Tirpšana rokās un kājās: kad jāvēršas pie neirologa?
Kas ir tirpšana jeb parestēzija?
Tirpšana rokās un kājās, ko medicīnā sauc par parestēziju, ir sajūta, kas izpaužas kā kņudēšana, nejutīgums vai “skudriņu skriešana” pa ādu. Tā var būt īslaicīga – piemēram, pēc ilgstošas sēdēšanas neērtā pozā, bet var arī liecināt par nopietnām veselības problēmām, ja simptoms atkārtojas vai nepāriet.
Biežākie cēloņi
- Nervu nospiešana vai bojājums: mugurkaula disku trūce, karpālā kanāla sindroms, kubitālā kanāla sindroms.
- Asinsrites traucējumi: perifēro asinsvadu slimības, tromboze.
- Metabolisma un hormonālie traucējumi: cukura diabēts, vairogdziedzera slimības.
- Vitamīnu trūkums: īpaši B grupas vitamīni.
- Neiroloģiskas slimības: multiplā skleroze, neiropātijas.
- Traumas vai ilgstoša pārslodze.
Kad simptoms ir nekaitīgs?
- Pēc īslaicīgas neērtas pozas.
- Pēc intensīvas fiziskas slodzes.
- Ja tirpšana pāriet dažu minūšu laikā un neatkārtojas regulāri.
Kad jāvēršas pie neirologa?
- Ja tirpšana atkārtojas bieži vai nepāriet ilgāk par 10–15 minūtēm.
- Ja simptomi pavada sāpes, muskuļu vājums vai kustību traucējumi.
- Ja tirpšana ir vienā ķermeņa pusē (var liecināt par insultu vai citu nopietnu problēmu).
- Ja ir arī redzes, runas vai līdzsvara traucējumi.
Dr. Staņislavs Mironovs
Neirologa konsultācija
Neirologa konsultācija ir būtisks solis, lai noskaidrotu tirpšanas cēloni. Neirologs:
- izvērtē simptomus un slimības vēsturi,
- nozīmē analīžu nodošanu (asins analīzes, vitamīnu līmeņa noteikšanu, cukura līmeni asinīs),
- var ieteikt elektromiogrāfiju (EMG) nervu un muskuļu darbības izvērtēšanai,
- nepieciešamības gadījumā nozīmē magnētisko rezonansi vai datortomogrāfiju, lai izvērtētu mugurkaula un smadzeņu stāvokli.
Ārstēšanas pieejas
- Dzīvesveida korekcija: ergonomiska darba vide, regulāras kustības, sabalansēts uzturs.
- Medikamentoza terapija: atkarībā no cēloņa – pretiekaisuma līdzekļi, vitamīnu preparāti, specifiski medikamenti neiropātiju gadījumā.
- Fizioterapija un vingrojumi: palīdz atjaunot nervu un muskuļu darbību.
- Ķirurģiska ārstēšana: ja nervs ir hroniski nospiests (piemēram, karpālā kanāla sindroms).
Profilakse
- Regulāras fiziskās aktivitātes.
- Pareiza stāja un ergonomiska darba vieta.
- Sabalansēts uzturs ar pietiekamu vitamīnu daudzumu.
- Regulāra veselības pārbaude, īpaši, ja ir hroniskas slimības.
Tirpšana rokās un kājās var būt gan nekaitīga, gan nopietna veselības signāls. Neirologa konsultācija ir svarīga, lai noteiktu precīzu diagnozi un izvairītos no komplikācijām. Savlaicīga analīžu nodošana, izmeklējumi un ārstēšanas uzsākšana palīdz saglabāt dzīves kvalitāti un novērst ilgtermiņa nervu bojājumus.
