Sievietes reproduktīvajā veselībā intīmās zonas anatomiskās īpatnības bieži vien paliek nepamanītas līdz brīdim, kad rodas kāds fizisks traucējums vai diskomforts. Viena no biežāk sastopamajām, bet reizē mazāk izrunātajām ginekoloģiskajām problēmām ir Bartolīnī dziedzera cista.
Saskaņā ar starptautiskiem medicīniskajiem datiem un klīniskajiem novērojumiem, aptuveni 2% sieviešu dzīves laikā saskaras ar šo veidojumu. Lai gan lielākajā daļā gadījumu cistas ir labdabīgas un nesāpīgas, tās spēj būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti, radot neziņu par nepieciešamajām ārstēšanas metodēm un atkārtošanās riskiem.
Kas ir Bartolīnī dziedzeris un kā veidojas cista?
Sievietes intīmajā zonā – abās pusēs maksts ieejai (aptuveni pulksten 4 un 8 pozīcijās) – atrodas divi mazi, zirņiem līdzīgi dziedzeri, ko dēvē par Bartolīnī dziedzeriem. To galvenā funkcija ir izdalīt caurspīdīgu, gļotainu sekrētu, kas nodrošina dabisku maksts mitrināšanu un gļotādas aizsardzību seksuālo attiecību laikā.
Dziedzeris izvada šo šķidrumu caur šauriem kanāliem (aptuveni 2 centimetrus gariem). Ja šie izvadkanāli dažādu iemeslu dēļ nosprostojas, gļotas nespēj izplūst uz ārpusi. Tās uzkrājas dziedzerī, liekot tam pamazām uzbriest un izveidojot dobumu jeb cistu.
Galvenie nosprostošanās cēloņi:
- Infekcijas un iekaisumi – seksuāli transmisīvās slimības (piemēram, hlamidioze vai gonoreja) vai parastās mikrofloras izraisīti iekaisumi var izraisīt kanāla tūsku un sašaurināšanos.
- Traumas vai rētaudi – kanāla iekšējās virsmas šūnu sabiezēšanās vai iepriekšēju mikrotraumu (tai skaitā dzemdību traumu vai ķirurģisku manipulāciju) radīti rētaudi var mehāniski sašaurināt kanāla lūmenu, pilnībā bloķējot šķidruma atteci.
- Gļotādas sekrēta sabiezēšana – dažādu faktoru (piemēram, lokālu hormonālo svārstību vai viegla iekaisuma) ietekmē dziedzera izdalītais sekrēts var kļūt pārāk biezs un viskozs. Tas vairs nespēj brīvi plūst caur šauro kanālu, uzkrājas un rada aizsprostojumu.
Bartolīnī dziedzera cistas klīniskās izpausmes un simptomi
Klīniskā aina lielā mērā ir atkarīga no veidojuma lieluma un tā, vai procesam ir pievienojusies bakteriāla infekcija. Starptautiskā ginekoloģiskā prakse izdala divus galvenos stāvokļus:
Neiekaisusi Bartolīnī cista
- Simptomu neesamība – nelielas cistas bieži vien ir pilnībā nesāpīgas, un sieviete tās var atklāt nejauši.
- Vizuālas pazīmes – neliels, elastīgs bumbulis vienā no maksts ieejas pusēm. Āda virs tā nav apsārtusi vai iekaisusi.
- Ginekologa taktika – ja veidojums netraucē un nesāp, starptautiskās vadlīnijas bieži iesaka taktisku nogaidīšanu (novērošanu), bez tūlītējas ķirurģiskas iejaukšanās.
Bartolīnī dziedzera abscess
Ja cistā iekļūst baktērijas, šķidrums tajā pārvēršas strutās, un attīstās akūts iekaisums – abscess. Šajā gadījumā simptomi kļūst izteikti un sāpīgi:
- Stingras, pulsējošas sāpes – sāpes pastiprinās kustoties, sēžot vai ieņemot noteiktas pozīcijas.
- Lokāls pietūkums un apsārtums – gļotādai un ādai ap cistu kļūstot hiperēmiskai, veidojums strauji palielinās izmērā.
- Vispārēji simptomi – smagākos gadījumos var novērojam ķermeņa temperatūras paaugstināšanos un drebuļus, kas norāda uz sistēmisku organisma reakciju uz infekciju.
Vai Bartolīni cistu var ārstēt tikai ķirurģiski?
Viens no biežāk uzdotajiem pacientu jautājumiem gan klīniskajās konsultācijās, gan starptautiskajos veselības forumos ir: “Vai Bartolīna cistu var atrisināt bez operācijas?”
Atbilde ir atkarīga no diagnozes stadijas:
- Konservatīvās metodes – vieglos gadījumos, kad cista ir neliela un nav iekaisusi, ginekologs var ieteikt siltas sēdvannas vairākas reizes dienā. Siltums veicina asinsriti un var palīdzēt kanālam pašam atvērties un iztukšoties. Tomēr jāatzīmē, ka sēdvannas un kompreses neatbrīvo no cistas kapsulas – tās palīdz tikai mazināt diskomfortu un atvieglot vieglus simptomus.
- Ķirurģiskas un mazinvazīvas metodes – kad cista sasniedz lielāku izmēru vai pārvēršas par abscesu, konservatīva ārstēšana vairs nav efektīva. Šādos gadījumos ir nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.
Svarīgs brīdinājums – nekādā gadījumā nemēģiniet cistu pārdurt, spaidīt vai atvērt mājas apstākļos ar nesteriliem instrumentiem. Tas var izraisīt smagu bakteriālu infekciju izplatīšanos, asins saindēšanos (sepsi) un audu nekrozi.
- Konsultējieties ar ginekologu – ja pamanāt jebkādu sabiezējumu vai jūtat diskomfortu intīmajā zonā, pirmā soļa jāsper pie sertificēta ginekologa. Diagnoze jāapstiprina profesionāli, jo līdzīgi simptomi var būt arī citām saslimšanām.
- Izvairieties no pašārstēšanās ar agresīviem līdzekļiem – smērēt veidojumu ar nepārbaudītām ziedēm vai lietot spēcīgus kairinošus šķīdumus bez ārsta ziņas nav ieteicams.
Dr. Viktorija Margevičus
Dr. Evelīna Geceviča
Dr. Kristina Bojuta
Bartolīnī dziedzera cista ir izplatīta, taču sekmīgi ārstējama ginekoloģiska problēma. Ja tā ir maza un neiekaisusi, ārsts var ieteikt nogaidīt vai izmantot siltas kompreses. Savukārt infekcijas vai liela izmēra gadījumā mūsdienu medicīna piedāvā drošas un efektīvas procedūras. Ja izjūtat diskomfortu vai sāpes, nevilcinieties – konsultējieties ar ginekologu, lai atrastu Jūsu situācijai piemērotāko ilgtermiņa risinājumu.
Cik maksā Bartolīnī dziedzera cistas ķirurģiska ārstēšana?
Bartolīni dziedzera cistas izlobīšana – € 500.00
Bartolīnī dziedzera cistas incīzija – € 300.00
Biežāk uzdotie jautājumi
Jā, mazas un neiekaisušas cistas var izzust pašas no sevis. Ja kanāla nosprostojums atbrīvojas, uzkrātais šķidrums var pakāpeniski izplūst, un veidojums sabrūk. Tomēr tas notiek ne vienmēr. Ja cista ir liela vai izraisa diskomfortu, visbiežāk ir nepieciešama ārsta palīdzība – profesionāla drenāža vai ķirurģiska cistas izlobīšana.
Pati par sevi Bartolīnī dziedzera cista neietekmē spēju ieņemt bērnu (auglību). Tomēr, ja cista attīstās grūtniecības laikā, tā prasa īpašu uzmanību. Hormonālās izmaiņas un palielināta asinsrite grūtniecības laikā var veicināt cistu vai abscesu veidošanos.
Galvenais atkārtošanās iemesls ir nepietiekama iepriekšējā ārstēšana, piemēram, vienkārša cistas caurduršana un satura evakuācija, neveidojot jaunu pastāvīgu izvadkanālu. Ja parasta incīzija tiek vienkārši aizšūta vai sadzīst pati, dziedzera izejas vieta var atkārtoti aizsērēt ar biezām gļotām vai rētaudiem.
