijas attēla. Diagnozes noteikšanā ārsts ņem vērā menstruālā cikla regularitāti, paaugstinātas androgēnu aktivitātes klīniskās vai laboratoriskās pazīmes un olnīcu izskatu.
Daudz folikulu olnīcās pats par sevi vēl nenozīmē PCOS. Līdzīga aina var būt novērojama arī sievietēm bez hormonāliem traucējumiem. Tādēļ ultrasonogrāfijas rezultātu nepieciešams izvērtēt kopā ar citiem izmeklējumiem.
Endometrioze
Transvaginālā ultrasonogrāfija var palīdzēt konstatēt atsevišķas endometriozes pazīmes, tostarp endometriomas jeb ar endometriozi saistītas olnīcu cistas. Pieredzējis speciālists var pamanīt arī citas izmaiņas mazajā iegurnī.
Tomēr normāla ultrasonogrāfijas aina pilnībā neizslēdz endometriozi. Virspusēji endometriozes perēkļi USG var nebūt redzami. Ja simptomi saglabājas, ārsts var ieteikt papildu izvērtēšanu arī tad, ja ultrasonogrāfijā nozīmīgas izmaiņas nav konstatētas.
Kurā cikla dienā veikt ginekoloģisko USG?
Piemērotākā cikla diena ir atkarīga no izmeklējuma mērķa.
Ja jānovērtē endometrijs vai iespējami dzemdes polipi, ārsts var ieteikt veikt USG pēc menstruācijas. Folikulu monitoringam izmeklējumus plāno vairākās noteiktās cikla dienās. Akūtu sāpju, neparastas asiņošanas vai citu steidzami izvērtējamu simptomu gadījumā izmeklējumu nevajadzētu patstāvīgi atlikt tikai menstruācijas dēļ.
Menstruācija pati par sevi parasti nav šķērslis ginekoloģiskajai ultrasonogrāfijai.
Transvaginālā vai transabdominālā USG?
Transvaginālajā ultrasonogrāfijā izmanto speciālu zondi, kas tiek saudzīgi ievadīta makstī. Tā atrodas tuvāk izmeklējamajiem orgāniem un parasti ļauj detalizētāk novērtēt dzemdi, endometriju un olnīcas.
Transabdominālo USG veic caur vēdera priekšējo sienu. Šo metodi var izmantot, ja transvagināls izmeklējums konkrētajā situācijā nav piemērots vai paciente tam nepiekrīt.
Pirms transvaginālās USG urīnpūsli parasti nepieciešams iztukšot. Transabdominālam izmeklējumam visbiežāk nepieciešams pilns urīnpūslis. Precīzus sagatavošanās norādījumus vēlams noskaidrot pieraksta laikā.
Transvaginālu izmeklējumu veic tikai pēc tā izskaidrošanas un pacientes piekrišanas. Ja izmeklējuma laikā rodas sāpes vai izteikts diskomforts, par to jāinformē ārsts.
Ko ginekoloģiskā USG nevar parādīt?
Ultrasonogrāfija ir nozīmīga diagnostikas metode, tomēr tai ir ierobežojumi. Parastā ginekoloģiskā USG:
- droši nenosaka olvadu caurlaidību;
- neizslēdz visas endometriozes formas;
- viena pati neapstiprina PCOS diagnozi;
- neaizstāj dzemdes kakla citoloģiju vai HPV testu;
- nevar pilnīgi droši noteikt veidojuma labdabīgumu;
- neaizstāj audu histoloģisko izmeklēšanu, ja tāda ir nepieciešama.
Pēc USG ārsts var ieteikt analīzes, atkārtotu ultrasonogrāfiju, magnētisko rezonansi, histeroskopiju, biopsiju vai citu izmeklējumu.
Kad nepieciešama ginekologa konsultācija?
Pie ginekologa ieteicams vērsties, ja menstruācijas kļuvušas neregulāras, asiņošana ir neparasti stipra, rodas sāpes vēdera lejasdaļā vai grūtniecība neiestājas ilgākā laikā. Steidzama medicīniska palīdzība nepieciešama pēkšņu un stipru sāpju, ģīboņa, izteikta vājuma vai ļoti stipras asiņošanas gadījumā.
Ginekologs izvērtēs simptomus un noteiks, vai nepieciešama ultrasonogrāfija, analīzes vai citi izmeklējumi.
