Reimatologs Rīgā

Sāpes, pietūkums vai ilgstošs stīvums locītavās var būt saistīts ne tikai ar pārslodzi vai vecuma izmaiņām, bet arī ar iekaisīgu vai autoimūnu slimību. “Republikas laukuma klīnikā” Rīgas centrā konsultē reimatoloģe Dr. Aleksandra Bukina.

Reimatologa konsultācija ieteicama, ja ir ilgstošas locītavu vai muguras sāpes, rīta stīvums, locītavu pietūkums, muskuļu vājums, atkārtotas podagras lēkmes vai aizdomas par autoimūnu saslimšanu.

Reimatologa konsultācijas cena: 70 €
Adrese: Republikas laukums 3–18, Rīga
Pieraksts: 28002363 vai tiešsaistē

Kad nepieciešama reimatologa konsultācija?

Reimatologa konsultācija ieteicama, ja locītavu, muskuļu vai muguras sāpes nepāriet, regulāri atkārtojas vai tām pievienojas pietūkums, stīvums un kustību ierobežojumi. Šādu simptomu cēlonis var būt ne tikai fiziska pārslodze vai locītavu nodilums, bet arī iekaisīga vai autoimūna slimība.

Pie reimatologa ieteicams vērsties, ja novērojat:

• ilgstošas vai atkārtotas sāpes locītavās;
• vienas vai vairāku locītavu pietūkumu, karstumu vai apsārtumu;
• izteiktu locītavu stīvumu no rīta vai pēc ilgākas nekustēšanās;
• roku vai pēdu pirkstu pietūkumu;
• ilgstošas muguras sāpes, kas pastiprinās miera stāvoklī, bet mazinās kustoties;
• atkārtotas, pēkšņas un ļoti stipras locītavu sāpju lēkmes;
• neizskaidrojamu muskuļu vājumu vai sāpes;
• nogurumu, nelielu temperatūru vai svara pārmaiņas kopā ar locītavu sūdzībām;
• izsitumus, pastiprinātu jutību pret sauli, mutes čūlas vai citas pazīmes kopā ar locītavu sāpēm;
• pirkstu krāsas maiņu aukstumā;
• iepriekš veiktās analīzēs konstatētas izmaiņas, kas var liecināt par iekaisīgu vai autoimūnu slimību.

Noturīgs locītavu pietūkums un ilgstošs rīta stīvums var būt iekaisīga artrīta pazīmes. Agrīna diagnostika ļauj savlaicīgāk sākt ārstēšanu un mazināt neatgriezenisku locītavu bojājumu risku. ārstēšanu. Tieši šāda pieeja, kā uzsver vadošās pasaules klīnikas, nodrošina agrīnu slimību atklāšanu un efektīvu pacientu aprūpi.

Kādas slimības ārstē reimatologs?

Reimatologs diagnosticē un ārstē iekaisīgas, autoimūnas un citas muskuļu, locītavu un saistaudu slimības. Biežākās reimatoloģiskās slimības ir:

• reimatoīdais artrīts;
• psoriātiskais artrīts;
• podagra un pseidopodagra;
• aksiāls spondiloartrīts, tostarp ankilozējošais spondilīts;
• reaktīvais artrīts;
• sistēmiskā sarkanā vilkēde;
• sistēmiskā skleroze jeb sklerodermija;
• Šēgrena sindroms;
• vaskulīti;
• iekaisīgas muskuļu slimības;
• reimatiskā polimialģija;
• osteoartrīts;
• citas neskaidras izcelsmes locītavu, muskuļu un saistaudu slimības.

Daļa reimatoloģisko slimību skar ne tikai locītavas. Tās var ietekmēt arī ādu, acis, plaušas, nieres, asinsvadus vai citus orgānus, tāpēc diagnozes noteikšanā tiek vērtēts pacienta kopējais veselības stāvoklis.

Kā norisinās reimatologa konsultācija?

Reimatologa konsultācija sākas ar detalizētu sarunu par pacienta sūdzībām. Ārsts noskaidro, kad simptomi sākušies, kuras locītavas vai ķermeņa daļas tie skar, cik ilgi saglabājas rīta stīvums un vai sūdzības mainās kustoties vai atpūšoties.

Konsultācijas laikā reimatologs:

• izvērtē simptomu attīstību un iepriekšējās saslimšanas;
• noskaidro lietotos medikamentus un iepriekš saņemto ārstēšanu;
• jautā par reimatoloģiskām vai autoimūnām slimībām ģimenē;
• pārbauda locītavu pietūkumu, sāpīgumu, kustīgumu un stabilitāti;
• vajadzības gadījumā novērtē muskuļus, mugurkaulu, ādu un citas slimības pazīmes;
• izskata iepriekš veiktās analīzes un attēldiagnostikas rezultātus.

Pēc apskates reimatologs izskaidro iespējamos simptomu cēloņus un nosaka turpmāko rīcību. Dažkārt diagnozi iespējams noteikt jau pirmajā vizītē, bet citos gadījumos nepieciešamas papildu analīzes vai attēldiagnostika.

Svarīgi zināt, ka reimatoloģisku slimību parasti nevar apstiprināt vai izslēgt tikai ar vienu asins analīzi. Rezultāti jāvērtē kopā ar simptomiem un ārsta veikto izmeklēšanu.

Kā sagatavoties reimatologa konsultācijai?

Īpaša medicīniska sagatavošanās pirms konsultācijas parasti nav nepieciešama. Tomēr pilnīga informācija par iepriekšējiem izmeklējumiem palīdz ārstam ātrāk izvērtēt situāciju.

Uz konsultāciju vēlams paņemt līdzi:

• iepriekš veikto asins un urīna analīžu rezultātus;
• rentgena, ultrasonogrāfijas, magnētiskās rezonanses vai datortomogrāfijas slēdzienus;
• attēldiagnostikas attēlus, ja tie ir pieejami;
• izrakstus no slimnīcas un citu speciālistu slēdzienus;
• lietoto medikamentu un uztura bagātinātāju sarakstu, norādot devas;
• informāciju par zāļu nepanesību un alerģijām.

Pirms vizītes ieteicams pierakstīt:

• kad simptomi sākās;
• kurās locītavās vai ķermeņa daļās tie jūtami;
• cik ilgi saglabājas rīta stīvums;
• kas simptomus pastiprina vai samazina;
• vai ir bijis locītavu pietūkums, apsārtums vai paaugstināta temperatūra.

Ja pietūkums vai ādas izmaiņas parādās periodiski, bet līdz konsultācijai izzūd, noderīgas var būt telefonā uzņemtas fotogrāfijas.

Kādi izmeklējumi var būt nepieciešami?

Nepieciešamos izmeklējumus reimatologs izvēlas individuāli, ņemot vērā pacienta simptomus un iespējamo diagnozi. Visiem pacientiem nav vajadzīgs vienāds analīžu komplekts.

Var tikt nozīmētas:

• pilna asinsaina;
• C reaktīvais olbaltums jeb CRO un eritrocītu grimšanas ātrums jeb EGĀ;
• reimatoīdais faktors un anti-CCP antivielas;
• antinukleārās antivielas jeb ANA un citas autoantivielas;
• urīnskābes līmeņa noteikšana;
• nieru un aknu darbības rādītāji;
• kreatīnkināze muskuļu bojājuma izvērtēšanai;
• HLA-B27 noteikšana atbilstošu simptomu gadījumā;
• urīna analīzes.

Atkarībā no sūdzībām var būt nepieciešama arī:

• locītavu ultrasonogrāfija;
• rentgenogrāfija;
• magnētiskā rezonanse;
• datortomogrāfija;
• kaulu minerālā blīvuma noteikšana;
• locītavas šķidruma izmeklēšana.

Pozitīvs reimatoīdais faktors, ANA vai cits marķieris pats par sevi vēl neapstiprina konkrētu slimību. Arī normāli analīžu rezultāti ne vienmēr pilnībā izslēdz iekaisīgu reimatoloģisku saslimšanu. Rezultātus interpretē reimatologs, ņemot vērā visu klīnisko ainu.

Biežāk uzdotie jautājumi