Menopauze ietekmē ne tikai reproduktīvo sistēmu, bet arī sirds un asinsvadu veselību, ādas elastību, matu struktūru un emocionālo labsajūtu. Dažām sievietēm simptomi ir viegli, citām – ļoti izteikti, ietekmējot ikdienas dzīvi. Izvēlies sev piemērotu ginekologu “Republikas laukuma klīnikā”.
Kas ir menopauze?
Menopauze ir dabisks dzīves posms, kad sievietei beidzas menstruācijas un olnīcas pārstāj ražot hormonus estrogēnu un progesteronu. Parasti tā iestājas vecumā no 45 līdz 55 gadiem, vidēji ap 51 gadu. Menopauze tiek oficiāli diagnosticēta, ja menstruācijas nav bijušas 12 mēnešus pēc kārtas.
Menopauze neiestājas pēkšņi. Pirms tās parasti ir perimenopauze — pārejas periods, kurā hormonu līmenis sāk svārstīties, menstruālais cikls var kļūt neregulārs un var parādīties pirmie menopauzes simptomi. Perimenopauze var ilgt vairākus gadus.
Par agrīnu menopauzi sauc menopauzi, kas iestājas pirms 45 gadu vecuma, savukārt menopauze pirms 40 gadu vecuma tiek uzskatīta par priekšlaicīgu olnīcu darbības izsīkumu un prasa ārsta izvērtējumu.
Biežākie menopauzes simptomi
- Karstuma viļņi un nakts svīšana – pēkšņa siltuma sajūta, kas var būt ļoti traucējoša.
- Menstruāciju izmaiņas – neregulāri cikli, stiprāka vai vājāka asiņošana.
- Garastāvokļa svārstības un trauksme – hormonālās izmaiņas ietekmē emocionālo stāvokli.
- Miega traucējumi – bezmiegs vai biežas pamošanās naktī.
- Maksts sausums un diskomforts dzimumakta laikā – estrogēna samazināšanās ietekmē gļotādas valgumu.
- Samazināts libido – seksuālās vēlmes pazemināšanās.
- Svara pieaugums un vielmaiņas izmaiņas.
- Ādas un matu izmaiņas – sausums, trauslums.
- Sirdsklauves – estrogēna samazināšanās un hormonālais disbalanss ietekmē asinsvadu elastību un autonomo nervu sistēmu, kā rezultātā bieži izjūt sirdsdarbības paātrināšanos.
Ja parādās smagi menopauzes simptomi, piemēram, asiņošana menopauzes laikā, nekavējoties jākonsultējas ar ginekologu.
Kāpēc menopauze ir svarīga veselībai?
Estrogēna samazināšanās ietekmē ne tikai reproduktīvo sistēmu, bet arī:
- Sirds un asinsvadu veselību – palielinās sirds slimību risks.
- Kaulu blīvumu – osteoporozes risks pieaug.
- Urīnceļu veselību – biežākas infekcijas un urīna nesaturēšana.
Regulāras analīzes (hormonu līmenis, kaulu blīvums, lipīdu profils) palīdz savlaicīgi novērst komplikācijas.
Kā nosaka menopauzi?
Sievietēm pēc 45 gadu vecuma perimenopauzi un menopauzi parasti nosaka pēc raksturīgajiem simptomiem un menstruālā cikla izmaiņām. Menopauze ir iestājusies, ja menstruācijas nav bijušas 12 mēnešus un tam nav cita medicīniska iemesla.
Regulāras FSH un estrogēna analīzes tipiskā menopauzes vecumā parasti nav nepieciešamas, jo perimenopauzes laikā hormonu līmenis var ievērojami svārstīties un viens mērījums ne vienmēr sniedz precīzu atbildi.
Papildu analīzes ārsts var ieteikt, ja:
- simptomi sākušies pirms 45 gadu vecuma;
- ir aizdomas par priekšlaicīgu olnīcu darbības izsīkumu;
- menstruāciju izmaiņām varētu būt cits cēlonis;
- nepieciešams izslēgt grūtniecību, vairogdziedzera darbības traucējumus, anēmiju vai citu slimību;
- diagnoze pēc simptomiem un menstruāciju vēstures nav skaidra.
Citi izmeklējumi, piemēram, ginekoloģiskā ultrasonogrāfija, lipīdu profils vai kaulu blīvuma mērījums, tiek izvēlēti individuāli atbilstoši simptomiem un veselības riskiem. Tie nav obligāti nepieciešami katrai sievietei tikai menopauzes fakta apstiprināšanai.
Menopauzes ārstēšanas iespējas
Menopauze pati par sevi nav slimība, bet simptomu mazināšana uzlabo dzīves kvalitāti.
Hormonālā terapija menopauzē
- Efektīvākā metode karstuma viļņu un nakts svīšanas mazināšanai.
- Pieejama estrogēna un progesterona kombinācija (ja dzemde ir saglabāta).
- Vaginālais estrogēns – lokāli sausuma un diskomforta mazināšanai.
Kad menopauzes hormonu terapijai nepieciešama īpaši rūpīga izvērtēšana?
Menopauzes hormonu terapija nav piemērota visām sievietēm. Pirms tās sākšanas ginekologs individuāli izvērtē simptomus, vecumu, laiku kopš menopauzes iestāšanās, slimību vēsturi un iespējamos riska faktorus.
Īpaši rūpīga izvērtēšana nepieciešama, ja ir:
- pašreizējs vai iepriekš ārstēts krūts vēzis vai cits hormonjutīgs audzējs;
- neizskaidrota asiņošana no dzimumceļiem;
- iepriekšēja dziļo vēnu tromboze vai plaušu artērijas trombembolija;
- zināmi asinsreces traucējumi;
- pārciests insults vai miokarda infarkts;
- aktīva aknu slimība;
- citi būtiski individuāli veselības riski.
Vecums pēc 65 gadiem pats par sevi nav absolūta kontrindikācija. Terapijas turpināšana vai sākšana šajā vecumā jāizvērtē individuāli, ņemot vērā iespējamos ieguvumus, riskus, lietoto preparātu un ievadīšanas veidu.
Hormonu terapiju nevajadzētu sākt, mainīt vai pārtraukt bez konsultācijas ar ārstu.
Nehormonālas metodes
- Antidepresanti (SSRI, SNRI) – palīdz mazināt karstuma viļņus.
- Gabapentīns – efektīvs nakts svīšanas gadījumos.
- Fezolinetants – jauns medikaments karstuma viļņu ārstēšanai.
Ginekoloģiskās injekcijas menopauzē
- Ginekoloģiskās injekcijas – piemēram, hialuronskābes injekcijas, maksts gļotādas atjaunošanai vai PRP terapija, kas uzlabo audu elastību.
Ko lietot menopauzes laikā?
Tas, ko lietot menopauzes laikā, ir atkarīgs no konkrētajiem simptomiem, to smaguma un sievietes veselības stāvokļa. Viena universāla preparāta, kas būtu piemērots visām sievietēm, nav.
Menopauzes simptomu mazināšanai var izmantot:
- menopauzes hormonu terapiju;
- lokālu vaginālo estrogēnu;
- maksts mitrinošos līdzekļus un lubrikantus;
- ārsta nozīmētus nehormonālus medikamentus;
- kalciju vai D vitamīnu, ja to uzņemšana ir nepietiekama vai konstatēts deficīts;
- dzīvesveida izmaiņas un regulāras fiziskās aktivitātes.
Ārstēšana jāizvēlas atbilstoši dominējošajiem simptomiem.
| Galvenā sūdzība | Iespējamā ārstēšana |
|---|---|
| Karstuma viļņi un nakts svīšana | Menopauzes hormonu terapija vai ārsta nozīmēta nehormonāla ārstēšana. |
| Maksts sausums un sāpīgs dzimumakts | Maksts mitrinātāji, lubrikanti vai lokāls vaginālais estrogēns. |
| Miega traucējumi | Karstuma viļņu ārstēšana, miega paradumu korekcija un atsevišķos gadījumos ārsta nozīmēta terapija. |
| Garastāvokļa izmaiņas un trauksme | Dzīvesveida korekcija, psiholoģiska palīdzība vai ārsta izvēlēti medikamenti. |
| Samazināts libido | Cēloņa izvērtēšana, maksts sausuma ārstēšana un individuāli izvēlēta terapija. |
| Kaulu blīvuma samazināšanās risks | Fiziskās aktivitātes, pietiekama kalcija un D vitamīna uzņemšana un osteoporozes riska izvērtēšana. |
Menopauzes hormonu terapija
Menopauzes hormonu terapija ir efektīvākā ārstēšana karstuma viļņu un nakts svīšanas mazināšanai. Estrogēnu var lietot tablešu, plākstera, gela vai aerosola formā.
Ja sievietei ir saglabāta dzemde, kopā ar sistēmisku estrogēnu parasti nepieciešams arī progesterons vai cits progestogēns, lai aizsargātu dzemdes gļotādu.
Pirms terapijas sākšanas ginekologs izvērtē:
- simptomus un menstruāciju izmaiņas;
- vecumu un laiku kopš menopauzes sākuma;
- personīgo un ģimenes slimību vēsturi;
- trombozes un sirds un asinsvadu slimību risku;
- krūts un ginekoloģisko slimību vēsturi;
- lietotos medikamentus.
Hormonu terapiju nevajadzētu sākt patstāvīgi bez ārsta konsultācijas.
Ko lietot maksts sausuma gadījumā?
Vieglu simptomu gadījumā var izmantot aptiekās pieejamus maksts mitrinātājus regulārai lietošanai un lubrikantus dzimumakta laikā.
Ja sausums, dedzināšana, sāpes vai urinācijas traucējumi saglabājas, ārsts var ieteikt lokālu vaginālo estrogēnu krēma, vaginālas tabletes vai citas formas veidā. Lokāla terapija galvenokārt iedarbojas uz maksts un urīnceļu gļotādu.
Uzziniet vairāk par maksts sausumu un tā ārstēšanu.
Dzīvesveida ieteikumi
- Uztura speciālists var palīdzēt izstrādāt sabalansētu ēdienkarti ar kalciju, D vitamīnu un fitoestrogēniem.
- Regulāras fiziskās aktivitātes – samazina karstuma viļņus, uzlabo garastāvokli.
- Stresa mazināšana – joga, meditācija, elpošanas vingrinājumi.
- Smēķēšanas atmešana – samazina simptomu smagumu.
- Alkohola ierobežošana – mazāk karstuma viļņu un miega traucējumu.
Kad beidzas menopauze?
Menopauze pati par sevi ir vienreizējs punkts laikā, kad sievietei nav bijušas menstruācijas 12 mēnešus pēc kārtas. Tas iezīmē reproduktīvā cikla beigas. Vidēji menopauze iestājas ap 51 gada vecumu, taču var svārstīties no 45 līdz 55 gadiem. Tomēr menopauze nebeidzas ar šo diagnozi – pēc tās sākas postmenopauze, kas ilgst visu atlikušo dzīvi.
Simptomi, piemēram, karstuma viļņi, svīšana un miega traucējumi, parasti samazinās 2–7 gadu laikā, bet dažām sievietēm tie var turpināties ilgāk. Postmenopauzes laikā estrogēna līmenis paliek zems, kas palielina osteoporozes un sirds slimību risku, tāpēc regulāras pārbaudes ir būtiskas.
Menopauzes “beigas” nozīmē, ka hormonālās svārstības stabilizējas, menstruācijas neatgriežas, un sieviete vairs nevar palikt stāvoklī. Tomēr veselības aprūpe šajā posmā ir svarīga – uzturs, fiziskās aktivitātes un, ja nepieciešams, hormonu terapija palīdz saglabāt dzīves kvalitāti.
Kad vērsties pie speciālista?
- Ja simptomi traucē ikdienas dzīvi.
- Ja parādās neparasta asiņošana.
- Ja ir sirds slimību vai osteoporozes risks.
Komanda, kas var palīdzēt menopauzes simptomu mazināšanā:
- Ginekologs – hormonālā terapija, ginekoloģiska ultrasonogrāfija un injekcijas.
- Endokrinologs – hormonālo izmaiņu uzraudzība.
- Uztura speciālists – diētas pielāgošana.
Menopauze ir pāreja, nevis slimība. Tā beidzas pēc gada bez menstruācijām, bet postmenopauzes posms prasa uzmanību visā dzīves garumā. Ja simptomi traucē ikdienu, konsultējieties ar ginekologu vai endokrinologu.
Biežāk uzdotie jautājumi?
Perimenopauze ir pārejas periods pirms menopauzes, kad sievietes organisms pakāpeniski samazina estrogēna un progesterona ražošanu. Šis posms parasti sākas dažus gadus pirms pēdējām menstruācijām un var ilgt no 2 līdz pat 8 gadiem.
Ja novēro kādu no šiem simptomiem, tad rekomendējam pierakstīties vizītē pie ginekologa. Menstruāciju cikla izmaiņas (neregulāras, īsākas vai garākas), karstuma viļņi, svīšana naktīs, garastāvokļa svārstības, miega traucējumi, samazināta enerģija, koncentrēšanās grūtības, maksts sausums vai libido izmaiņas.
Risku un ieguvumu izvērtējumu var sniegt ginekologs vai endokrinologs, ņemot vērā pacienta sūdzības, veselības stāvokli un slimību vēsturi.
Ir jautājumi par savu veselību?
Republikas laukuma klīnikā Rīgas centrā pieņem ārsti speciālisti. Reģistratūra palīdzēs izvēlēties piemērotāko speciālistu un laiku.
