Sāpes plecā, paceļot roku, ir bieža sūdzība, kas var parādīties pēc fiziskas slodzes, neveiklas kustības vai traumas, taču dažreiz tās sākas bez acīmredzama iemesla. Sākumā plecs var sāpēt tikai atsevišķu kustību laikā, bet pakāpeniski sāpes var traucēt ģērbties, aizsniegt priekšmetus augstākā plauktā, vadīt automašīnu vai gulēt uz sāpošās puses.
Pleca sāpes nav viena konkrēta diagnoze. Tās var izraisīt cīpslu pārslodze, iekaisums, rotatoru manšetes bojājums, locītavas kapsulas izmaiņas, trauma vai slimība citā ķermeņa daļā. Lai izvēlētos piemērotu ārstēšanu, vispirms jānoskaidro sāpju iemesls.
Kāpēc plecs sāp, paceļot roku?
Pleca locītavai ir ļoti plašs kustību apjoms. Tās stabilitāti un kustības nodrošina muskuļi, cīpslas, saites, locītavas kapsula un vairāki savstarpēji saistīti kauli. Viena no nozīmīgākajām struktūrām ir rotatoru manšete – četru muskuļu un to cīpslu kopums, kas palīdz pacelt un pagriezt roku.
Paceļot roku, rotatoru manšetes cīpslas pārvietojas samērā šaurā telpā zem lāpstiņas izauguma. Ja cīpsla vai tai blakus esošā gļotsomiņa ir kairināta un pietūkusi, kustības laikā var rasties sāpes.
Tipiski cilvēks jūt sāpes pleca priekšpusē vai ārējā malā. Tās var izstarot uz augšdelmu, taču parasti nesniedzas tālāk par elkoni. Sāpes nereti pastiprinās, paceļot roku virs galvas, velkot apģērbu, ķemmējot matus vai sniedzoties aiz muguras.
Biežākie pleca sāpju cēloņi
Rotatoru manšetes cīpslu pārslodze
Rotatoru manšetes tendinopātija var attīstīties atkārtotu kustību, fiziska darba, sporta vai ilgstošas pārslodzes dēļ. Sāpes visbiežāk jūtamas pleca ārējā daļā, īpaši paceļot vai nolaižot roku.
Tās var parādīties arī naktī un traucēt gulēt uz sāpošā pleca. Dažkārt cilvēks jūt rokas vājumu vai grūtības noturēt paceltu priekšmetu.
Pleca atdures jeb impingement sindroms
Pleca atdures sindroma gadījumā kustības laikā tiek kairinātas rotatoru manšetes cīpslas un zemakromiālā gļotsomiņa. Raksturīgas ir sāpes, paceļot roku uz sāniem vai virs galvas. Īpaši sāpīgs var būt noteikts kustības posms.
Šāda problēma biežāk sastopama cilvēkiem, kuri darbā vai sportā regulāri veic kustības ar paceltām rokām.
Pleca locītavas bursīts
Bursa ir neliela, ar šķidrumu pildīta gļotsomiņa, kas palīdz cīpslām brīvi slīdēt. Tās kairinājums vai iekaisums var izraisīt asas vai velkošas sāpes plecā, kustību ierobežojumu un jutīgumu.
Bursīts var attīstīties kopā ar rotatoru manšetes cīpslu pārslodzi, tāpēc tikai pēc simptomiem šīs problēmas ne vienmēr iespējams atšķirt.
Rotatoru manšetes cīpslas plīsums
Cīpslas plīsums var rasties pēc kritiena, straujas kustības vai smaga priekšmeta celšanas. Daļēji cīpslu bojājumi var attīstīties arī pakāpeniski.
Par iespējamu plīsumu var liecināt:
- pēkšņas sāpes pēc traumas;
- izteikts rokas vājums;
- grūtības pacelt vai noturēt roku;
- nakts sāpes;
- kustību laikā jūtams krakšķis vai ķeršanās sajūta.
Pilnīgs nespēks pacelt roku pēc traumas ir iemesls nekavēties ar ārsta apskati.
Adhezīvs kapsulīts jeb “iesaldētais plecs”
Iesaldētā pleca gadījumā pakāpeniski parādās sāpes un izteikts kustību ierobežojums. Cilvēkam kļūst grūti ne tikai pašam pacelt roku, bet arī pasīvi izkustināt plecu.
Šis stāvoklis biežāk sastopams cilvēkiem ar cukura diabētu, pēc ilgstošas rokas nekustināšanas, traumas vai operācijas. Slimības gaita var būt ilgstoša, tādēļ savlaicīga diagnostika ir īpaši svarīga.
Pleca locītavas artroze
Artrozes gadījumā sāpes parasti attīstās pakāpeniski. Plecs var kļūt stīvs, kustību laikā var būt dzirdama vai jūtama krakšķēšana. Sāpes mēdz pastiprināties slodzes laikā, bet vēlāk var traucēt arī miera stāvoklī.
Pleca trauma
Pēc kritiena vai tieša trieciena sāpes var izraisīt sasitums, saišu bojājums, locītavas mežģījums vai kaula lūzums. Ja plecs ir deformēts, strauji pietūkst vai roku nav iespējams pakustināt, nepieciešama steidzama medicīniska palīdzība.
Sāpes, kas rodas kakla daļā
Ne vienmēr sāpju avots atrodas pašā plecā. Kakla nervu saknīšu kairinājums var izraisīt sāpes, kas izplatās no kakla uz plecu, lāpstiņu un roku.
Par nerva kairinājumu var liecināt tirpšana, nejutīgums, dedzinoša sajūta vai rokas muskuļu vājums. Šādā situācijā ārsts apskata ne tikai plecu, bet arī kakla daļu un izvērtē nervu darbību.
Ko var nozīmēt velkošas sāpes plecā?
Velkošas sāpes plecā bieži saistītas ar muskuļu vai cīpslu pārslodzi. Tās var rasties pēc fiziska darba, treniņa, ilgstošas atrašanās vienā pozā vai atkārtotām kustībām.
Tomēr tikai sāpju raksturs neļauj noteikt diagnozi. Ilgstošas velkošas sāpes var būt arī cīpslu bojājuma, bursīta, locītavas kapsulas iekaisuma vai kakla nervu kairinājuma pazīme.
Traumatologa konsultācija būtu nepieciešama, ja sāpes:
- nepāriet vai atkārtojas;
- pastiprinās naktī;
- ierobežo pleca kustības;
- traucē darbam vai ikdienas aktivitātēm;
- ir saistītas ar rokas vājumu;
- sākušās pēc traumas.
Vai sāpes kreisajā plecā var būt saistītas ar sirdi?
Visbiežāk sāpes kreisajā plecā izraisa muskuļu, cīpslu vai locītavas problēma. Šādas sāpes parasti mainās atkarībā no rokas kustības, slodzes vai ķermeņa pozas.
Tomēr sāpes plecā vai rokā reizēm var būt viens no sirdslēkmes simptomiem. Nekavējoties jāzvana 113, ja pleca vai rokas sāpes pavada:
- spiedoša vai žņaudzoša sajūta krūtīs;
- elpas trūkums;
- auksti sviedri;
- slikta dūša;
- reibonis vai pēkšņs izteikts vājums;
- sāpes, kas izplatās uz muguru, kaklu vai žokli.
Šādā situācijā nedrīkst gaidīt traumatologa konsultāciju.
Kā ārsts nosaka pleca sāpju iemeslu?
Konsultācijas laikā traumatologs noskaidro, kad sāpes sākušās, vai bijusi trauma un kuru kustību laikā tās pastiprinās. Ārsts novērtē pleca kustību apjomu, muskuļu spēku, sāpīgās vietas un locītavas stabilitāti. Vajadzības gadījumā tiek pārbaudīta arī kakla daļa.
Atkarībā no apskates rezultātiem var būt nepieciešami papildu izmeklējumi:
- rentgens palīdz novērtēt kaulus, locītavas spraugu, artrozes pazīmes un iespējamu lūzumu;
- ultrasonogrāfija ļauj izvērtēt rotatoru manšetes cīpslas, bursu un atsevišķus mīksto audu bojājumus;
- magnētiskā rezonanse detalizētāk parāda cīpslas, muskuļus, saites un citas pleca struktūras.
Ne katram pacientam nepieciešami visi izmeklējumi. Piemērotāko diagnostikas metodi nosaka ārsts pēc sarunas un pleca apskates.
Kā ārstē pleca sāpes?
Ārstēšana ir atkarīga no diagnozes, simptomu ilguma, pacienta vecuma un ikdienas slodzes. Vairumā gadījumu ārstēšanu sāk bez operācijas.
Tā var ietvert:
- slodzes un sāpīgo kustību īslaicīgu ierobežošanu;
- piemērotus pretsāpju vai pretiekaisuma līdzekļus;
- fizioterapiju un individuāli izvēlētus vingrojumus;
- kustību apjoma un muskuļu spēka atjaunošanu;
- atsevišķos gadījumos – medikamenta injekciju jeb blokādi;
- operatīvu ārstēšanu konkrētu bojājumu gadījumā.
Plecu nav ieteicams ilgstoši turēt pilnīgā miera stāvoklī, jo tas var veicināt stīvumu. Vienlaikus nevajadzētu turpināt kustības vai treniņus, kas izraisa izteiktas sāpes. Drošāko slodzes režīmu palīdz noteikt ārsts vai fizioterapeits.
Locītavas blokāde nav piemērota ikvienam pleca sāpju gadījumam. Pirms injekcijas jānoskaidro diagnoze un jāizvērtē, vai šāda ārstēšana konkrētajā situācijā būs pamatota.
Ko var darīt līdz ārsta konsultācijai?
Ja nav bijusi nopietna trauma un plecs nav deformēts, īslaicīgi var:
- izvairīties no smagumu celšanas un atkārtotām kustībām virs galvas;
- saglabāt vieglas, nesāpīgas pleca kustības;
- uz 15–20 minūtēm pielikt aukstuma paku, ietinot to audumā;
- gulēšanas laikā atbalstīt roku ar spilvenu;
- par piemērotu pretsāpju līdzekli konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
Nav ieteicams patstāvīgi sākt intensīvus spēka vingrinājumus vai mēģināt plecu “izlauzt” caur sāpēm. Dažādām pleca slimībām nepieciešama atšķirīga pieeja.
Kad nepieciešama steidzama palīdzība?
Steidzami jāmeklē medicīniska palīdzība, ja:
- sāpes sākušās pēc kritiena, trieciena vai citas traumas;
- roku nav iespējams pacelt vai pakustināt;
- plecs vai roka ir deformēta vai izteikti pietūkusi;
- roka kļuvusi nejutīga, auksta vai mainījusi krāsu;
- ir drudzis, slikta pašsajūta un plecs ir karsts vai pietūcis;
- sāpes ir pēkšņas un ļoti stipras;
- pleca sāpes pavada diskomforts krūtīs, elpas trūkums vai auksti sviedri.
Kad pieteikties pie traumatologa?
Ja sāpes plecā nepāriet, atkārtojas vai ierobežo kustības, nav vēlams ilgstoši ārstēties tikai ar pretsāpju līdzekļiem. Savlaicīga apskate palīdz noskaidrot, vai sāpju cēlonis ir cīpslu pārslodze, bursīts, rotatoru manšetes bojājums, iesaldētais plecs, artroze vai cita problēma.
Traumatologa konsultācijā Republikas laukuma klīnikā ārsts izvērtēs pleca kustības un muskuļu spēku, noteiks iespējamo sāpju cēloni un ieteiks turpmāko diagnostiku un ārstēšanu.
Lai pieteiktos traumatologa konsultācijai Rīgas centrā, zvaniet 28002363.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kāpēc plecs sāp tikai tad, kad paceļu roku?
Biežs iemesls ir rotatoru manšetes cīpslu vai bursas kairinājums. Tomēr līdzīgas sāpes var rasties arī cīpslas bojājuma, locītavas kapsulas izmaiņu vai citu pleca slimību gadījumā.
Kāpēc plecs vairāk sāp naktī?
Nakts sāpes var būt saistītas ar rotatoru manšetes cīpslu kairinājumu, bursītu vai iesaldēto plecu. Ja sāpes regulāri traucē miegu, ieteicama ārsta konsultācija.
Vai pleca sāpes pāries pašas?
Nelielas pārslodzes izraisītas sāpes var mazināties, samazinot provocējošo slodzi. Ja sāpes nepāriet aptuveni divu nedēļu laikā, pastiprinās vai ierobežo kustības, nepieciešama ārsta apskate.
Vai pleca sāpju gadījumā nepieciešama ultrasonogrāfija?
Ne vienmēr. Ultrasonogrāfija var palīdzēt izvērtēt cīpslas un bursu, bet dažos gadījumos piemērotāks ir rentgens vai magnētiskā rezonanse. Izmeklējumu izvēlas pēc ārsta apskates.
Vai pleca sāpes ārstē ar blokādi?
Atsevišķos gadījumos ārsts var ieteikt pretiekaisuma medikamenta injekciju. Tā var mazināt sāpes un iekaisumu, taču neaizstāj precīzu diagnostiku, slodzes korekciju un rehabilitāciju.
