Ilgstoši sausa mute un sausas, kairinātas acis ne vienmēr ir tikai apkārtējās vides, nepietiekamas šķidruma uzņemšanas vai medikamentu izraisīta problēma. Ja sausumam pievienojas izteikts nogurums, locītavu sāpes vai siekalu dziedzeru pietūkums, viens no iespējamiem cēloņiem ir Šēgrena sindroms.
Šēgrena sindroms ir hroniska autoimūna slimība, kas visbiežāk ietekmē asaru un siekalu dziedzerus. Tomēr tā var skart arī locītavas, ādu, plaušas, nieres, nervu sistēmu un citus orgānus. Slimības diagnostikā nav viena izmeklējuma, kas visos gadījumos sniegtu nepārprotamu atbildi. Reimatologs diagnozi nosaka, kopā izvērtējot simptomus, apskati, analīzes un citus izmeklējumus.
Kas ir Šēgrena sindroms?
Šēgrena sindroma gadījumā imūnsistēma kļūdaini vēršas pret paša organisma audiem. Visbiežāk tiek bojāti eksokrīnie dziedzeri, kuri ražo asaras, siekalas un citus organisma šķidrumus. Tāpēc raksturīgākās slimības izpausmes ir sausums acīs un mutē.
Slimība var pastāvēt patstāvīgi vai būt kopā ar citu autoimūnu slimību, piemēram, reimatoīdo artrītu vai sistēmisko sarkano vilkēdi. Tā daudz biežāk skar sievietes, tomēr ar Šēgrena sindromu var saslimt arī vīrieši.
Slimības gaita ir ļoti atšķirīga. Daļai pacientu dominē tikai sausuma simptomi, savukārt citiem var attīstīties locītavu, plaušu, nieru, nervu sistēmas vai citu orgānu iesaiste.
Šēgrena sindroma simptomi
Slimības izpausmes un to smagums katram pacientam var atšķirties. Biežākie simptomi ir sausas acis un sausa mute, tomēr ar tiem vien Šēgrena sindroms neaprobežojas.
Sausas acis
Pacientiem var būt:
- dedzinoša vai graujoša sajūta acīs;
- sajūta, ka acīs ir smiltis vai svešķermenis;
- acu apsārtums;
- pastiprināta jutība pret gaismu;
- acu nogurums;
- īslaicīga redzes miglošanās;
- grūtības ilgstoši lietot kontaktlēcas.
Ilgstošs un izteikts acu sausums var bojāt acs virsmu, tāpēc nepieciešamības gadījumā pacientu izmeklē arī oftalmologs.
Sausa mute
Samazināta siekalu izdale var izraisīt:
- pastāvīgu sausuma vai lipīguma sajūtu mutē;
- nepieciešamību bieži padzerties;
- grūtības norīt sausu ēdienu;
- grūtības ilgstoši runāt;
- garšas sajūtas pārmaiņas;
- plaisas mutes kaktiņos;
- sliktu elpu;
- biežāku zobu kariesu un smaganu problēmas;
- mutes dobuma sēnīšu infekcijas.
Siekalas aizsargā zobus un mutes gļotādu, tāpēc pacientiem ar ilgstošu mutes sausumu īpaši svarīga ir regulāra zobārsta un zobu higiēnista uzraudzība.
Citi iespējamie simptomi
Šēgrena sindroma gadījumā iespējams arī:
- ilgstošs nogurums;
- locītavu sāpes vai stīvums;
- muskuļu sāpes;
- atkārtots pieauss vai zemžokļa siekalu dziedzeru pietūkums;
- sausa āda;
- sauss klepus vai sausuma sajūta elpceļos;
- maksts sausums;
- pirkstu krāsas maiņa aukstumā jeb Reino fenomens;
- tirpšana, nejutīgums vai dedzinošas sāpes ekstremitātēs;
- palielināti limfmezgli.
Šie simptomi nav raksturīgi tikai Šēgrena sindromam, tāpēc diagnozi nevar noteikt bez ārsta veiktas izmeklēšanas.
Vai sausas acis un mute vienmēr nozīmē Šēgrena sindromu?
Nē. Acu un mutes sausumam var būt daudzi citi cēloņi:
- nepietiekama šķidruma uzņemšana;
- sauss gaiss telpās;
- ilgstošs darbs pie ekrāna;
- kontaktlēcu lietošana;
- smēķēšana;
- menopauze;
- cukura diabēts;
- vairogdziedzera darbības traucējumi;
- iepriekš veikta staru terapija galvas vai kakla rajonā;
- siekalu dziedzeru slimības;
- noteiktu medikamentu lietošana.
Sausumu var veicināt, piemēram, daži antihistamīna, antidepresantu, urīndzenošie un citi medikamenti. Recepšu zāļu lietošanu nedrīkst pārtraukt patstāvīgi. Par iespējamu saistību ar simptomiem jākonsultējas ar ārstu.
Kad jāvēršas pie reimatologa?
Reimatologa konsultācija ieteicama, ja:
- acu vai mutes sausums saglabājas vairākas nedēļas vai mēnešus;
- sausuma dēļ regulāri jālieto acu pilieni vai bieži jādzer ūdens;
- sausu ēdienu ir grūti norīt bez uzdzeršanas;
- bieži rodas kariess vai mutes dobuma infekcijas;
- atkārtoti pietūkst siekalu dziedzeri;
- sausumam pievienojas locītavu sāpes, stīvums vai pietūkums;
- ir izteikts, neizskaidrojams nogurums;
- analīzēs konstatētas autoantivielas vai citas pārmaiņas;
- ģimenes ārsts vai cits speciālists izteicis aizdomas par autoimūnu slimību.
Reimatologs izvērtē ne tikai sausumu, bet arī iespējamu citu orgānu iesaisti un nosaka, kuri izmeklējumi konkrētajā gadījumā ir nepieciešami.
Kā diagnosticē Šēgrena sindromu?
Nav viena izmeklējuma, kas visiem pacientiem droši apstiprinātu vai izslēgtu Šēgrena sindromu. Diagnoze tiek noteikta, apvienojot pacienta simptomus, ārsta apskates rezultātus, laboratoriskos un citus objektīvos izmeklējumus.
Reimatologa konsultācija
Konsultācijas laikā ārsts noskaidro:
- cik ilgi saglabājas acu un mutes sausums;
- vai sausums traucē ēst, runāt vai gulēt;
- vai ir siekalu dziedzeru pietūkums;
- vai ir locītavu, ādas, elpošanas vai nervu sistēmas simptomi;
- kādi medikamenti tiek lietoti;
- vai pacientam vai ģimenes locekļiem ir autoimūnas slimības;
- kādi izmeklējumi veikti iepriekš.
Svarīgi pastāstīt ārstam arī par simptomiem, kuri sākotnēji var šķist nesaistīti ar acu vai mutes sausumu.
Asins un urīna analīzes
Atbilstoši simptomiem reimatologs var nozīmēt:
- pilnu asinsainu;
- iekaisuma rādītājus;
- nieru un aknu darbības rādītājus;
- urīna analīzi;
- antinukleārās antivielas jeb ANA;
- anti-SSA/Ro un anti-SSB/La antivielas;
- reimatoīdo faktoru;
- imūnglobulīnus un citus izmeklējumus.
Anti-SSA/Ro antivielas ir nozīmīgs diagnostikas rādītājs, tomēr negatīvs rezultāts pats par sevi pilnībā neizslēdz Šēgrena sindromu. Arī pozitīvas antivielas bez atbilstošiem simptomiem un citiem izmeklējumiem vēl automātiski nenozīmē diagnozi.
Nepieciešamās asins analīzes vēlams izvēlēties pēc ārsta konsultācijas, nevis patstāvīgi nodot plašu autoantivielu komplektu.
Acu izmeklējumi
Lai objektīvi novērtētu asaru veidošanos un acs virsmas stāvokli, var izmantot:
- Širmera testu;
- acs virsmas iekrāsošanu;
- asaru plēvītes un radzenes novērtēšanu;
- citus oftalmologa veiktus izmeklējumus.
Šie izmeklējumi palīdz noskaidrot sausuma smagumu un iespējamo acs virsmas bojājumu.
Siekalu dziedzeru darbības novērtēšana
Var būt nepieciešama nestimulētās siekalu plūsmas mērīšana. Tā palīdz objektīvi noteikt, vai siekalu izdale ir samazināta.
Atsevišķos gadījumos veic mazā siekalu dziedzera biopsiju no apakšlūpas iekšējās virsmas. Iegūto audu paraugu mikroskopiski pārbauda, meklējot slimībai raksturīgas iekaisuma izmaiņas.
Siekalu dziedzeru ultrasonogrāfija
Siekalu dziedzeru ultrasonogrāfija ir neinvazīvs izmeklējums, ar kuru iespējams novērtēt pieauss un zemžokļa siekalu dziedzeru struktūru. Izmeklējums var palīdzēt konstatēt slimībai raksturīgas pārmaiņas un papildināt kopējo diagnostisko informāciju.
Tomēr ultrasonogrāfija viena pati neapstiprina un neizslēdz Šēgrena sindromu. Tās rezultāts jāvērtē kopā ar simptomiem, analīzēm, acu izmeklējumiem un, ja nepieciešams, biopsijas rezultātu.
Kā ārstē Šēgrena sindromu?
Šēgrena sindromu pašlaik nav iespējams pilnībā izārstēt, taču ārstēšana var mazināt simptomus, aizsargāt acis un zobus, uzlabot dzīves kvalitāti un kontrolēt sistēmiskas slimības izpausmes.
Ārstēšanas plānu pielāgo konkrētā pacienta simptomiem un skarto orgānu stāvoklim.
Acu sausuma mazināšana
Atkarībā no sausuma pakāpes var izmantot:
- mākslīgās asaras;
- mitrinošus acu gelus vai ziedes;
- bezkonservantu acu pilienus biežākai lietošanai;
- ārsta nozīmētus pretiekaisuma acu preparātus;
- citus oftalmologa ieteiktus ārstēšanas paņēmienus.
Ja ir acu sāpes, izteikta gaismas nepanesība vai pēkšņa redzes pasliktināšanās, nepieciešama steidzama acu ārsta konsultācija.
Mutes sausuma mazināšana
Ikdienā var palīdzēt:
- regulāra ūdens dzeršana nelielos daudzumos;
- bezcukura košļājamā gumija, ja saglabājusies siekalu izdale;
- siekalu aizstājēji vai mitrinoši mutes dobuma līdzekļi;
- rūpīga zobu tīrīšana ar fluoru saturošu zobu pastu;
- regulāras zobārsta un higiēnista pārbaudes;
- smēķēšanas pārtraukšana;
- alkoholu saturošu mutes skalojamo līdzekļu ierobežošana.
Dažiem pacientiem ārsts var nozīmēt medikamentus siekalu izdalīšanās veicināšanai, ja tie konkrētajā situācijā ir piemēroti.
Sistēmisko izpausmju ārstēšana
Ja slimība skar locītavas, plaušas, nieres, nervu sistēmu vai citus orgānus, reimatologs var nozīmēt pretiekaisuma, imūnmodulējošu vai imūnsupresīvu terapiju.
Hidroksihlorokvīns, kortikosteroīdi, citi imūnsistēmu ietekmējoši medikamenti un noteiktos gadījumos bioloģiskā terapija netiek automātiski nozīmēta visiem pacientiem. To izvēle ir atkarīga no konkrētajām slimības izpausmēm, aktivitātes un ārstēšanas riska un ieguvuma attiecības.
Iespējamās komplikācijas
Nepietiekama siekalu un asaru izdale var palielināt:
- zobu kariesa;
- smaganu slimību;
- mutes dobuma sēnīšu infekciju;
- radzenes un acs virsmas bojājumu risku.
Daļai pacientu iespējama arī plaušu, nieru, perifēro nervu vai citu orgānu iesaiste.
Cilvēkiem ar Šēgrena sindromu limfomas risks ir lielāks nekā kopējā populācijā, tomēr lielākajai daļai pacientu limfoma neattīstās. Ārstam jāziņo par ilgstošu vai vienpusēju siekalu dziedzera palielināšanos, noturīgi palielinātiem limfmezgliem, neizskaidrojamu svara zudumu, nakts svīšanu vai ilgstošu drudzi.
Kā sagatavoties reimatologa konsultācijai?
Uz konsultāciju vēlams paņemt līdzi:
- iepriekšējo asins un urīna analīžu rezultātus;
- oftalmologa, zobārsta un citu speciālistu slēdzienus;
- iepriekš veiktās ultrasonogrāfijas vai citas attēldiagnostikas rezultātus;
- lietoto medikamentu un uztura bagātinātāju sarakstu;
- informāciju par citām saslimšanām un alerģijām.
Pirms vizītes ieteicams pierakstīt, kad sākās sausums, vai tas ir pastāvīgs un kādi citi simptomi tam pievienojušies.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai Šēgrena sindromu var izārstēt?
Pašlaik nav ārstēšanas, kas pilnībā likvidētu slimību. Tomēr piemērota simptomu un sistēmisko izpausmju ārstēšana var ievērojami uzlabot pašsajūtu un mazināt komplikāciju risku.
Kurš ārsts diagnosticē Šēgrena sindromu?
Diagnostiku parasti koordinē reimatologs. Atkarībā no simptomiem var būt nepieciešama arī oftalmologa, zobārsta, neirologa, pneimonologa vai cita speciālista iesaiste.
Vai pozitīvas anti-SSA antivielas nozīmē, ka man ir Šēgrena sindroms?
Ne vienmēr. Analīžu rezultāti jāvērtē kopā ar simptomiem un objektīviem izmeklējumiem. Viena pozitīva analīze pati par sevi nav pietiekama diagnozes noteikšanai.
Vai negatīvas antivielu analīzes izslēdz slimību?
Nē. Daļai pacientu raksturīgās antivielas var nebūt konstatējamas. Ja simptomi rada pamatotas aizdomas, ārsts var ieteikt papildu acu, siekalu dziedzeru vai citus izmeklējumus.
Vai siekalu dziedzeru USG var aizstāt biopsiju?
Ne visos gadījumos. Ultrasonogrāfija ir vērtīgs papildu izmeklējums, taču atsevišķiem pacientiem diagnozes precizēšanai joprojām var būt nepieciešama mazā siekalu dziedzera biopsija.
Vai Šēgrena sindroms ir lipīgs?
Nē. Tā ir autoimūna slimība, un to nevar nodot citam cilvēkam.
Reimatologa konsultācija Rīgas centrā
Ja ilgstoši ir sausa mute, sausas acis, nogurums, locītavu sāpes vai atkārtots siekalu dziedzeru pietūkums, piesakieties reimatologa konsultācijai Republikas laukuma klīnikā.
Reimatologs izvērtēs simptomus un noteiks, kādas analīzes vai papildu izmeklējumi nepieciešami. Plašu autoantivielu analīžu komplektu pirms konsultācijas nav nepieciešams izvēlēties patstāvīgi.
Adrese: Republikas laukums 3–18, Rīga
Tālrunis pierakstam:
