Dzemdes kakla izmaiņas un kolposkopija – ko nozīmē HPV, citoloģijas rezultāti un kad nepieciešama ārstēšana?

Saņēmāt pozitīvu HPV testu vai izmainītu citoloģijas rezultātu? Lielākajai daļai sieviešu pirmā doma ir:

“Vai man ir vēzis?”

Atbilde vairumā gadījumu ir nē.

Pozitīvs HPV tests vai izmainīta citoloģija vēl nenozīmē dzemdes kakla vēzi. Visbiežāk tās ir agrīnas šūnu izmaiņas, kuras iespējams rūpīgi novērot vai efektīvi ārstēt, pirms tās kļūst bīstamas.

Tieši tādēļ ginekologs var rekomendēt kolposkopiju – izmeklējumu, kas ļauj detalizēti izvērtēt dzemdes kaklu un nepieciešamības gadījumā paņemt biopsiju precīzai diagnozes noteikšanai.

Šajā rakstā soli pa solim skaidrojam:

• kā samazināt dzemdes kakla vēža risku.
• ko nozīmē HPV analīžu rezultāti;
• kā interpretēt citoloģijas atbildi;
• kad nepieciešama kolposkopija;
• kā notiek biopsija;
• ko nozīmē CIN1, CIN2 un CIN3;
• kā ārstē dzemdes kakla priekšvēža izmaiņas.

Kas ir dzemdes kakla izmaiņas?

Dzemdes kakls ir dzemdes apakšējā daļa, kas savieno dzemdes dobumu ar maksti. Tā virsmu klāj šūnas, kuras dzīves laikā nepārtraukti atjaunojas. Dažādu faktoru ietekmē – visbiežāk cilvēka papilomas vīrusa (HPV) infekcijas dēļ – šajās šūnās var rasties strukturālas izmaiņas.

Šīs izmaiņas medicīnā sauc par dzemdes kakla intraepiteliālām izmaiņām jeb displāziju. Tās nav vēzis, bet dažām sievietēm, ja netiek atklātas un uzraudzītas, laika gaitā var progresēt līdz priekšvēža stāvoklim vai dzemdes kakla vēzim.

Svarīgi saprast, ka:

• lielākā daļa vieglu šūnu izmaiņu izzūd spontāni;
• tikai nelielai daļai sieviešu izmaiņas progresē;
• regulāras profilaktiskās pārbaudes ļauj tās atklāt agrīni, kad ārstēšana ir vienkārša un ļoti efektīva.

Tieši tādēļ dzemdes kakla skrīnings ir viens no veiksmīgākajiem vēža profilakses pasākumiem medicīnā.

Vai dzemdes kakla izmaiņas izraisa simptomus?

Lielākajai daļai sieviešu agrīnas dzemdes kakla izmaiņas nerada nekādas sūdzības. Nav sāpju, nav asiņošanas un nav citu specifisku pazīmju, tādēļ tās nav iespējams atklāt pēc pašsajūtas vien.

Tieši tāpēc regulāra ginekologa vizīte un dzemdes kakla skrīnings ir tik nozīmīgi.

Dažkārt sievietes pie ginekologa vēršas šādu simptomu dēļ:

• asiņošana pēc dzimumakta;
• asiņošana starp menstruācijām;
• neparasti izdalījumi;
• ilgstoša nepatīkama smaka;
• asiņošana pēc menopauzes.

Jāuzsver, ka šie simptomi ne vienmēr nozīmē dzemdes kakla izmaiņas vai vēzi – tos var izraisīt arī iekaisums, hormonālas izmaiņas vai labdabīgas saslimšanas. Tomēr jebkura neparasta asiņošana vai izdalījumi ir iemesls konsultācijai pie ginekologa.

Kāpēc rodas dzemdes kakla izmaiņas?

Visbiežākais dzemdes kakla šūnu izmaiņu cēlonis ir persistējoša augsta riska cilvēka papilomas vīrusa (HPV) infekcija.

HPV ir ļoti izplatīts vīruss, ar kuru dzīves laikā saskaras lielākā daļa seksuāli aktīvu cilvēku. Vairumā gadījumu imūnsistēma vīrusu izvada viena līdz divu gadu laikā, un nekādas sekas nepaliek.

Tomēr daļai sieviešu infekcija saglabājas ilgstoši. Šādos gadījumos vīruss var izraisīt pakāpeniskas izmaiņas dzemdes kakla šūnās.

Risku palielina arī:

• smēķēšana;
• novājināta imūnsistēma;
• ilgstoša augsta riska HPV infekcija;
• iepriekš ārstētas dzemdes kakla izmaiņas;
• nepiedalīšanās dzemdes kakla vēža skrīningā.

Svarīgi uzsvērt, ka pozitīvs HPV tests nenozīmē vēzi. Tas tikai norāda, ka nepieciešama rūpīgāka dzemdes kakla veselības izvērtēšana.

HPV un dzemdes kakla izmaiņas – kāda ir saistība?

Cilvēka papilomas vīruss (HPV) ir visbiežāk sastopamā seksuāli transmisīvā infekcija pasaulē. Tiek lēsts, ka dzīves laikā ar HPV inficējas līdz pat 80–90% seksuāli aktīvu cilvēku.

Lielākajā daļā gadījumu organisms vīrusu iznīcina pats, un infekcija nerada nekādas ilgtermiņa sekas. Tomēr dažām sievietēm augsta riska HPV tipi saglabājas ilgstoši. Šādu infekciju sauc par persistējošu HPV infekciju, un tieši tā ir galvenais dzemdes kakla priekšvēža izmaiņu un dzemdes kakla vēža riska faktors.

Svarīgi saprast:

• HPV infekcija pati par sevi nav vēzis.
• Pozitīvs HPV tests nenozīmē, ka sievietei ir vēzis.
• Lielākā daļa HPV infekciju izzūd spontāni 1–2 gadu laikā.
• Regulāras pārbaudes ļauj savlaicīgi pamanīt sievietes, kurām nepieciešama papildu izmeklēšana.

Tieši tāpēc dzemdes kakla vēža skrīningā arvien biežāk izmanto ne tikai citoloģiju, bet arī HPV testu.

Ko nozīmē citoloģijas rezultāti?

Citoloģija jeb dzemdes kakla šūnu izmeklēšana ļauj noteikt, vai dzemdes kakla šūnās ir radušās izmaiņas. Rezultātos bieži redzami medicīniski termini, kas var šķist biedējoši, taču vairums no tiem vēl nenozīmē nopietnu saslimšanu.

NILM – norma

NILM (Negative for Intraepithelial Lesion or Malignancy) nozīmē, ka analīzē nav konstatētas priekšvēža vai ļaundabīgas šūnu izmaiņas.

Ja vien HPV tests nav pozitīvs vai nav citu riska faktoru, sieviete turpina piedalīties skrīningā atbilstoši valsts rekomendācijām.

ASC-US – nenoteiktas nozīmes šūnu izmaiņas

ASC-US ir viena no biežākajām citoloģijas atradēm.

Tas nozīmē, ka laboratorijā redzamas nelielas šūnu izmaiņas, taču nav iespējams droši pateikt, vai tās saistītas ar HPV infekciju, iekaisumu vai citām pārmaiņām.

Atkarībā no pacientes vecuma un HPV testa rezultāta ārsts var ieteikt:

• atkārtot citoloģiju pēc noteikta laika;
• veikt HPV testu;
• nosūtīt uz kolposkopiju.

Lielai daļai sieviešu ASC-US izmaiņas vēlāk normalizējas.

LSIL – vieglas pakāpes izmaiņas

LSIL (Low-grade Squamous Intraepithelial Lesion) norāda uz vieglām šūnu izmaiņām, kas visbiežāk saistītas ar HPV infekciju.

Labā ziņa ir tā, ka daudzos gadījumos LSIL izmaiņas regresē spontāni, īpaši jaunākām sievietēm.

Tomēr, ņemot vērā pacientes vecumu, HPV rezultātus un iepriekšējo skrīninga vēsturi, ārsts var rekomendēt kolposkopiju, lai pārliecinātos, ka nav izteiktāku izmaiņu.

HSIL – izteiktas pakāpes šūnu izmaiņas

HSIL (High-grade Squamous Intraepithelial Lesion) norāda uz augsta riska priekšvēža izmaiņām.

Tas nenozīmē, ka pacientei ir vēzis, taču šādos gadījumos nepieciešama padziļināta izmeklēšana, jo pastāv lielāka iespēja, ka dzemdes kakla audos izveidojušās vidēji smagas vai smagas displāzijas.

Parasti nākamais solis ir kolposkopija un, ja nepieciešams, biopsija.

Savlaicīgi diagnosticējot HSIL, ārstēšana vairumā gadījumu ir ļoti veiksmīga un ļauj novērst dzemdes kakla vēža attīstību.

AGC – dziedzeršūnu izmaiņas

AGC (Atypical Glandular Cells) ir retāk sastopama atrade, kas norāda uz netipiskām dziedzeru šūnām.

Šāds rezultāts vienmēr prasa rūpīgāku izvērtēšanu, jo izmaiņas var būt saistītas gan ar labdabīgiem procesiem, gan ar priekšvēža vai ļaundabīgām saslimšanām.

Parasti nepieciešama kolposkopija un papildu izmeklējumi.

Ko darīt pēc izmainītiem citoloģijas rezultātiem?

Pirmais un svarīgākais – nesatraukties priekšlaicīgi.

Lielākā daļa izmainītu citoloģijas rezultātu nenozīmē dzemdes kakla vēzi. Tie ir signāls, ka nepieciešama rūpīgāka izvērtēšana vai atkārtota kontrole.

Turpmākā taktika ir atkarīga no vairākiem faktoriem:

• pacientes vecuma;
• HPV testa rezultātiem;
• iepriekšējām citoloģijām;
• kolposkopijas atradnes;
• biopsijas rezultātiem.

Tieši tādēļ nav iespējams vienādi interpretēt visus citoloģijas rezultātus – ārstēšanas vai novērošanas plāns vienmēr tiek pielāgots individuāli.

Kad nepieciešama kolposkopija?

Kolposkopija ir detalizēta dzemdes kakla apskate ar speciālu optisku ierīci – kolposkopu. Tā ļauj ginekologam vairākkārtīgā palielinājumā izvērtēt dzemdes kakla virsmu un pamanīt izmaiņas, kuras parastas apskates laikā nav redzamas.

Kolposkopiju visbiežāk rekomendē, ja:

• citoloģijā konstatētas izmaiņas;
• HPV tests ir pozitīvs augsta riska tipiem;
• ginekologs apskates laikā pamana aizdomīgas izmaiņas;
• nepieciešams kontrolēt iepriekš ārstētas dzemdes kakla izmaiņas.

Svarīgi zināt, ka kolposkopija pati par sevi nav ārstēšana. Tā ir diagnostikas metode, kas palīdz precīzi noteikt, vai nepieciešama biopsija vai pietiek ar novērošanu.

Ko savā praksē novēro mūsu ginekologi?

Liela daļa sieviešu, saņemot pozitīvu HPV testu vai izmainītu citoloģijas rezultātu, uzreiz domā par vēzi. Tomēr ikdienas praksē tas ir reti.

Visbiežāk kolposkopija tiek veikta, lai precizētu vieglas vai vidēji smagas šūnu izmaiņas. Daudzos gadījumos pēc izmeklēšanas pietiek ar regulāru novērošanu, un ārstēšana nemaz nav nepieciešama.

Tieši tādēļ ir svarīgi neizdarīt secinājumus tikai pēc laboratorijas atbildes, bet konsultēties ar ginekologu, kurš izvērtēs visus rezultātus kopumā un ieteiks piemērotāko turpmāko rīcību.

Kā sagatavoties kolposkopijai?

Kolposkopijai parasti nav nepieciešama īpaša sagatavošanās, tomēr daži vienkārši ieteikumi palīdz nodrošināt precīzāku izmeklējuma rezultātu.

Lai ginekologs varētu pilnvērtīgi izvērtēt dzemdes kakla gļotādu, ieteicams:

• ieplānot izmeklējumu laikā, kad nav menstruācijas;
• 24–48 stundas pirms procedūras atturēties no dzimumdzīves;
• 24–48 stundas pirms izmeklējuma nelietot maksts svecītes, krēmus vai vaginālo skalošanu, ja vien ārsts nav norādījis citādi;
• paņemt līdzi iepriekšējos citoloģijas, HPV vai biopsijas rezultātus, ja tie veikti citā ārstniecības iestādē.

Ja ir aizdomas par grūtniecību vai sieviete ir stāvoklī, par to noteikti jāinformē ginekologs pirms izmeklējuma.

Kā notiek kolposkopija?

Kolposkopija ir ambulatora procedūra, kas parasti ilgst 10–20 minūtes un neprasa hospitalizāciju.

Izmeklējums notiek ginekoloģiskajā kabinetā un daudzējādā ziņā ir līdzīgs parastai ginekoloģiskai apskatei.

1. Saruna ar ginekologu

Vizītes sākumā ārsts pārrunā:

• citoloģijas rezultātus;
• HPV analīzes;
• iepriekšējās ginekoloģiskās saslimšanas;
• grūtniecības un dzemdību anamnēzi;
• lietotos medikamentus;
• pacientes sūdzības.

Tas palīdz izvērtēt individuālo risku un plānot turpmāko izmeklēšanu.

2. Ginekoloģiskā apskate

Paciente ieņem ierasto pozīciju ginekoloģiskajā krēslā.

Makstī tiek ievietots spogulis, lai ārsts varētu apskatīt dzemdes kaklu.

Šī procedūras daļa neatšķiras no ierastas ginekoloģiskās apskates.

3. Dzemdes kakla apskate ar kolposkopu

Kolposkops ir speciāla optiska ierīce ar spēcīgu palielinājumu un apgaismojumu.

Svarīgi zināt, ka kolposkops netiek ievietots makstī. Tas atrodas ārpus ķermeņa aptuveni 20–30 centimetru attālumā un darbojas līdzīgi mikroskopam, ļaujot ārstam detalizēti novērtēt dzemdes kakla virsmu.

Ginekologs izvērtē:

• dzemdes kakla epitēliju;
• asinsvadu zīmējumu;
• pārejas zonu;
• iespējamas patoloģiskas vietas.

4. Etiķskābes tests

Pēc sākotnējās apskates uz dzemdes kakla tiek uzklāts atšķaidīts etiķskābes šķīdums.

Tas nav ārstniecisks līdzeklis, bet gan diagnostikas metode.

Etiķskābe palīdz izcelt šūnas, kurās iespējamas izmaiņas.

Dažas pacientes šajā brīdī izjūt vieglu dedzināšanu vai īslaicīgu diskomfortu, kas parasti pāriet dažu sekunžu laikā.

5. Lugola tests

Dažkārt ārsts papildus izmanto Lugola šķīdumu (joda testu).

Veselas šūnas iekrāsojas tumšāk, savukārt vietas ar iespējamām izmaiņām iekrāsojas vājāk vai neiekrāsojas vispār.

Tas palīdz vēl precīzāk izvēlēties vietu biopsijai, ja tā nepieciešama.

Vai kolposkopija ir sāpīga?

Šis ir viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem.

Lielākajai daļai sieviešu kolposkopija nav sāpīga.

Visbiežāk iespējams just:

• nelielu spiediena sajūtu;
• diskomfortu no ginekoloģiskā spoguļa;
• īslaicīgu dedzināšanu etiķskābes uzklāšanas laikā.

Sāpes procedūras laikā nav raksturīgas.

Ja paciente izjūt izteiktu diskomfortu, par to nekavējoties jāpasaka ārstam, lai procedūru varētu pielāgot.

Kad nepieciešama biopsija?

Ja kolposkopijas laikā ārsts pamana aizdomīgas zonas, var būt nepieciešama biopsija.

Biopsija nozīmē neliela audu parauga paņemšanu no konkrētas vietas laboratoriskai izmeklēšanai.

Ne katrai pacientei kolposkopijas laikā nepieciešama biopsija.

Lēmumu pieņem ārsts, izvērtējot:

• citoloģijas rezultātus;
• HPV analīzes;
• kolposkopijas atradni;
• pacientes vecumu;
• iepriekšējo izmeklējumu rezultātus.

Vai biopsija ir sāpīga?

Lielākā daļa sieviešu biopsiju raksturo kā īsu, nepatīkamu sajūtu, kas ilgst tikai dažas sekundes.

Parasti iespējams sajust:

• īsu dūrienu;
• spazmai līdzīgu sajūtu;
• nelielus menstruācijām līdzīgus krampjus.

Pēc biopsijas dažas dienas iespējama:

• neliela asiņošana;
• brūngani izdalījumi;
• viegli velkoša sajūta vēdera lejasdaļā.

Šīs parādības parasti ir normālas un pāriet pašas.

Ko nedrīkst darīt pēc biopsijas?

Lai dzemdes kakls pilnvērtīgi sadzītu, ārsts var ieteikt vairākas dienas līdz pat nedēļai:

• atturēties no dzimumdzīves;
• nelietot tamponus;
• neveikt maksts skalošanu;
• neapmeklēt pirti vai karstas vannas, ja asiņošana turpinās.

Precīzus ieteikumus nosaka ārstējošais ginekologs atkarībā no biopsijas apjoma.

Kad jāvēršas pie ārsta pēc biopsijas?

Pēc kolposkopijas vai biopsijas komplikācijas ir reti sastopamas, tomēr nekavējoties jāsazinās ar ārstu, ja:

• asiņošana kļūst stipra (stiprāka nekā menstruāciju laikā);
• parādās paaugstināta temperatūra;
• rodas izteiktas sāpes vēdera lejasdaļā;
• izdalījumiem ir nepatīkama smaka;
• parādās drebuļi vai vispārējs nespēks.

Šādas pazīmes var liecināt par komplikācijām vai infekciju, un tās prasa medicīnisku izvērtēšanu.

Ko savā praksē novēro mūsu ginekologi?

Viena no biežākajām pacientu bažām ir bailes, ka kolposkopija būs sāpīga vai ka biopsija nozīmē vēža diagnozi. Praksē tas parasti neatbilst patiesībai.

Kolposkopija ir diagnostiska metode, kas palīdz precīzi izvērtēt dzemdes kakla izmaiņas. Daudzām pacientēm biopsija nemaz nav nepieciešama, bet, ja tā tiek veikta, procedūra ir īsa un lielākoties labi panesama. Savlaicīga kolposkopija ļauj atklāt priekšvēža izmaiņas laikā, kad tās ir efektīvi ārstējamas un vēl nav pāraugušas ļaundabīgā procesā.

CIN1, CIN2 un CIN3 – ko nozīmē biopsijas rezultāti?

Ja kolposkopijas laikā tiek paņemta biopsija, audu paraugu mikroskopā izvērtē patologs. Atšķirībā no citoloģijas, kur tiek analizētas atsevišķas šūnas, histoloģija ļauj novērtēt visu audu struktūru un precīzāk noteikt izmaiņu smagumu.

Rezultātos bieži sastopami termini CIN1, CIN2 un CIN3.

CIN (Cervical Intraepithelial Neoplasia) nozīmē dzemdes kakla epitēlija priekšvēža izmaiņas. Tās nav vēzis, bet norāda uz to, cik dziļi izmainītās šūnas aizņem dzemdes kakla virsējo slāni.

Jo augstāka pakāpe, jo lielāka iespēja, ka bez novērošanas vai ārstēšanas izmaiņas laika gaitā var progresēt.

CIN1 – vieglas pakāpes izmaiņas

CIN1 nozīmē, ka izmaiņas skar tikai epitēlija apakšējo trešdaļu. Visbiežāk tās ir saistītas ar nesenu HPV infekciju, un labā ziņa ir tā, ka lielākā daļa CIN1 gadījumu izzūd spontāni, jo imūnsistēma pakāpeniski izvada vīrusu. Parasti ārstēšana nav nepieciešama. Ginekologs visbiežāk rekomendē:

• atkārtotu HPV testu;
• atkārtotu citoloģiju;
• kontroles kolposkopiju pēc noteikta laika.

Tādējādi iespējams pārliecināties, ka izmaiņas regresē un nav progresējušas.

CIN2 – vidēji smagas izmaiņas

CIN2 nozīmē, ka izmaiņas skar aptuveni divas trešdaļas epitēlija biezuma. Šeit situācija kļūst individuālāka. Daļai sieviešu, īpaši jaunākām pacientēm, ārsts var izvēlēties rūpīgu novērošanu, jo arī CIN2 dažkārt regresē spontāni. Tomēr daudzos gadījumos, īpaši sievietēm pēc 25–30 gadu vecuma vai persistējošas HPV infekcijas gadījumā, tiek rekomendēta ārstēšana, lai novērstu iespējamu progresēšanu. Lēmumu vienmēr pieņem, izvērtējot:

• pacientes vecumu;
• reproduktīvos plānus;
• HPV tipu;
• kolposkopijas atradni;
• biopsijas rezultātu;
• iepriekšējo izmeklējumu vēsturi.

CIN3 – smagas pakāpes izmaiņas

CIN3 nozīmē, ka priekšvēža izmaiņas skar gandrīz visu epitēlija biezumu. Svarīgi uzsvērt, ka CIN3 vēl nav dzemdes kakla vēzis. Tomēr tas ir priekšvēža stāvoklis ar augstāku progresēšanas risku, ja netiek ārstēts. Tieši tādēļ vairumā gadījumu ārsts rekomendē izmainīto audu izņemšanu. Savlaicīga ārstēšana ļauj novērst dzemdes kakla vēža attīstību.

Vai CIN vienmēr pārvēršas par vēzi?

Nē, tas ir viens no izplatītākajiem mītiem. Pat smagas pakāpes izmaiņas neattīstās par vēzi vienas dienas laikā. Parasti tas ir pakāpenisks process, kas ilgst vairākus gadus. Tieši tāpēc regulāras profilaktiskās pārbaudes ir tik efektīvas. Tās ļauj:

• atklāt izmaiņas agrīni;
• ārstēt tās pirms ļaundabīgas transformācijas;
• saglabāt dzemdes kakla funkciju.

Kā ārstē dzemdes kakla priekšvēža izmaiņas?

Ārstēšanas taktika ir atkarīga no:

• biopsijas rezultāta;
• pacientes vecuma;
• HPV infekcijas;
• reproduktīvajiem plāniem;
• kolposkopijas atradnes.

Mērķis ir likvidēt izmainītos audus, vienlaikus saglabājot pēc iespējas vairāk veselo dzemdes kakla audu.

LLETZ jeb LEEP procedūra

Viena no biežāk izmantotajām metodēm ir LLETZ (Large Loop Excision of the Transformation Zone), ko starptautiski bieži dēvē arī par LEEP. Procedūras laikā ar plānu elektrisko cilpu tiek izņemta dzemdes kakla zona, kurā konstatētas priekšvēža izmaiņas. Priekšrocības:

• procedūra ilgst salīdzinoši īsu laiku;
• parasti nav nepieciešama hospitalizācija;
• iespējams iegūt audu paraugu histoloģiskai izvērtēšanai;
• augsta efektivitāte.

Konizācija

Ja izmaiņas ir plašākas vai atrodas dziļāk dzemdes kaklā, var būt nepieciešama konizācija. Tās laikā tiek izņemts konusveida audu fragments, kas ietver transformācijas zonu. Konizāciju var rekomendēt arī gadījumos, kad nepieciešama precīzāka diagnostika.

Vai pēc ārstēšanas iespējama grūtniecība?

Jā. Lielākā daļa sieviešu pēc LLETZ vai konizācijas veiksmīgi iestājas grūtniecībā un dzemdē veselus bērnus. Tomēr atkarībā no izņemtā audu apjoma dažos gadījumos var būt nedaudz paaugstināts priekšlaicīgu dzemdību risks. Tieši tādēļ sievietēm, kuras plāno grūtniecību, ārstēšanas taktika vienmēr tiek izvēlēta individuāli.

Cik bieži nepieciešama kontrole pēc ārstēšanas?

Pat pēc veiksmīgas ārstēšanas regulāras kontroles ir ļoti svarīgas. Atkarībā no ārstēšanas veida ārsts var rekomendēt:

• HPV testu;
• citoloģiju;
• kolposkopiju;
• kombinētu novērošanu.

Ko savā praksē novēro mūsu ginekologi?

Lielākā daļa pacientu, izdzirdot diagnozi CIN2 vai CIN3, automātiski domā par vēzi. Taču praksē šīs diagnozes visbiežāk nozīmē, ka izmaiņas ir atklātas laikā, kad tās vēl ir ārstējamas.

Tieši regulārs skrīnings un savlaicīga kolposkopija ļauj atklāt priekšvēža izmaiņas pirms tās kļūst bīstamas. Tāpēc nevajadzētu atlikt ārsta ieteiktās kontroles vai ārstēšanu – vairumā gadījumu tas ir solis, kas palīdz novērst nopietnāku saslimšanu nākotnē.