Galvas reibonis var izpausties dažādi: šķiet, ka telpa griežas, ejot zūd stabilitāte vai, pieceļoties kājās, rodas sajūta, ka tūlīt noģībsiet. Šīm sajūtām var būt atšķirīgi cēloņi, tāpēc ārstēšanas izvēlei vispirms nepieciešams noskaidrot, kas tieši izraisa reiboni.

Ja reiboņi atkārtojas, nepāriet vai traucē ikdienai, vērsieties pie ārsta. Republikas laukuma klīnikā Rīgas centrā pieejama neirologa konsultācija, lai izvērtētu simptomus un noteiktu nepieciešamo tālāko izmeklēšanu.

Kad reiboņa dēļ jāzvana 113?

Nekavējoties meklējiet neatliekamo palīdzību, ja reibonis sācies pēkšņi un tam pievienojas:

sejas noslīdējums, vienas ķermeņa puses vājums vai nejutīgums;
runas traucējumi vai grūtības saprast teikto;
redzes dubultošanās vai pēkšņs redzes zudums;
izteikts līdzsvara zudums vai nespēja patstāvīgi nostāvēt un paiet;
pēkšņas, neparasti stipras galvassāpes.

Steidzama izvērtēšana nepieciešama arī pirmreizēja, pēkšņa un nepārejoša stipra reiboņa gadījumā, īpaši ar vemšanu un gaitas traucējumiem. Šādā situācijā negaidiet plānveida neirologa konsultāciju vai doplerogrāfiju. Arī simptomu pāriešana neizslēdz nopietnu cēloni.

Ko nozīmē “reibst galva”?

Griešanās sajūta jeb vertigo

Var šķist, ka griežas apkārtne vai pats ķermenis. Reizēm pievienojas slikta dūša. Ārstam svarīgi zināt, vai lēkmi izraisa galvas kustība un cik ilgi tā turpinās.

Nestabilitāte

Cilvēks jūtas nedroši stāvot vai ejot. Nestabilitāti var ietekmēt līdzsvara sistēma, redze, jušana kājās, medikamenti un neiroloģiskas slimības.

Ģībšanas sajūta

Var kļūt tumšs gar acīm, parādīties vājums vai sajūta, ka tūlīt zaudēsiet samaņu. Šādas epizodes iespējamas, piemēram, asinsspiediena pazemināšanās vai sirds ritma traucējumu gadījumā.

Biežākie galvas reiboņa cēloņi

Labdabīgs paroksizmāls pozicionāls vertigo jeb BPPV. Raksturīgas īsas griešanās lēkmes, piemēram, pagriežoties gultā, atguļoties vai atliecot galvu. Diagnozi pārbauda ar īpašiem pozicionāliem testiem.

Vestibulāra migrēna. Reiboņa epizodes var būt saistītas ar migrēnu, jutību pret gaismu vai skaņu. Galvassāpes ne vienmēr pavada katru epizodi.

Iekšējās auss un līdzsvara nerva slimības. Tās var izraisīt griešanās sajūtu un nestabilitāti. Dzirdes pasliktināšanās vai troksnis ausīs ir būtiska informācija ārstam.

Asinsspiediena pazemināšanās pieceļoties. Reibonis rodas pēc piecelšanās no sēdus vai guļus stāvokļa.

Citi iemesli. Reiboni var veicināt šķidruma trūkums, anēmija, glikozes līmeņa pazemināšanās, medikamentu iedarbība un sirds ritma traucējumi. Reibonis var būt saistīts arī ar trauksmi, tomēr nevajadzētu automātiski visas sūdzības skaidrot ar stresu.

Kad nepieciešama neirologa konsultācija?

Neirologs var palīdzēt, ja reiboņi atkārtojas, ir ilgstoši, saistīti ar migrēnu vai līdzsvara traucējumiem, kā arī tad, ja sākotnējā izvērtēšanā cēlonis nav noskaidrots.

Konsultācijā ārsts noskaidro simptomu sākumu, ilgumu un provocējošos apstākļus, izvērtē acu kustības, koordināciju, gaitu un nervu sistēmas darbību. Atkarībā no atradnes var būt nepieciešama arī ģimenes ārsta, otolaringologa vai kardiologa iesaiste.

Kādi izmeklējumi var būt nepieciešami?

Izmeklējumus izvēlas pēc sarunas un apskates. Katram pacientam nav vajadzīgs vienāds pārbaužu komplekts.

Ārsts var ieteikt asinsspiediena mērījumus guļus un stāvus, asins analīzes, EKG vai dzirdes un līdzsvara funkcijas pārbaudes. Galvas magnētisko rezonansi vai datortomogrāfiju veic noteiktās klīniskās situācijās. EEG nav standarta izmeklējums izolēta reiboņa gadījumā.

Vai reiboņa gadījumā nepieciešama kakla asinsvadu doplerogrāfija?

Kakla asinsvadu doplerogrāfija jeb DUPLEX ļauj izvērtēt izmeklēto artēriju uzbūvi un asins plūsmu, tostarp iespējamu sašaurinājumu.

Galvas reiboņu diagnostika

Neirologa konsultācija – anamnēze, fiziska izmeklēšana.
Asins analīzes – hemoglobīns, cukura līmenis.
EEG – smadzeņu elektriskās aktivitātes novērtēšana.
MRI vai CT – smadzeņu struktūras izmeklēšana.
Doplera ultrasonogrāfija – kakla asinsvadu caurplūdes pārbaude.
Vestibulārā funkcijas testi – līdzsvara novērtēšana.

Tomēr reibonis pats par sevi nenozīmē, ka nepieciešama šī pārbaude. Kakla artēriju doplerogrāfija parasti nav pirmais izmeklējums izolēta reiboņa gadījumā bez neiroloģiskām pazīmēm. Tā neizmeklē iekšējo ausi un neizslēdz visus reiboņa vai insulta cēloņus.

Izmeklējuma nepieciešamību nosaka ārsts, ņemot vērā simptomus, apskates rezultātus un iepriekš diagnosticētas asinsvadu slimības. Republikas laukuma klīnikā pieejama arī asinsvadu doplerogrāfija.

Kā ārstē galvas reiboņus?

Ārstēšana ir atkarīga no cēloņa. BPPV gadījumā izmanto īpašus repozīcijas manevrus, kas palīdz pārvietot iekšējās auss kristāliņus. Citu līdzsvara traucējumu gadījumos var palīdzēt vestibulārā rehabilitācija.

Ja cēlonis ir migrēna, asinsspiediena izmaiņas vai medikamentu iedarbība, ārstēšanu pielāgo attiecīgajai problēmai. Pretreiboni un pretvemšanas medikamenti nav vienlīdz piemēroti visiem pacientiem; to lietošanas ilgumu nosaka ārsts.

Kā sagatavoties konsultācijai?

Pierakstiet:

kad reibonis sākās un cik ilgi ilgst epizodes;
vai to izraisa piecelšanās, galvas kustības vai fiziska slodze;
vai ir galvassāpes, dzirdes izmaiņas, sirdsklauves vai citi simptomi;
kādus medikamentus lietojat.

Paņemiet līdzi iepriekšējo izmeklējumu rezultātus. Reiboņa laikā nevadiet transportlīdzekli un izvairieties no darbībām, kur līdzsvara zudums var izraisīt kritienu.