Holesterīns ir organismam nepieciešama taukiem līdzīga viela, kas piedalās šūnu membrānu, hormonu, D vitamīna un žultsskābju veidošanā. Veselības risks rodas nevis tāpēc, ka holesterīns organismā atrodas vispār, bet gan tad, ja asinīs ilgstoši ir pārāk daudz aterosklerozi veicinošu lipoproteīnu, īpaši ZBL holesterīna.
Paaugstināts holesterīna līmenis parasti nerada sāpes vai citus specifiskus simptomus. Cilvēks var justies labi pat tad, ja asinsvados jau pakāpeniski veidojas aterosklerotiskas plātnītes. Tādēļ holesterīna analīzes un kopējā sirds un asinsvadu slimību riska izvērtēšana ir nozīmīga profilakses daļa.
Kas ir holesterīns?
Holesterīns ir lipīds jeb taukiem līdzīga viela. Lielāko daļu organismam nepieciešamā holesterīna sintezē aknas, bet daļu uzņemam ar pārtiku.
Holesterīns organismā nepieciešams:
- šūnu membrānu uzbūvei un stabilitātei;
- steroīdo hormonu, tostarp estrogēna, testosterona un kortizola, veidošanai;
- D vitamīna sintēzei;
- žultsskābju veidošanai un tauku pārstrādei.
Tā kā holesterīns nešķīst asinīs, tas tiek pārvadāts īpašās daļiņās, ko sauc par lipoproteīniem. Pacientu analīzēs visbiežāk tiek vērtēts kopējais holesterīns, ZBL holesterīns, ABL holesterīns un triglicerīdi.
Kas ir ZBL jeb zema blīvuma holesterīns?
ZBL ir zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns. Sarunvalodā to bieži sauc par “slikto holesterīnu”, jo paaugstināts ZBL holesterīna līmenis veicina holesterīna uzkrāšanos artēriju sieniņās.
Ilgstoši paaugstināts ZBL holesterīns ir viens no nozīmīgākajiem ietekmējamajiem aterosklerotisku sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Jo lielāka ir ZBL koncentrācija un jo ilgāk tā saglabājas paaugstināta, jo lielāka ir iespēja, ka artērijās veidosies aterosklerotiskas plātnītes.
Aterosklerozes rezultātā artērijas var kļūt šaurākas un to sieniņas – izmainītas. Savukārt plātnītes bojājums vai plīsums var izraisīt tromba veidošanos, kas noteiktās situācijās var novest pie miokarda infarkta, insulta vai asinsrites traucējumiem kājās.
Kas ir ABL jeb augsta blīvuma holesterīns?
ABL ir augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns, ko nereti dēvē par “labo holesterīnu”. ABL daļiņas piedalās holesterīna transportēšanā no perifērajiem audiem atpakaļ uz aknām.
Zems ABL holesterīna līmenis var būt saistīts ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku. Tomēr ABL rādītāju nevajadzētu vērtēt izolēti vai uzskatīt, ka augsts ABL automātiski novērš paaugstināta ZBL radīto risku.
Ārstēšanas galvenais mērķis parasti ir ZBL holesterīna un kopējā sirds un asinsvadu riska samazināšana, nevis tikai ABL līmeņa paaugstināšana.
Kas ir kopējais holesterīns?
Kopējais holesterīns atspoguļo vairākās lipoproteīnu daļiņās esošā holesterīna kopējo daudzumu. Tas ir noderīgs orientējošs rādītājs, taču ar to vien nepietiek, lai precīzi novērtētu sirds un asinsvadu slimību risku.
Diviem cilvēkiem ar vienādu kopējā holesterīna līmeni var būt atšķirīgs ZBL, ABL un triglicerīdu sadalījums. Tādēļ rezultātu interpretācijā īpaša uzmanība tiek pievērsta ZBL holesterīnam un pacienta kopējam riska profilam.
Ja analīzēs konstatēts paaugstināts kopējais holesterīns, jānoskaidro:
- cik augsts ir ZBL holesterīns;
- kāds ir ABL holesterīna līmenis;
- vai ir paaugstināti triglicerīdi;
- vai pacientam ir citi sirds un asinsvadu riska faktori;
- vai iepriekš bijis infarkts, insults vai diagnosticēta artēriju slimība.
Holesterīna analīzes – ko parāda lipidogramma?
Lipidogramma ir asins analīžu kopums, ar kuru novērtē svarīgākos lipīdu vielmaiņas rādītājus.
Parasti lipidogrammā tiek noteikts:
Kopējais holesterīns
Tas parāda kopējo holesterīna daudzumu asinīs, taču neļauj pilnībā novērtēt atsevišķo lipoproteīnu radīto risku.
ZBL holesterīns
Tas ir galvenais ārstēšanas mērķis vairumam pacientu ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku.
ABL holesterīns
ABL rādītāju interpretē kopā ar ZBL, triglicerīdiem un citiem riska faktoriem.
Triglicerīdi
Triglicerīdi ir cita veida tauki asinīs. To līmeni var ietekmēt uzturs, alkohola lietošana, ķermeņa masa, cukura diabēts, fiziskās aktivitātes un iedzimti faktori.
Atsevišķās situācijās ārsts var ieteikt noteikt arī ne-ABL holesterīnu, apolipoproteīnu B jeb ApoB un lipoproteīnu(a). Šie rādītāji var palīdzēt precizēt risku, īpaši pacientiem ar diabētu, paaugstinātiem triglicerīdiem, metabolisko sindromu vai priekšlaicīgām sirds un asinsvadu slimībām ģimenē.
Vai holesterīna analīzes jānodod tukšā dūšā?
Lipidogrammu daudzos gadījumos var nodot arī bez iepriekšējas badošanās. Ēdiena uzņemšana ZBL un kopējā holesterīna rezultātu parasti neietekmē tik būtiski, lai analīze nebūtu izmantojama sākotnējai riska izvērtēšanai.
Tomēr ārsts vai laboratorija var ieteikt analīzes nodot tukšā dūšā, piemēram:
- ja iepriekš konstatēti ļoti augsti triglicerīdi;
- ja nepieciešams precizēt robežvērtības;
- ja vienlaikus paredzētas citas analīzes, kurām nepieciešama badošanās;
- ja to konkrētajā situācijā norādījis ārstējošais ārsts.
Pirms analīžu nodošanas nevajadzētu patvaļīgi pārtraukt holesterīnu pazeminošu zāļu lietošanu. Ja ir jautājumi par medikamentiem, tie jāprecizē ar ārstu.
Kāda ir holesterīna norma?
Nav viena universāla holesterīna skaitļa, kas būtu vienādi piemērots visiem cilvēkiem. Laboratorijas norādītais references intervāls nav tas pats, kas konkrētā pacienta ārstēšanas mērķis.
ZBL holesterīna mērķi nosaka atbilstoši kopējam sirds un asinsvadu slimību riskam. Orientējoši:
- zema riska pacientiem ZBL mērķis var būt zem 3,0 mmol/L;
- mērena riska pacientiem – zem 2,6 mmol/L;
- augsta riska pacientiem – zem 1,8 mmol/L;
- ļoti augsta riska pacientiem – zem 1,4 mmol/L.
Augsta vai ļoti augsta riska pacientiem ārsts var vērtēt arī to, par cik procentiem ZBL samazinājies salīdzinājumā ar sākotnējo līmeni.
Riska grupu nevar noteikt tikai pēc viena holesterīna rādītāja. Tiek ņemts vērā vecums, asinsspiediens, smēķēšana, cukura diabēts, nieru darbība, iedzimtība un jau diagnosticētas sirds vai asinsvadu slimības.
Ko nozīmē holesterīns 6 vai 7 mmol/L?
Pacienti bieži vēlas zināt, vai kopējais holesterīns 6 vai 7 mmol/L ir bīstams. Šādi rādītāji ir paaugstināti, taču tikai kopējā holesterīna skaitlis neļauj noteikt pacienta individuālo risku vai nepieciešamo ārstēšanu.
Lai rezultātu interpretētu, jāzina vismaz:
- ZBL holesterīns;
- ABL holesterīns;
- triglicerīdi;
- pacienta vecums un asinsspiediens;
- smēķēšanas statuss;
- cukura diabēta vai nieru slimības esamība;
- iepriekš pārciestas sirds un asinsvadu slimības;
- priekšlaicīgas sirds slimības ģimenē.
Arī ZBL holesterīns 5 mmol/L ir izteikti paaugstināts rādītājs, kura gadījumā nepieciešama ārsta konsultācija. Ļoti augsts ZBL var radīt aizdomas par ģimenes hiperholesterinēmiju – iedzimtu stāvokli, kas būtiski palielina priekšlaicīgas aterosklerozes risku.
Kāpēc holesterīns var būt paaugstināts?
Paaugstinātu holesterīna līmeni var veicināt vairāki savstarpēji saistīti faktori:
- iedzimta nosliece;
- piesātinātajiem taukiem un rūpnieciski pārstrādātiem produktiem bagāts uzturs;
- nepietiekamas fiziskās aktivitātes;
- liekais svars, īpaši vēdera aptaukošanās;
- smēķēšana;
- cukura diabēts;
- pazemināta vairogdziedzera darbība;
- hroniska nieru slimība;
- aknu un žultsceļu slimības;
- atsevišķu medikamentu lietošana;
- vecums un hormonālas pārmaiņas.
Veselīgs dzīvesveids ir nozīmīgs, taču paaugstināts holesterīns ne vienmēr rodas tikai nepareiza uztura dēļ. Ģenētiski noteikta holesterīna līmeņa gadījumā ar uztura izmaiņām vien var nepietikt.
Kā paaugstināts ZBL holesterīns ietekmē asinsvadus?
Paaugstināts ZBL veicina holesterīna daļiņu aizturi artēriju sieniņās. Organisma iekaisuma reakcijas rezultātā pakāpeniski veidojas aterosklerotiska plātnīte.
Sākotnēji ateroskleroze var neradīt nekādus simptomus. Slimībai progresējot, artērija var kļūt šaurāka un samazināties asins piegāde orgāniem vai kājām.
Ateroskleroze var skart:
- sirds vainagartērijas;
- miega artērijas;
- kāju artērijas;
- nieru artērijas;
- aortu un citus lielos asinsvadus.
| Pacienta riska grupa | ZBL (Zema blīvuma) mērķis |
|---|---|
| Zems risks (nav citu faktoru) | < 3.0 mmol/L |
| Mērens risks (piem., smēķēšana, viegla hipertensija) | < 2.6 mmol/L |
| Augsts risks (izteikta hipertensija, diabēts) | < 1.8 mmol/L |
| Ļoti augsts risks (diagnosticēta ateroskleroze, bijis infarkts) | < 1.4 mmol/L |
Kāpēc tas ir svarīgi: Ja asinsvadu doplerogrāfijā tiek konstatētas pangas, pacients automātiski tiek klasificēts kā “Augsta” vai “Ļoti augsta” riska grupā, neatkarīgi no tā, cik labi viņš jūtas. Šādos gadījumos pat holesterīns 2.5 mmol/L skaitās par augstu.
ZBL holesterīna samazināšana palīdz mazināt aterosklerotisku sirds un asinsvadu notikumu risku. Nepieciešamais samazinājums un ārstēšanas veids ir atkarīgs no pacienta individuālā riska.
Kad nepieciešama asinsvadu doplerogrāfija?
Paaugstināts holesterīns pats par sevi nenozīmē, ka ikvienam pacientam nekavējoties nepieciešama asinsvadu doplerogrāfija.
Ārsts šo izmeklējumu var ieteikt, ja:
- ir aizdomas par miega artēriju vai kāju artēriju sašaurinājumu;
- ejot parādās sāpes ikros, kas pāriet miera stāvoklī;
- ir slikti dzīstošas brūces uz pēdām;
- ārstam ir aizdomas par artēriju asinsrites traucējumiem;
- iepriekš konstatētas aterosklerotiskas pārmaiņas;
- nepieciešams novērot jau diagnosticētu asinsvadu slimību;
- dzirdams asins plūsmas troksnis virs artērijas vai ir citi klīniski riska signāli.
Doplerogrāfija ir neinvazīvs ultrasonogrāfisks izmeklējums, ar kuru novērtē asinsvada struktūru, asins plūsmas virzienu un ātrumu, kā arī iespējamu artērijas sašaurinājumu.
Kad nepieciešama asinsvadu ķirurga konsultācija?
Asinsvadu ķirurga konsultācija var būt nepieciešama, ja analīzes, simptomi vai iepriekš veikti izmeklējumi rada aizdomas par artēriju slimību.
Konsultācijas laikā ārsts var:
- izvērtēt simptomus un sirds un asinsvadu riska faktorus;
- pārbaudīt pulsu un asinsriti ekstremitātēs;
- izvērtēt iepriekš veikto doplerogrāfiju;
- noteikt, vai nepieciešami papildu izmeklējumi;
- izskaidrot ārstēšanas un novērošanas iespējas;
- lemt, vai nepieciešama medikamentoza terapija, novērošana vai asinsvada ārstēšana.
Holesterīna ārstēšanu atkarībā no pacienta situācijas var vadīt ģimenes ārsts, internists, kardiologs vai cits ārstējošais ārsts. Asinsvadu ķirurga iesaiste īpaši svarīga kļūst tad, ja ir aizdomas par strukturālu artēriju bojājumu vai nozīmīgu asinsrites traucējumu.
Dr. Roberts Rumba
Kā samazināt holesterīna līmeni?
Holesterīna samazināšanas plāns ir atkarīgs no sākotnējiem analīžu rezultātiem un pacienta kopējā riska.
Samaziniet piesātināto tauku daudzumu
Ieteicams ierobežot treknu gaļu, desas, sviestu, treknus piena produktus, konditorejas izstrādājumus un citus produktus ar lielu piesātināto tauku daudzumu.
Tos var daļēji aizstāt ar:
- olīveļļu un citām nepiesātinātām augu eļļām;
- zivīm;
- riekstiem un sēklām;
- pākšaugiem;
- liesākiem olbaltumvielu avotiem.
Uzņemiet vairāk šķiedrvielu
Šķiedrvielām bagāts uzturs var palīdzēt uzlabot lipīdu rādītājus. Vērtīgi šķiedrvielu avoti ir auzu pārslas, pākšaugi, dārzeņi, augļi un pilngraudu produkti.
Regulāri kustieties
Pieaugušajiem parasti iesaka vismaz 150 minūtes mērenas intensitātes fizisko aktivitāšu nedēļā, ja veselības stāvoklis to atļauj.
Pārtrauciet smēķēšanu
Smēķēšana bojā asinsvadu sieniņas un būtiski palielina infarkta, insulta un perifēro artēriju slimības risku.
Lietojiet ārsta nozīmētos medikamentus
Augsta vai ļoti augsta riska pacientiem ar dzīvesveida izmaiņām vien var nepietikt. Ārsts var nozīmēt statīnus vai citus lipīdus pazeminošus medikamentus. Terapiju nevajadzētu pārtraukt vai mainīt bez konsultēšanās ar ārstu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Parasti nē. Paaugstināts holesterīns visbiežāk nerada specifiskus simptomus, tādēļ to nosaka ar asins analīzēm.
Nē. Paaugstināts ZBL palielina aterosklerozes risku, bet analīzes vien neparāda, vai un cik lielā mērā artērijās jau izveidojušās plātnītes.
Kopējais holesterīns ir noderīgs, taču ārstēšanas lēmumos īpaši svarīgs ir ZBL holesterīns un pacienta kopējais sirds un asinsvadu risks.
Daļai cilvēku uztura un dzīvesveida izmaiņas būtiski uzlabo rādītājus. Tomēr ģenētiski paaugstināta holesterīna vai augsta sirds un asinsvadu riska gadījumā var būt nepieciešami arī medikamenti.
Sākotnējo izvērtēšanu var veikt ģimenes ārsts, internists vai kardiologs. Ja ir simptomi vai izmeklējumos konstatēta artēriju slimība, var būt nepieciešama asinsvadu ķirurga konsultācija.
Holesterīna rādītājus vērtējiet kopā ar ārstu
Viens paaugstināts analīžu skaitlis vēl nepasaka visu par pacienta veselības stāvokli. Holesterīna rezultāti jāvērtē kopā ar asinsspiedienu, vecumu, smēķēšanu, cukura diabētu, nieru darbību, ģimenes anamnēzi un jau diagnosticētām sirds vai asinsvadu slimībām.
Ja jums ir paaugstināts holesterīns, kāju asinsrites traucējumu simptomi vai iepriekš konstatētas aterosklerotiskas pārmaiņas, piesakieties ģimenes ārsta konsultācijai “Republikas laukuma klīnikā”. Nepieciešamības gadījumā ārsts izvērtēs, vai vajadzīga asinsvadu doplerogrāfija vai citi papildu izmeklējumi.
