Psoriātiskais artrīts ir daudzveidīga un progresējoša slimība. Reimatologa savlaicīga diagnostika un precīzi izvēlēta terapija palīdz novērst locītavu bojājumus, mazināt iekaisumu un saglabāt pacienta dzīves kvalitāti.
Kas ir psoriātiskais artrīts?
Psoriātiskais artrīts (PsA) ir hroniska iekaisīga locītavu slimība, kas attīstās pacientiem ar psoriāzi vai tās ģimenes anamnēzi. Aptuveni 20–30% pacientu ar psoriāzi dzīves laikā attīstās artrīts. PsA pieder seronegatīvo spondiloartrītu grupai, jo asinīs parasti neatrod reimatoīdo faktoru (RF) vai anti-CCP antivielas.
Reimatologs ir galvenais speciālists, kas izvērtē klīniskos simptomus, novērtē artrīta formu, nozīmē attiecīgo attēldiagnostiku un pieņem lēmumus par ārstēšanas stratēģiju.
Dr. Aleksandra Bukina
Psoriātiskā artrīta raksturojums
Psoriātiskais artrīts ir hronisks iekaisīgs process, kas var skart gan lielās, gan mazās locītavas, mugurkaulu un entēzes jeb vietas, kur cīpslas un saites pievienojas kauliem. Slimība bieži izpaužas ar locītavu pietūkumu, sāpēm un stīvumu, kas pastiprinās no rīta vai pēc ilgākas miera pauzes. Raksturīga ir arī daktilīta jeb “desas pirksta” parādība, kad viss pirksts kļūst pietūcis un sāpīgs. Reimatologi uzsver, ka slimība var būt ļoti dažāda – no vieglas līdz smagai, ar progresējošiem locītavu bojājumiem.
Epidemioloģija un riska faktori
Psoriātiskais artrīts visbiežāk sastopams Eiropā un Ziemeļamerikā, ar izplatību aptuveni 100–150 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Slimība biežāk sākas 30–50 gadu vecumā, bet var attīstīties jebkurā dzīves posmā. Riska faktori ir ģimenes anamnēze ar psoriāzi vai artrītu, smaga ādas psoriāze, nagu bojājumi un noteikti ģenētiskie marķieri, piemēram, HLA-B27.
Saikne starp ādas psoriāzi un psoriātisko artrītu
Reimatologi īpaši uzsver, ka artrīta un ādas simptomu parādīšanās nav lineāra:
- 70% gadījumu artrīts attīstās pēc ādas psoriāzes.
- 15% gadījumu artrīts un psoriāze parādās vienlaikus.
- 15% gadījumu artrīts rodas pirms ādas izpausmēm, kas sarežģī agrīnu diagnostiku.
Svarīgi, ka nagu psoriāze ir viens no spēcīgākajiem artrīta attīstības prognozētājiem. Psoriātiskā artrīta gadījumā sūdzības var attīstīties negaidīti un progresēt.
Psoriātiskā artrīta simptomi un klīniskās formas
Psoriātiskā artrīta simptomi
Biežākie simptomi, pēc kuriem pacienti vēršas pie reimatologa:
Locītavu sāpes un pietūkums
Raksturīgi: simetriski vai asimetriski bojājumi, izteikts rīta stīvums.
Daktilīts (“desas pirksts”)
Pilna pirksta pietūkums ir ļoti tipisks psoriātiskajam artrītam.
Entezīts — cīpslu un saišu iekaisums
Biežākās lokalizācijas:
- Ahileja cīpsla
- plantārā fascija
- laterālais epikondils
Mugurkaula iekaisums (spondilīts, sakroiliīts)
Raksturīgas ļoti stipras muguras sāpes, kas mazinās kustoties.
Bieži sastopami papildsimptomi
Nogurums, uveīts, kardiometaboliskās blakussaslimšanas, ādas un nagu psoriāzes pazīmes, kā arī paaugstināts kardiovaskulāro slimību risks.
Psoriātiskā artrīta klīniskās formas
Reimatologi izšķir vairākas klīniskas psoriātiskā artrīta formas — katrai raksturīga atšķirīga slimības gaita un ārstēšanas taktika.
Asimetrisks oligoartrīts
- Skar <5 locītavas.
- Parasti vienā ķermeņa pusē.
- Biežākā slimības forma.
Simetrisks poliartrīts
- Līdzīgs reimatoīdajam artrītam.
- Skar vairākas mazās locītavas simetriski.
Distālo starpfalangu locītavu artrīts
- Raksturīgs pirkstu galu locītavām.
- Spēcīga saikne ar nagu bojājumiem.
Spondilīts un sakroiliīts
- Mugurkaula un SI locītavu sāpes.
- Stīvums un ierobežota mobilitāte.
Mutilējošs artrīts
- Reta (1–2% pacientu), bet smaga un destruktīva forma.
Diagnostika: kā reimatologs nosaka psoriātisko artrītu?
Klīniskā izmeklēšana
Reimatologs izvērtē locītavu pietūkumu, sāpīgumu, entēzopātijas, mugurkaula kustību ierobežojumu un nagu bojājumus.
Analīžu nodošana
- RF un anti‑CCP parasti negatīvi.
- Iekaisuma marķieri: CRO, EGĀ bieži paaugstināti, bet var būt normāli.
Attēldiagnostika
- Ultrasonogrāfija locītavām – sinovīts, entezīts, Doplera aktivitāte.
- Rentgens – kaulu erozijas, jaunu kaulu veidošanās (osteoproliferācija).
- MRI – agrīna sakroiliīta diagnostika.
CASPAR kritēriji
Diagnoze tiek noteikta pēc CASPAR (Classification Criteria for Psoriatic Arthritis) kritērijiem.
Nepieciešami 3 punkti, lai diagnosticētu iekaisīgu locītavu slimību.
Kritēriji
Psoriātiskā artrīta ārstēšana: reimatologa taktika
Reimatologu vadlīnijas iesaka ārstēšanu pielāgot slimības smagumam. Vieglos gadījumos izmanto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, bet progresējošos – slimību modificējošus pretreimatisma līdzekļus (DMARD), piemēram, metotreksātu. Bioloģiskā terapija (TNF-alfa inhibitori, IL-17 un IL-23 inhibitori) ir efektīva smagos gadījumos, kad tradicionālā terapija nav pietiekama. Reimatologs uzsver arī fizioterapijas, ergoterapijas un dzīvesveida korekciju nozīmi.
Terapijas izvēle balstās uz slimības aktivitāti, formu un blakusslimībām.
NSPL – nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi
Ieteicami vieglas slimības gadījumā, taču neaptur slimības progresu.
Konvencionālie sintētiskie DMARD (csDMARD)
Pirmā izvēle progresējošā artrītā:
- metotreksāts (MTX) — zelta standarts
- leflunomīds
- sulfasalazīns
*MTX ir efektīvs arī ādas psoriāzē.
Bioloģiskā terapija (bDMARD)
Indikācijas:
– augsta slimības aktivitāte,
– csDMARD neefektivitāte,
– entezīts, dactylitis, mugurkaula iesaiste.
Terapijas grupas:
- TNF‑α inhibitori
- IL‑17 inhibitori
- IL‑23 inhibitori
- IL‑12/23 inhibitori
IL‑17 un IL‑23 inhibitori bieži ir ideāli, ja dominē ādas slimība.
Mērķterapija (tsDMARD)
- JAK inhibitori
- PDE4 inhibitors apremilasts
Lieto, ja bDMARD nav efektīvi vai pacientiem ir kontrindikācijas.
Komplikācijas un prognoze
Bez ārstēšanas psoriātiskais artrīts var radīt neatgriezeniskus locītavu bojājumus, invaliditāti un būtiski pasliktināt dzīves kvalitāti. Savlaicīga diagnostika un ārstēšana pie reimatologa ļauj kontrolēt slimību, mazināt iekaisumu un novērst komplikācijas. Pacientiem ar šo slimību ir arī paaugstināts sirds un asinsvadu slimību, diabēta un depresijas risks, tāpēc nepieciešama visaptveroša aprūpe.
Biežāk uzdotie jautājumi
Psoriātisko artrītu pilnībā izārstēt nevar, taču to var kontrolēt, novērst locītavu bojājumus un nodrošināt pilnvērtīgu dzīvi.
Psoriāze un psoriātiskais artrīts (PsA) ir divas vienas slimību grupas — psoriātisko slimību — izpausmes. Tās abas izraisa imūnsistēmas pārmērīga aktivācija, kas rada iekaisumu ādā un locītavās.
Visbiežākie simptomi ir:
Locītavu sāpes, pietūkums un rīta stīvums
Daktilīts jeb “desas pirksts”
Nagu izmaiņas (bedrainums, atslāņošanās)
Sāpes papēžos, Ahilleja cīpslā (entezīts)
Muguras un iegurņa stīvums (sakroiliīts)
