Urīna analīzes: norma, biežākās novirzes un pie kura ārsta vērsties

Ko nozīmē leikocīti, eritrocīti vai olbaltums urīnā? Saņemot analīžu rezultātus, izcelti rādītāji var radīt satraukumu. Tomēr viena novirze vēl nenozīmē slimību — rezultātus var ietekmēt šķidruma uzņemšana, fiziskā slodze, menstruācijas un parauga savākšanas veids.

Urīna analīze palīdz izvērtēt urīnceļu un nieru veselību, kā arī var norādīt uz vielmaiņas traucējumiem. Rezultāti jāvērtē kopā ar simptomiem, citām analīzēm un slimību vēsturi. Cilvēkiem bez sūdzībām urīna analīze nav obligāts ikgadējs skrīnings — ārsts to nozīmē pēc individuālām indikācijām.

Ko parāda urīna analīze?

Vispārējā urīna analīzē novērtē urīna izskatu, ķīmiskās īpašības (ar testa strēmelīti) un, ja veikta sedimenta mikroskopija, arī šūnas un citus elementus. Biežākie rādītāji ir leikocīti, eritrocīti, olbaltums, glikoze, ketonvielas un nitrīti.

Vispārējā urīna analīze un urīna uzsējums ir dažādi izmeklējumi. Uzsējums palīdz noteikt infekciju izraisošās baktērijas un vajadzības gadījumā to jutību pret antibiotikām. Tas nav nepieciešams katras nelielas novirzes gadījumā.

Kādi rezultāti parasti ir normas robežās?

Tabulā norādītas orientējošas vērtības pieaugušajiem. Vienmēr ņemiet vērā konkrētās laboratorijas references intervālus un mērvienības. Šūnu skaitu var norādīt redzes laukā vai vienā mikrolitrā — šie skaitļi nav tieši salīdzināmi, tāpēc viena universāla eritrocītu vai leikocītu norma visām metodēm nepastāv. Bērnu un grūtnieču rezultātus nevērtē pēc pieaugušo tabulas — tos izvērtē ārsts.

RādītājsParasti sagaidāmais rezultātsKas jāņem vērā?
Krāsa un dzidrumsGaiši dzeltens līdz dzeltens, pārsvarā dzidrsKrāsu ietekmē šķidrums, pārtika un zāles
Īpatnējais svars (relatīvais blīvums)Aptuveni 1,005–1,030Raksturo urīna koncentrāciju
pHAptuveni 4,5–8Mainās atkarībā no uztura un citiem apstākļiem
Leikocītu esterāzeNegatīvaPozitīva reakcija var liecināt par leikocītiem
NitrītiNegatīviPozitīva reakcija var norādīt uz noteiktām baktērijām
OlbaltumsNegatīvsPozitīvu rezultātu bieži nepieciešams atkārtot un precizēt
GlikozeNegatīvaJāvērtē kopā ar glikozi asinīs un lietotajām zālēm
KetonvielasNegatīvasVar parādīties badošanās vai vielmaiņas traucējumu gadījumā
Asinis testa strēmelītēNegatīvasPozitīvu rezultātu precizē ar mikroskopiju
BilirubīnsNegatīvsPozitīva atradne prasa papildu izvērtēšanu
Eritrocīti un leikocīti sedimentāNav vai nelielā skaitā konkrētās laboratorijas references robežāsJāvērtē skaits, mērvienības un simptomi

Diagnozi nevar noteikt pēc viena skaitļa. Pozitīva testa strēmelītes reakcija uz asinīm nav tas pats, kas mikroskopijā apstiprināti eritrocīti: reakciju var izraisīt arī brīvs hemoglobīns vai mioglobīns. Ārsts izvērtē, vai rezultātu nepieciešams precizēt.

Leikocīti un nitrīti urīnā — vai tā ir infekcija?

Paaugstināti leikocīti var liecināt par iekaisumu. Ja vienlaikus ir dedzināšana urinējot, bieža un steidzama vajadzība urinēt vai sāpes vēdera lejasdaļā, iespējama urīnceļu infekcija. Leikocīti var parādīties arī citu iekaisumu vai parauga piesārņojuma dēļ.

Pozitīvi nitrīti palielina bakteriālas infekcijas iespējamību, taču negatīvi nitrīti infekciju neizslēdz. Ne visas baktērijas veido nitrītus, un, ja urīns pūslī uzkrājies īsu laiku, tie var neizveidoties. Ārsts vērtē simptomus un nepieciešamību pēc urīna uzsējuma.

Baktēriju atradne pati par sevi nenozīmē, ka jālieto antibiotikas. Tās var nonākt paraugā savākšanas laikā, un dažiem cilvēkiem baktērijas urīnā atrodamas bez infekcijas simptomiem. Asimptomātisku bakteriūriju parasti neārstē ar antibiotikām. Būtiski izņēmumi ir grūtniecība un uroloģiskas procedūras, kuru laikā paredzams urīnceļu gļotādas bojājums. Lēmumu pieņem ārsts.

Pie kura ārsta vērsties? Sākotnēji pie ģimenes ārsta. Atkārtotu infekciju, urinācijas traucējumu vai aizdomu par urīnceļu nosprostojumu gadījumā var būt nepieciešams urologs.

Eritrocīti vai asinis urīnā

Eritrocīti ir sarkanās asins šūnas. To klātbūtni urīnā sauc par hematūriju. Asinis var būt redzamas ar aci vai konstatējamas tikai analīzē.

Iespējamie iemesli ir urīnceļu infekcija, nierakmeņi, nieru slimības un citas urīnceļu saslimšanas, tostarp audzēji. Rezultātu var ietekmēt arī menstruāciju asiņu piejaukums vai intensīva fiziskā slodze — tādā gadījumā analīzi parasti atkārto.

Redzamas asinis urīnā jāizvērtē arī tad, ja nav sāpju un tās parādījušās tikai vienu reizi. Atkarībā no situācijas ārsts var ieteikt atkārtotu analīzi, asins analīzes, ultrasonogrāfiju vai citus izmeklējumus.

Pie kura ārsta vērsties? Pie ģimenes ārsta vai urologa. Ja vienlaikus ir olbaltums urīnā, pavājināta nieru darbība, tūska vai paaugstināts asinsspiediens, var būt nepieciešama arī nefrologa konsultācija.

Olbaltums urīnā — kad jāizmeklē nieres?

Olbaltuma klātbūtni urīnā sauc par proteinūriju. Neliela, pārejoša novirze iespējama pēc slodzes, drudža laikā vai akūtas saslimšanas gadījumā. Tomēr atkārtoti pozitīvu rezultātu nevajadzētu ignorēt.

Lai precizētu atradni, ārsts var nozīmēt albumīna un kreatinīna attiecību urīnā (ACR), kā arī kreatinīnu asinīs un aprēķināto glomerulārās filtrācijas ātrumu (eGFR).

ACR no aptuveni 3 mg/mmol (jeb 30 mg/g) tiek uzskatīts par paaugstinātu; tās ir vadlīnijās lietotās aptuvenās kategoriju robežas, nevis matemātiski identiskas vērtības. Hroniskas nieru slimības diagnozei novirzei jāsaglabājas vismaz trīs mēnešus, tāpēc vienreizējs rezultāts to neapstiprina un parasti vajadzīgs atkārtots mērījums. Arī negatīvs olbaltuma tests ar strēmelīti neizslēdz nelielu albumīna daudzuma palielināšanos.

Pie kura ārsta vērsties? Sākotnēji pie ģimenes ārsta; noturīgu vai izteiktu noviržu gadījumā — pie nefrologa.

Glikoze un ketonvielas urīnā

Glikoze urīnā var būt saistīta ar paaugstinātu cukura līmeni asinīs. To precizē ar asins analīzēm, piemēram, glikozi un HbA1c. Glikozi urīnā izraisa arī noteiktas zāles — SGLT2 inhibitori —, tāpēc rezultāts jāvērtē kopā ar ārstēšanu.

Ketonvielas urīnā var parādīties ilgstoši neēdot, izteikti ierobežojot ogļhidrātus vai vemšanas laikā. Cilvēkam ar cukura diabētu ketonvielas var liecināt arī par bīstamu stāvokli — diabētisko ketoacidozi.

Ja ketonvielas konstatētas kopā ar sliktu dūšu, vemšanu, vēdersāpēm, izteiktu vājumu vai paātrinātu, dziļu elpošanu, nepieciešama steidzama medicīniska palīdzība. Lietojot SGLT2 inhibitorus, ketoacidoze iespējama arī bez ļoti augsta cukura līmeņa asinīs.

Pie kura ārsta vērsties? Pie ģimenes ārsta; apstiprinātu glikozes vielmaiņas traucējumu gadījumā var būt nepieciešams endokrinologs.

Pie kura speciālista vērsties?

SituācijaPie kā vērsties?
Pirmreizēja, neskaidra novirze bez izteiktiem simptomiemĢimenes ārsts
Dedzināšana, bieža urinēšana, aizdomas par urīnceļu infekcijuĢimenes ārsts; atkārtotu vai sarežģītu gadījumu izvērtēšanai — urologs
Asinis urīnā, nierakmeņi, apgrūtināta urinēšanaĢimenes ārsts vai urologs
Noturīgs olbaltums urīnā, nieru darbības pasliktināšanāsĢimenes ārsts un nefrologs
Glikoze urīnā vai aizdomas par cukura diabētuĢimenes ārsts; pēc nepieciešamības — endokrinologs
Novirzes grūtniecības laikāGrūtniecību uzraugošais ārsts vai ģimenes ārsts
Novirzes bērnamĢimenes ārsts vai pediatrs; pēc nepieciešamības — bērnu nefrologs vai urologs

Speciālista izvēli nosaka analīze, sūdzības un papildu izmeklējumi. Urologs izvērtē urīnceļu un urinācijas problēmas, savukārt nefrologs — nieru darbības un nieru audu slimības.

Kad palīdzība nepieciešama steidzami?

Medicīniska palīdzība jāmeklē tajā pašā dienā, ja ir:

  • drudzis vai drebuļi kopā ar sāpēm sānos vai mugurā;
  • redzamas asinis urīnā;
  • urīnceļu infekcijas simptomi grūtniecības laikā;
  • drudzis zīdainim vai mazam bērnam bez skaidra iemesla;
  • ketonvielas urīnā cilvēkam ar cukura diabētu;
  • atkārtota vemšana vai nespēja uzņemt šķidrumu.

Nespēja urinēt, asins recekļi ar urīna atteces traucējumiem, apjukums, apgrūtināta elpošana vai strauja pašsajūtas pasliktināšanās prasa neatliekamu palīdzību. Drudzis un sāpes sānos var liecināt par nieru infekciju, kuru nevajadzētu atlikt līdz plānotai vizītei. Dzīvībai bīstamā situācijā zvaniet 113 vai 112.

Kā pareizi savākt urīna analīzi?

  1. Izmantojiet analīzēm paredzētu sterilu trauciņu.
  2. Nomazgājiet rokas un veiciet ārējo dzimumorgānu higiēnu atbilstoši laboratorijas norādījumiem.
  3. Pirmo urīna daļu urinējiet tualetē, vidējo strūklu savāciet trauciņā.
  4. Nepieskarieties trauciņa un vāciņa iekšpusei.
  5. Paraugu nogādājiet laboratorijā iespējami drīz; parastam trauciņam bieži ieteicams to izdarīt divu stundu laikā. Ja tas nav iespējams, precizējiet uzglabāšanas nosacījumus laboratorijā. Trauciņiem ar konservantu var būt citi noteikumi.

Rīta urīnu izvēlieties, ja tā norādījis ārsts vai laboratorija. Pirms analīzes nevajag speciāli izdzert lielu ūdens daudzumu. Par menstruācijām un lietotajām zālēm informējiet ārstu; ja ir akūtas sūdzības, izmeklēšanu nevajag patstāvīgi atlikt.

Urīna analīžu izvērtēšana Republikas laukuma klīnikā

Ja analīzē konstatētas novirzes un nav skaidrs, ko darīt tālāk, sākotnēji var pieteikties pie ģimenes ārsta. Ārsts izvērtēs rezultātus kopā ar sūdzībām un noteiks, vai nepieciešama atkārtota analīze, uzsējums, ultrasonogrāfija vai speciālista konsultācija.

Pieraksts Republikas laukuma klīnikā: +371 28002363.

Ir jautājumi par savu veselību?

Republikas laukuma klīnikā Rīgas centrā pieņem ārsti speciālisti. Reģistratūra palīdzēs izvēlēties piemērotāko speciālistu un laiku.

← Visi raksti

Citi raksti