Karstuma viļņi darba dienas vidū, nakts svīšana, nemierīgs miegs, maksts sausums – menopauzes simptomi var būtiski apgrūtināt ikdienu. Menopauze ir dabisks dzīves posms, tomēr paciest šīs sūdzības nav nepieciešams. Tās var ārstēt, un viena no iespējām ir hormonu aizstājterapija (HAT).
Daudzas sievietes tablešu vietā labprātāk izvēlas hormonus, ko uzklāj uz ādas vai lieto vagināli. Pieaug interese arī par krēmiem, ko aptiekā izgatavo pēc individuālas receptes. Taču par „hormonālo krēmu” mēdz saukt trīs atšķirīgus līdzekļus. Katram no tiem ir savs uzdevums, un tie nav vienlīdz labi izpētīti.
Kas jāzina par hormoniem un krēmiem?
| Jautājums | Galvenais, kas jāzina |
|---|---|
| Vai terapiju var sākt perimenopauzē? | Jā, ārstēšanu var apsvērt arī laikā, kad menstruācijas vēl turpinās. |
| Vai uz ādas smērējams līdzeklis darbojas tikai lokāli? | Nē. Transdermāls estrogēns uzsūcas asinīs un darbojas sistēmiski. |
| Vai vagināls estrogēna krēms ārstē karstuma viļņus? | Zemas devas vaginālās terapijas mērķis ir maksts un urīnceļu simptomi, nevis karstuma viļņu ārstēšana. |
| Vai bioidentisks nozīmē individuāli izgatavots? | Nē. Bioidentiski hormoni ir arī reģistrētos preparātos. |
| Vai progesterona krēms uz ādas aizsargā dzemdes gļotādu? | To nevar uzskatīt par uzticamu aizsardzību sistēmiska estrogēna lietošanas laikā. |
| Vai hormonālā terapija ir kontracepcija? | Nē. Grūtniecības iespēja un kontracepcija jāapspriež atsevišķi. |
Trīs līdzekļi, ko sauc par hormonālo krēmu
Estrogēna gels vai plāksteris. Estradiols caur ādu uzsūcas asinīs un iedarbojas uz visu organismu tāpat kā tabletes, tāpēc šādu ārstēšanu sauc par sistēmisku. Sistēmiska estrogēna terapija karstuma viļņus un nakts svīšanu mazina visefektīvāk. Lietojot estrogēnu caur ādu (transdermāli), trombu veidošanās risks ir mazāks nekā lietojot tabletes. Tomēr, ja Jums ir bijusi tromboze vai insults vai ir sirds un asinsvadu slimība, pastāstiet par to ārstam jau pirmajā vizītē: tādā gadījumā rūpīgi jāizvērtē arī gela vai plākstera lietošana.
Vagināls estrogēns. Zemas devas krēmu, vaginālās tabletes vai svecītes lieto maksts sausuma, dedzināšanas, sāpīga dzimumakta un urīnceļu sūdzību ārstēšanai. Asinīs nonāk ļoti neliels hormona daudzums, tāpēc karstuma viļņus šie līdzekļi nemazina.
Aptiekā pēc receptes izgatavots krēms. To izgatavo aptiekā pēc ārsta norādīta sastāva, un tajā var būt viens vai vairāki hormoni. No nosaukuma vien nav saprotams, vai krēms paredzēts ādai vai lietošanai makstī, tāpēc noskaidrojiet to pie ārsta vai farmaceita. Ādai paredzētu krēmu nedrīkst lietot vagināli, un otrādi.
Ko nozīmē „bioidentiski hormoni”
Par bioidentiskiem sauc hormonus, kuru molekulas uzbūve ir tāda pati kā organismā dabiski izstrādātajiem hormoniem. Tādi ir, piemēram, estradiols un progesterons. Šos pašus hormonus satur arī reģistrētas recepšu zāles, tātad bioidentisks hormons ne vienmēr ir aptiekā izgatavots. Apzīmējums „bioidentisks” raksturo tikai molekulu. Tas neko neliecina par devu, zāļu kvalitāti vai drošumu, un arī „dabiski” hormoni var izraisīt blakusparādības.
Kas zināms par aptiekā izgatavotiem krēmiem
Reģistrētiem geliem un plāksteriem ir veikti pētījumi, kuros noskaidrots, cik daudz hormona uzsūcas un kāda ir tā iedarbība. Aptiekā izgatavotiem krēmiem šādu pētījumu parasti nav. Uzsūkšanos ietekmē krēma pamatne, hormona koncentrācija un lietošanas veids, tāpēc divi krēmi, uz kuru etiķetes norādīts vienāds hormona daudzums, var iedarboties atšķirīgi.
To apliecina arī 2023. gadā žurnālā „Menopause” publicēts pētījums: sievietes, kuras lietoja aptiekā izgatavotus estradiola krēmus, saņēma mazāk estrogēna nekā tās, kuras līdzīgā devā lietoja reģistrētus gelus vai plāksterus. Pētījumā salīdzināti tikai laboratorisko analīžu rezultāti, nevis simptomi vai ilgtermiņa drošums. Tomēr tas parāda, kāpēc vienu preparātu nevar vienkārši aizstāt ar citu tādā pašā devā.
Amerikas Dzemdību speciālistu un ginekologu koledža (ACOG) un Britu Menopauzes biedrība iesaka izvēlēties reģistrētas zāles, ja vien tādas ir pieejamas. Trūkst arī datu par aptiekā izgatavotu krēmu ilgtermiņa drošumu: nav zināms, kā tie ietekmē krūts vēža un dzemdes gļotādas vēža risku.
Dažkārt krēma devu piedāvā noteikt pēc hormonu līmeņa siekalās vai atkārtotām hormonu analīzēm. Pierādījumu, ka šāda pieeja padara ārstēšanu drošāku vai efektīvāku, nav. Devu ārsts pielāgo, vērtējot, kā mainās simptomi.
Ja ārsts tomēr iesaka aptiekā izgatavotu krēmu, pajautājiet, kāpēc izvēlēts tieši tas, kādas ir citas iespējas un kā tiks uzraudzīta ārstēšana.
Progesterona krēms nepasargā dzemdes gļotādu
Ja dzemde nav izņemta, kopā ar sistēmisku estrogēnu (gelu, plāksteri vai tabletēm) jālieto arī progestogēns. Estrogēns viens pats veicina dzemdes gļotādas sabiezēšanos, un laika gaitā palielinās dzemdes gļotādas vēža risks.
No ādas krēma progesterons uzsūcas nevienmērīgi, tāpēc šāds krēms dzemdes gļotādu droši nepasargā. Tas attiecas arī uz krēmiem, kuros estrogēns apvienots ar progesteronu. Drošu aizsardzību nodrošina iekšķīgi lietojams mikronizēts progesterons, cits progestogēns vai levonorgestrelu saturoša intrauterīnā sistēma jeb hormonālā spirāle (šim nolūkam ir piemērotas ne visas spirāles). Piemērotāko risinājumu izvēlas ārsts.
Lietojot tikai zemas devas vaginālo estrogēnu, progestogēns parasti nav nepieciešams. Atšķirīga situācija ir ar augstas koncentrācijas estradiola krēmiem (0,01 %): no tiem asinīs uzsūcas vairāk hormona, tāpēc Eiropas Zāļu aģentūra noteikusi, ka tos drīkst lietot tikai vienu ārstēšanas kursu, kas nav ilgāks par četrām nedēļām. Tikpat piesardzīgi jāvērtē aptiekā izgatavoti vaginālie krēmi, kuru uzsūkšanās nav pētīta.
Ja dzemde ir izņemta, parasti pietiek ar estrogēnu vien. Izņēmumi ir iespējami, piemēram, endometriozes gadījumā.
Maksts sausums, dedzināšana un sāpes dzimumakta laikā
Samazinoties estrogēna līmenim, maksts, vulvas un urīnceļu audi kļūst plānāki un sausāki. Tas var izraisīt niezi, dedzināšanu, sāpes dzimumakta laikā, biežu vai neatliekamu vajadzību urinēt. Līdzīgas sūdzības rada arī infekcijas un ādas slimības, tāpēc pirms ārstēšanas nepieciešama ginekologa apskate.
Ja ir tikai šīs sūdzības, parasti pietiek ar zemas devas vaginālo estrogēnu un sistēmiska hormonu terapija nav vajadzīga. Ikdienā sausumu mazina vaginālie mitrinātāji, bet dzimumakta laikā – lubrikanti. Pārtraucot ārstēšanu, sūdzības bieži atjaunojas, tāpēc vaginālo estrogēnu nereti lieto ilgstoši, regulāri apmeklējot ārstu.
Sievietēm, kurām bijis krūts vēzis, vispirms iesaka nehormonālus līdzekļus. Lēmumu par vaginālā estrogēna lietošanu pieņem ginekologs kopā ar onkologu.
Ja menstruācijas vēl nav izbeigušās
Ārstēšanu var sākt jau perimenopauzē, kad menstruācijas vēl turpinās. Šajā laikā progestogēnu parasti lieto noteiktas cikla dienas, un pēc tam gaidāma menstruācijām līdzīga asiņošana. Pēc menopauzes biežāk izmanto shēmu, kurā abus hormonus lieto katru dienu bez pārtraukuma.
Hormonu aizstājterapija nepasargā no grūtniecības. Kamēr grūtniecība ir iespējama, jāturpina lietot kontracepciju. Kad to var pārtraukt, jāpārrunā ar ārstu: tas, ka simptomi mazinājušies, vēl nenozīmē, ka kontracepcija vairs nav vajadzīga.
Vai pirms ārstēšanas jāveic hormonu analīzes?
Sievietēm pēc 45 gadu vecuma, kurām ir raksturīgi simptomi, hormonu analīzes parasti nav vajadzīgas: ārsts vērtē sūdzības un menstruālā cikla izmaiņas. FSH (folikulus stimulējošā hormona) analīze var būt noderīga 40–45 gadu vecumā, kā arī tad, ja simptomi parādās pirms 40 gadu vecuma. Tādā gadījumā jāpārbauda, vai nav priekšlaicīga olnīcu mazspēja. Ja tā tiek konstatēta, hormonu aizstājterapiju parasti iesaka lietot vismaz līdz vecumam, kad menopauze iestājas dabiski.
Ja lietojat hormonālo kontracepciju, pastāstiet par to ārstam, jo tā ietekmē analīžu rezultātus. Nogurumam, bezmiegam un sirdsklauvēm var būt arī citi cēloņi, tāpēc ārsts var nozīmēt papildu izmeklējumus.
Kam hormonu aizstājterapija ir piemērota?
Daudzām veselām sievietēm, kuras apgrūtina menopauzes simptomi, ieguvums no terapijas ir lielāks par risku, ja ārstēšanu sāk līdz 60 gadu vecumam vai pirmajos desmit gados pēc menopauzes.
Ārstam noteikti jāzina, ja Jums ir bijis krūts vai dzemdes gļotādas vēzis, tromboze vai insults, ja ir sirds vai aknu slimība vai neskaidras izcelsmes asiņošana. Šādos gadījumos sistēmiska hormonu terapija bieži nav piemērota vai lēmumu pieņem, konsultējoties ar citu speciālistu. Pastāstiet arī par migrēnu, paaugstinātu asinsspiedienu un smēķēšanu.
Estrogēna un progestogēna kombinācija palielina krūts vēža risku, un tas pieaug, jo ilgāk terapiju lieto. Ārsts var izskaidrot, cik liels šis risks ir tieši Jūsu vecumā un situācijā.
Nav noteikta termiņa, kad terapija obligāti jāpārtrauc, – ne pēc pieciem gadiem, ne 65 gadu vecumā. Pirmā kontroles vizīte parasti ir pēc trim mēnešiem, turpmāk – vismaz reizi gadā. Katrā vizītē ārsts kopā ar Jums izvērtē, vai ārstēšanu turpināt.
Kā lietot gelu vai krēmu uz ādas
Uzklājiet ārsta nozīmēto daudzumu uz norādītās ādas vietas, ļaujiet nožūt un pēc tam nomazgājiet rokas. Lietošanas instrukcijā norādīts, cik ilgi pēc uzklāšanas nedrīkst mazgāties un jāizvairās no ādas saskares ar citiem cilvēkiem. Tas ir svarīgi, jo hormoni var nonākt uz partnera vai bērna ādas. Šādi gadījumi ir aprakstīti arī saistībā ar aptiekā izgatavotiem krēmiem.
Nelietojiet citam cilvēkam izrakstītu krēmu un nemainiet devu, vadoties pēc internetā atrastiem ieteikumiem. Ja ārsts nomaina preparātu, palūdziet izskaidrot, kā lietot jauno, – arī tad, ja nosaukums vai hormona daudzums ir līdzīgs.
Asiņošana terapijas laikā
Lietojot ciklisko shēmu, asiņošana pēc progestogēna kursa ir paredzama. Arī nelieli asiņaini izdalījumi (smērēšanās) pirmajos terapijas mēnešos ir bieži sastopami; dažkārt to dēļ ārsts maina terapijas shēmu.
Sazinieties ar ārstu, ja asiņošana:
- ir stipra vai ilgstoša;
- atsākas pēc laika, kad asiņošanas nav bijis;
- sākas vēlāk nekā sešus mēnešus pēc terapijas uzsākšanas vai vēlāk nekā trīs mēnešus pēc preparāta vai devas maiņas.
Pie ārsta jāvēršas arī tad, ja asiņošana pēc menopauzes sākas sievietei, kura hormonus nelieto. Ja ir ļoti stipra asiņošana ar ģīboni, pēkšņs elpas trūkums, sāpes krūtīs vai insulta pazīmes, nekavējoties zvaniet 113.
Kā sagatavoties vizītei
Pirms vizītes pierakstiet, kuras sūdzības Jūs apgrūtina visvairāk un kad tās sākušās. Paņemiet līdzi iepriekšējo izmeklējumu rezultātus un visu lietoto zāļu sarakstu. Ja jau lietojat aptiekā izgatavotu krēmu, noderēs recepte vai etiķetes fotogrāfija, kurā redzams sastāvs un koncentrācija.
Jautājumi, ko vērts uzdot ginekologam:
- Vai man nepieciešama sistēmiska hormonu terapija, vagināli lietojams līdzeklis vai abi?
- Vai man ir piemērots reģistrēts estradiola gels vai plāksteris?
- Kā tiks pasargāta dzemdes gļotāda?
- Kā pareizi lietot zāles un kā rīkoties, ja deva ir izlaista?
- Kad jāierodas uz kontroles vizīti?
- Vai man joprojām nepieciešama kontracepcija?
Jums pašai nav jāzina, kuri hormoni un kādā devā ir vajadzīgi, – to ārsts noskaidros konsultācijā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai hormonu aizstājterapijas dēļ palielinās svars?
Nē. Menopauzes laikā svaru ietekmē vecums un dzīvesveids. Hormonu terapija neizraisa svara pieaugumu, taču tā nav arī līdzeklis svara samazināšanai.
Vai hormoni uzlabo miegu un garastāvokli?
Ja miegu traucē nakts svīšana, hormonu terapija var to uzlabot. Var mazināties arī ar menopauzi saistītās garastāvokļa svārstības. Ilgstošas depresijas vai bezmiega gadījumā nepieciešama atsevišķa izmeklēšana.
Vai testosterona krēms nepieciešams visām sievietēm?
Nē. Testosterona lietošanu apsver sievietēm pēc menopauzes, kurām ir izteikti pazemināta dzimumtieksme un ir izvērtēti citi iespējamie cēloņi. Enerģijas vairošanai vai svara samazināšanai testosteronu nelieto. Iespējamās blakusparādības ir pinnes un pastiprināts apmatojums, un datu par ilgtermiņa drošumu ir maz.
Ko darīt, ja hormonus lietot nedrīkst vai sieviete to nevēlas?
Ir arī citas iespējas: menopauzes simptomiem pielāgota kognitīvi biheiviorālā terapija un ārsta izrakstītas nehormonālas zāles. Maksts sausumu mazina mitrinātāji un lubrikanti.
Ginekologa konsultācija „Republikas laukuma klīnikā”
Ja karstuma viļņi, nakts svīšana vai maksts sausums apgrūtina Jūsu ikdienu, piesakieties ginekologa konsultācijai „Republikas laukuma klīnikā”. Ginekologs uzklausīs sūdzības, izvērtēs veselības stāvokli un kopā ar Jums izvēlēsies piemērotāko ārstēšanu – estrogēna gelu vai plāksteri, vagināli lietojamu līdzekli vai nehormonālu risinājumu. Ja lietojat vai apsverat aptiekā izgatavotu krēmu, paņemiet līdzi recepti: ārsts izskaidros, vai tas Jums ir piemērots.
