Psoriātiskais artrīts ir hroniska iekaisīga slimība, kas var skart locītavas, mugurkaulu, cīpslu un saišu piestiprināšanās vietas. Tā ir saistīta ar psoriāzi, taču locītavu simptomi ne vienmēr sākas pēc ādas izmaiņām. Dažiem cilvēkiem sāpes, pietūkums vai stīvums var parādīties pirms raksturīgajiem psoriāzes izsitumiem.
Savlaicīga reimatologa konsultācija ir svarīga, jo neārstēts iekaisums var radīt neatgriezeniskus locītavu bojājumus. Agrīni sākta un atbilstoši izvēlēta terapija palīdz mazināt simptomus, ierobežot slimības progresēšanu un saglabāt ikdienas aktivitātes.
Kas ir psoriātiskais artrīts?
Psoriātiskais artrīts pieder spondiloartrītu grupai. Slimības pamatā ir nepareizi regulēta imūnsistēmas darbība, kas uztur iekaisumu ādā, locītavās vai citos audos. Slimības izpausmes pacientiem var būt ļoti atšķirīgas: vienam cilvēkam iekaist viena vai dažas locītavas, citam – vairākas locītavas, mugurkauls vai entēzes jeb vietas, kur cīpslas un saites piestiprinās kaulam.
Psoriātiskais artrīts var attīstīties jebkurā vecumā, tomēr bieži tas sākas pieaugušā vecumā. Lielākajai daļai pacientu vispirms parādās ādas psoriāze, taču iespējama arī pretēja secība. Tādēļ psoriātisko artrītu nevar izslēgt tikai tāpēc, ka izteiktu ādas izsitumu nav.
Psoriātiskā artrīta simptomi
Slimības simptomi var attīstīties pakāpeniski vai sākties salīdzinoši strauji. Tie mēdz mainīties – paasinājuma periodiem var sekot mierīgāki posmi.
Biežākās psoriātiskā artrīta pazīmes ir:
- sāpes, pietūkums un jutīgums vienā vai vairākās locītavās;
- rīta stīvums vai stīvums pēc ilgstošas nekustēšanās;
- grūtības pilnībā saliekt vai iztaisnot locītavu;
- visa rokas vai kājas pirksta pietūkums jeb daktilīts, ko mēdz saukt par “desas pirkstu”;
- sāpes papēdī, pēdas apakšā, elkoņa apvidū vai citās cīpslu piestiprināšanās vietās;
- iekaisīga rakstura muguras sāpes, kas izteiktākas miera stāvoklī un var mazināties kustoties;
- nagu bedrītes, naga atslāņošanās vai citas nagu psoriāzes pazīmes;
- nogurums un samazinātas darba spējas.
Locītavas var tikt skartas simetriski vai asimetriski. Dažkārt simptomi atgādina reimatoīdo artrītu, podagru, osteoartrītu vai pārslodzes radītas sāpes, tādēļ diagnozi nevar noteikt tikai pēc vienas pazīmes.
Psoriāze un locītavu sāpes
Cilvēkiem ar psoriāzi īpaša uzmanība jāpievērš jaunām locītavu sāpēm, pietūkumam un ilgstošam rīta stīvumam. Arī atkārtots viena pirksta pietūkums, sāpes papēžos vai nagu izmaiņas var norādīt uz paaugstinātu psoriātiskā artrīta iespējamību.
Ādas izmaiņas reizēm ir nelielas un atrodas galvas matainajā daļā, aiz ausīm, nabas apvidū vai ādas krokās. Tādēļ konsultācijas laikā ārstam svarīgi pastāstīt arī par agrāk bijušiem izsitumiem un psoriāzi ģimenē.
Kad jāvēršas pie reimatologa?
Reimatologa konsultācija ieteicama, ja:
- Jums ir psoriāze un parādījušās locītavu sāpes, pietūkums vai rīta stīvums;
- locītava ir pietūkusi bez skaidras traumas;
- viss pirksts periodiski vai pastāvīgi kļūst pietūcis;
- atkārtojas sāpes papēžos vai citās cīpslu piestiprināšanās vietās;
- muguras sāpes sākušās jaunākā vecumā, ir izteiktākas naktī vai no rīta un mazinās kustoties;
- locītavu simptomi nepāriet vai sāk ierobežot ikdienas aktivitātes;
- ģimenē ir psoriāze vai psoriātiskais artrīts un radušies iekaisumam raksturīgi simptomi.
Nav jāgaida, līdz sāpes kļūst ļoti stipras. Pastāvīgs pietūkums un ilgstošs rīta stīvums var būt nozīmīgākas iekaisuma pazīmes nekā sāpju intensitāte.
Kā diagnosticē psoriātisko artrītu?
Nav vienas analīzes, ar kuru viennozīmīgi varētu apstiprināt vai izslēgt psoriātisko artrītu. Diagnozi nosaka reimatologs, apkopojot informāciju par simptomiem, ādas un nagu izmaiņām, ģimenes anamnēzi, locītavu izmeklēšanas rezultātiem, analīzēm un attēldiagnostiku.
Reimatologa konsultācija
Konsultācijas laikā ārsts novērtē sāpīgās un pietūkušās locītavas, mugurkaula kustīgumu, pirkstus, nagus un entēzes. Svarīgi izstāstīt, cik ilgi saglabājas rīta stīvums, vai kustības pašsajūtu uzlabo un vai simptomi bijuši arī agrāk.
Asins analīzes
Var noteikt C reaktīvo olbaltumu jeb CRO un eritrocītu grimšanas ātrumu jeb EGĀ, lai novērtētu iekaisumu. Tomēr normāli iekaisuma rādītāji psoriātisko artrītu neizslēdz.
Reimatoīdais faktors un antivielas pret ciklisko citrulinēto peptīdu jeb anti-CCP bieži ir negatīvas, taču arī šo analīžu rezultāti vieni paši diagnozi neapstiprina. Atkarībā no simptomiem ārsts var nozīmēt papildu analīzes, lai atšķirtu citas locītavu slimības un droši plānotu ārstēšanu.
Attēldiagnostika
Atkarībā no sūdzībām var izmantot:
- ultrasonogrāfiju, lai novērtētu sinovītu, šķidrumu locītavā vai entēžu iekaisumu;
- rentgenu, lai meklētu strukturālas izmaiņas un locītavu bojājumus;
- magnētisko rezonansi, ja nepieciešams izvērtēt agrīnu iekaisumu, mugurkaulu vai sakroiliālās locītavas.
Ne katram pacientam vajadzīgi visi izmeklējumi. To izvēli nosaka simptomu lokalizācija un ārsta konstatētās pazīmes.
CASPAR kritēriji
CASPAR kritērijus izmanto psoriātiskā artrīta klasificēšanai, galvenokārt pētniecībā, un tie var palīdzēt strukturēt ārsta vērtējumu. Tajos ņem vērā esošu vai agrāk bijušu psoriāzi, psoriāzi ģimenē, nagu izmaiņas, daktilītu, negatīvu reimatoīdo faktoru un raksturīgas rentgena pazīmes.
Šie kritēriji nav paredzēti pašdiagnostikai. Pat pietiekams punktu skaits neaizstāj reimatologa apskati un citu iespējamo diagnožu izvērtēšanu.
Psoriātiskā artrīta ārstēšana
Ārstēšanas mērķis ir panākt remisiju vai iespējami zemu slimības aktivitāti, mazināt sāpes un stīvumu, aizsargāt locītavas un saglabāt dzīves kvalitāti. Terapija jāpielāgo tam, vai pacientam dominē perifēro locītavu iekaisums, entezīts, daktilīts, mugurkaula iesaiste, ādas vai nagu psoriāze.
Izvēli ietekmē arī iekaisīgas zarnu slimības, uveīts, sirds un asinsvadu risks, citas blakusslimības, iepriekšējās terapijas rezultāti un pacienta vēlmes. Tādēļ vienas universālas ārstēšanas shēmas visiem pacientiem nav.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi var īslaicīgi mazināt sāpes un stīvumu, īpaši vieglas slimības gadījumā. Tie neaptur locītavu bojājumu veidošanos, tādēļ aktīva artrīta gadījumā ar simptomu mazināšanu vien var nepietikt. Šo zāļu piemērotību un lietošanas ilgumu izvērtē ārsts, ņemot vērā kuņģa, nieru un sirds un asinsvadu riskus.
Slimību modificējošie pretreimatisma līdzekļi
Ja ir perifēro locītavu artrīts un pastāv slimības progresēšanas risks, reimatologs var savlaicīgi sākt ārstēšanu ar konvencionālu sintētisku slimību modificējošu pretreimatisma līdzekli. Viens no biežāk izmantotajiem medikamentiem ir metotreksāts, īpaši tad, ja vienlaikus ir klīniski nozīmīga ādas psoriāze. Atsevišķos gadījumos izvēlas leflunomīdu, sulfasalazīnu vai citu terapiju.
Šīm zālēm nepieciešama regulāra ārsta uzraudzība un asins analīzes. Pacientam jāzina lietošanas režīms, iespējamās blaknes un situācijas, kad jāsazinās ar ārstu.
Bioloģiskā terapija un mērķterapija
Ja slimība saglabājas aktīva, terapija nav pietiekami efektīva vai noteikta slimības izpausme prasa citu pieeju, var apsvērt bioloģiskos vai mērķētos sintētiskos medikamentus. Pieejamas vairākas zāļu grupas ar atšķirīgiem darbības mehānismiem, tostarp TNF, IL-17, IL-12/23 vai IL-23 ceļu ietekmējoša terapija, JAK inhibitori un citas zāles.
Konkrēto medikamentu neizvēlas tikai pēc tā, cik stipras ir sāpes. Reimatologs ņem vērā visas slimības izpausmes, infekciju risku, blakusslimības, iepriekš lietotās zāles un nepieciešamo drošības kontroli.
Kustības un dzīvesveids
Regulāras, piemērotas fiziskās aktivitātes palīdz saglabāt locītavu kustīgumu, muskuļu spēku un vispārējo veselību. Slodze jāpielāgo slimības aktivitātei; paasinājuma laikā var būt nepieciešams fizioterapeita vai rehabilitācijas speciālista padoms.
Nozīmīga ir arī smēķēšanas pārtraukšana, veselīga ķermeņa masa, asinsspiediena, holesterīna un glikozes kontrole. Psoriātiskais artrīts var būt saistīts ar paaugstinātu kardiometabolisko risku, tādēļ ārstēšanā jāvērtē ne tikai locītavas un āda.
Vai psoriātisko artrītu var izārstēt?
Pašlaik psoriātisko artrītu nevar pilnībā izārstēt, taču daudzos gadījumos iespējams panākt ilgstoši zemu slimības aktivitāti vai remisiju. Svarīgi ir regulāri novērtēt ārstēšanas rezultātu un terapiju laikus pielāgot, ja mērķis netiek sasniegts.
Medikamentus nevajadzētu pārtraukt vai mainīt patstāvīgi arī tad, ja pašsajūta ir uzlabojusies. Simptomu mazināšanās var liecināt, ka terapija darbojas, nevis ka slimība ir izzudusi.
Kas var notikt, ja slimību neārstē?
Ilgstošs nekontrolēts iekaisums var radīt locītavu deformācijas, kustību ierobežojumu un paliekošu funkcijas zudumu. Slimība var ietekmēt arī miegu, darbspējas un emocionālo pašsajūtu. Daļai pacientu sastopams uveīts, iekaisīgas zarnu slimības vai paaugstināts sirds un asinsvadu slimību risks.
Agrīna diagnoze vēl nenozīmē, ka visiem pacientiem būs smaga slimības gaita. Tā dod iespēju laikus novērtēt risku, sākt piemērotu ārstēšanu un regulāri sekot slimības aktivitātei.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai locītavu sāpes psoriāzes gadījumā vienmēr nozīmē psoriātisko artrītu?
Nē. Locītavu sāpes var izraisīt arī pārslodze, trauma, osteoartrīts un citas slimības. Par iekaisumu vairāk liecina pietūkums, ilgstošs rīta stīvums, daktilīts un sāpes, kas ir izteiktākas miera stāvoklī. Precīzu cēloni izvērtē ārsts.
Vai psoriātiskais artrīts iespējams bez redzamas psoriāzes?
Jā. Daļai pacientu locītavu simptomi sākas pirms ādas izmaiņām, bet dažkārt psoriāze ir neliela vai atrodas grūtāk pamanāmā vietā. Diagnozes izvērtēšanā palīdz arī nagu izmaiņas un psoriāze ģimenē.
Vai normālas asins analīzes izslēdz psoriātisko artrītu?
Nē. CRO un EGĀ var būt normas robežās arī aktīvas slimības gadījumā. Analīžu rezultāti jāvērtē kopā ar simptomiem, ārsta apskati un, ja nepieciešams, attēldiagnostiku.
Vai psoriātiskais artrīts skar tikai roku un kāju locītavas?
Nē. Slimība var skart arī mugurkaulu, sakroiliālās locītavas, cīpslu piestiprināšanās vietas, pirkstus, ādu un nagus.
Pie kura ārsta vērsties?
Par locītavu un mugurkaula iekaisuma diagnostiku un ārstēšanu atbild reimatologs. Ādas psoriāzes aprūpē var būt nepieciešama arī dermatologa iesaiste. Abu speciālistu sadarbība palīdz izvēlēties terapiju, kas ņem vērā gan locītavu, gan ādas izpausmes.
Reimatologa konsultācija Rīgas centrā
Ja Jums ir psoriāze un radušās locītavu sāpes, pietūkums, rīta stīvums vai citi psoriātiskajam artrītam raksturīgi simptomi, piesakieties reimatologa konsultācijai.
Republikas laukuma klīnika atrodas Rīgas centrā, Republikas laukumā 3–18, “Centra nama” 1. stāvā. Ieeja – no Zemkopības ministrijas puses.
