Vakcinācija bērniem ne tikai pasargā pašu bērnu, bet arī veido kolektīvo imunitāti, kas samazina slimību izplatību sabiedrībā.
Kāpēc vakcinācija bērniem ir svarīga?
Vakcinācija bērniem ir viens no nozīmīgākajiem profilaktiskās medicīnas sasniegumiem, kas būtiski samazinājis saslimstību un mirstību no infekcijas slimībām visā pasaulē. Latvijā tiek izmantots valsts apstiprināts vakcinācijas kalendārs, kas nodrošina, ka bērni saņem nepieciešamās vakcīnas jau no dzimšanas brīža. Tomēr daudziem vecākiem rodas jautājumi par vakcīnu drošību, efektivitāti un to, kā pareizi sagatavoties vakcinācijai. Šajā rakstā aplūkosim, kā darbojas vakcinācijas sistēma Latvijā, kāpēc ir svarīgi sekot kalendāram, kā notiek pieraksts pie pediatra, un kā bērnu ārsta konsultācija Rīgā palīdz pieņemt informētus lēmumus par bērna veselību.
Vakcinācijas nozīme sabiedrībā
Vakcinācija bērniem nav tikai individuāls lēmums – tā ietekmē sabiedrības veselību kopumā. Pateicoties vakcinācijas programmai, Latvijā ir izdevies izskaust poliomielītu un būtiski samazināt masalu un difterijas gadījumus.
Ja vakcinācijas aptvere samazinās, slimības var atgriezties. Piemēram, pēdējos gados Eiropā ir bijuši masalu uzliesmojumi valstīs, kur vakcinācijas līmenis krities zem 90%. Tas apliecina, ka vakcinācijas kalendāra ievērošana ir būtiska ne tikai katram bērnam, bet arī visai sabiedrībai.
Kas ir vakcinācija bērniem?
Vakcinācija ir process, kurā organismā ievada novājinātu vai inaktivētu slimības ierosinātāju vai tā fragmentus, lai stimulētu imūnsistēmu izveidot aizsardzību pret konkrēto infekciju. Rezultātā bērna organisms iemācās atpazīt slimību un cīnīties ar to, ja nākotnē notiek saskare ar īsto vīrusu vai baktēriju.
Vakcinācija bērniem ne tikai pasargā pašu bērnu, bet arī veido kolektīvo imunitāti, kas samazina slimību izplatību sabiedrībā. Tas ir īpaši svarīgi zīdaiņiem un cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, kuri paši nevar saņemt vakcīnas.
Vakcinācijas kalendārs Latvijā
Latvijā vakcinācija tiek veikta saskaņā ar valsts imunizācijas kalendāru, kas nosaka, kādā vecumā bērniem jāsaņem konkrētas vakcīnas.
Galvenās vakcīnas bērniem:
- B hepatīts – jaundzimušajiem pirmajās dzīves dienās.
- Tuberkuloze (BCG) – pirmajā dzīves nedēļā.
- Difterija, stingumkrampji, garais klepus, poliomielīts, Hib infekcija – kombinētās vakcīnas vairākās devās līdz 2 gadu vecumam.
- Masalas, masaliņas, epidēmiskā parotīta vakcīna (MMR) – 1 gada vecumā un revakcinācija vēlāk.
Papildu vakcīnas bērniem
- Pneimokoku
- Cilvēka papilomas vīrusa (HPV) vakcīna pusaudžiem.
- Gripas vakcīna
- Rotavīrusa vakcīna
Vecākiem ir būtiski sekot līdzi vakcinācijas kalendāram, jo kavēšanās var samazināt aizsardzības efektivitāti. Ja kāda vakcīna netiek saņemta laikā, pediatrs sastāda individuālu vakcinācijas plānu.
| Vecums | Vakcīna bērnam | Pret ko aizsargā |
|---|---|---|
| 0–12 stundas (riska grupām) | B hepatīts | B hepatīta infekcija |
| 2. dzīves diena | BCG | Tuberkuloze |
| 6 nedēļas | Rotavīrusu vakcīna (1. deva) | Rotavīrusu gastroenterīts |
| 2 mēneši | Kombinētā vakcīna (DTaP-Hib-HepB-IPV) | Difterija, stingumkrampji, garais klepus, poliomielīts, Hib, B hepatīts |
| 2 mēneši | Pneimokoku vakcīna (1. deva) | Pneimokoku infekcija |
| 4 mēneši | Kombinētā vakcīna (atkārtota deva) | Kā iepriekš |
| 4 mēneši | Pneimokoku vakcīna (2. deva) | Pneimokoku infekcija |
| 6 mēneši | Kombinētā vakcīna (atkārtota deva) | Kā iepriekš |
| 6–23 mēneši | Gripas vakcīna (ik gadu) | Gripa |
| 12–15 mēneši | Kombinētā vakcīna (atkārtota deva) | Kā iepriekš |
| 12–15 mēneši | MMR (1. deva) | Masalas, masaliņas, epidēmiskais parotīts |
| 12–15 mēneši | Pneimokoku vakcīna (3. deva) | Pneimokoku infekcija |
| 12–15 mēneši | Vējbakas (1. deva) | Vējbaku infekcija |
| 7 gadi | Kombinētā vakcīna (DTaP-IPV) | Difterija, stingumkrampji, garais klepus, poliomielīts |
| 7 gadi | MMR (2. deva) | Masalas, masaliņas, epidēmiskais parotīts |
| 7 gadi | Vējbakas (2. deva) | Vējbaku infekcija |
| 12 gadi | HPV vakcīna (meitenēm un zēniem) | Cilvēka papilomas vīruss, dzemdes kakla un citi vēži |
| 14 gadi | Kombinētā vakcīna (difterija, stingumkrampji) | Difterija, stingumkrampji |
Bērnu ārsta konsultācija pirms vakcinācijas
Pirms vakcinācijas ieteicama bērnu ārsta konsultācija Rīgā, kur pediatrs izvērtē bērna veselības stāvokli. Konsultācijas laikā ārsts:
- pārbauda bērna attīstību un veselību,
- izvērtē, vai bērns ir gatavs vakcinācijai,
- izskaidro vakcīnu nozīmi un iespējamos blakusefektus,
- atbild uz vecāku jautājumiem.
Šāda konsultācija palīdz vecākiem justies droši un pārliecināti, ka bērns saņem vislabāko aprūpi.
Lai nodrošinātu savlaicīgu vakcināciju, nepieciešams veikt pierakstu pie pediatra. Pieraksts ļauj:
- plānot vakcinācijas gaitu,
- izvairīties no kavējumiem,
- nodrošināt, ka bērns saņem visas nepieciešamās vakcīnas atbilstoši kalendāram.
Dr. Jeļena Liepa
Kā sagatavoties vakcinācijai?
Šo jautājumu vecāki uzdod bieži, un skaidra sagatavošanās palīdz padarīt vakcināciju mierīgāku gan bērnam, gan vecākiem.
- Vakcināciju parasti veic tad, ja bērnam nav drudža, akūtu slimības simptomu vai smagas pašsajūtas. Viegls iesnas vai klepus parasti nav šķērslis, bet, ja rodas šaubas, tad jākonsultējas ar pediatru.
- Psiholoģiski sagatavot bērnu atkarībā no vecuma – var īsumā paskaidrot, kas notiks un ko darīs.
- Sagatavot nepieciešamos dokumentus – medicīniskā dokumentācija, ja tāda ir. Vakcinācijas pasi šobrīd aizvieto ieraksti par vakcīnas saņemšanu eveseliba.gov.lv portālā.
- Informēt ārstu par alerģijām vai iepriekšējām reakcijām uz vakcīnām,
- Pēc vakcinācijas novērot bērna pašsajūtu un ieplānojiet mierīgu dienu. Dažiem bērniem var būt neliels drudzis, apsārtums vai jūtīgums injekcijas vietā un nogurums, kas pāriet 1-2 dienu laikā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Jā, visas vakcīnas tiek rūpīgi pārbaudītas pirms to ieviešanas. Blaknes parasti ir vieglas – neliels drudzis, apsārtums vai sāpes injekcijas vietā.
Nē, vakcīnas satur tikai novājinātus vai inaktivētus ierosinātājus, kas nevar izraisīt slimību. Dabiskā saslimšana var radīt smagas komplikācijas, bet vakcīna nodrošina aizsardzību bez riska saslimt.
Vieglas iesnas vai neliels klepus nav šķērslis vakcinācijai, taču, ja bērnam ir augsta temperatūra vai nopietna slimība, vakcināciju atliek.
Nē, šī teorija ir vairākkārt atspēkota zinātniskos pētījumos.
