Aortas vārstuļa stenoze ir sirds vārstuļa slimība, kuras gadījumā sašaurinās atvere starp sirds kreiso kambari un aortu. Slimībai progresējot, sirdij jāstrādā arvien intensīvāk, lai caur sašaurināto vārstuli nogādātu asinis organismā.
Sākotnēji cilvēkam var nebūt nekādu sūdzību. Taču smaga aortas vārstuļa stenoze var izraisīt elpas trūkumu, sāpes krūtīs, samaņas zudumu un sirds mazspēju. Tādēļ svarīgi slimību regulāri novērot un piemērotā brīdī izvērtēt vārstuļa nomaiņu.
Kas ir aortas vārstuļa stenoze?
Aortas vārstulis atrodas starp sirds kreiso kambari un aortu – galveno asinsvadu, pa kuru ar skābekli bagātās asinis nonāk pārējā organismā. Vesels vārstulis atveras katrā sirds saraušanās reizē un ļauj asinīm brīvi ieplūst aortā.
Aortas stenozes gadījumā vārstuļa lapiņas kļūst sabiezētas, mazāk kustīgas un bieži pārkaļķojas. Vārstulis vairs pilnībā neatveras, tādēļ kreisajam kambarim jāveido lielāks spiediens, lai izsūknētu asinis caur sašaurināto atveri.
Ilgstoša pārslodze var izraisīt sirds muskuļa sabiezēšanu un vēlāk arī tā funkcijas pavājināšanos.
Biežākie aortas stenozes cēloņi ir:
- ar vecumu saistīta vārstuļa pārkaļķošanās;
- iedzimts divviru jeb bikuspidāls aortas vārstulis;
- agrāk pārslimots reimatiskais drudzis;
- retāk – citas iekaisīgas vai vielmaiņas slimības.
Kādi simptomi var liecināt par smagu aortas stenozi?
Aortas vārstuļa stenoze parasti attīstās pakāpeniski. Cilvēks var neapzināti samazināt fizisko aktivitāti un nogurumu izskaidrot ar vecumu vai sliktāku fizisko sagatavotību.
Slimībai progresējot, iespējami šādi simptomi:
- elpas trūkums fiziskas slodzes laikā;
- nogurums un samazināta slodzes panesība;
- spiedošas sāpes vai diskomforts krūtīs;
- reibonis;
- īslaicīgs samaņas zudums;
- sirdsklauves;
- elpas trūkums guļus stāvoklī;
- kāju tūska;
- citas sirds mazspējas pazīmes.
Īpaši nozīmīga ir simptomu parādīšanās fiziskas slodzes laikā. Smagas aortas stenozes gadījumā sāpes krūtīs, ģībonis vai elpas trūkums var liecināt, ka sirds vairs nespēj kompensēt vārstuļa sašaurinājumu.
Ja rodas pēkšņas sāpes krūtīs, izteikts elpas trūkums vai samaņas zudums, nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība – jāzvana 113.
Kā aortas stenozi nosaka ehokardiogrāfijā?
Galvenais izmeklējums ir ehokardiogrāfija jeb sirds ultrasonogrāfija. Tā ļauj novērtēt:
- aortas vārstuļa uzbūvi un kustīgumu;
- vārstuļa pārkaļķošanās pakāpi;
- asins plūsmas ātrumu caur vārstuli;
- spiediena starpību abpus vārstulim;
- vārstuļa atveres laukumu;
- kreisā kambara izmēru un darbību;
- citu sirds vārstuļu stāvokli.
Par smagu augsta gradienta aortas stenozi parasti liecina maksimālais asins plūsmas ātrums caur vārstuli vismaz 4 m/s, vidējais spiediena gradients vismaz 40 mmHg vai vārstuļa atveres laukums aptuveni 1 cm² vai mazāks.
Tomēr vienu mērījumu nedrīkst vērtēt atrauti. Daļai pacientu iespējama smaga zemas plūsmas un zema gradienta aortas stenoze, kuras izvērtēšanai nepieciešami papildu izmeklējumi.
Atkarībā no situācijas ārsts var nozīmēt:
- atkārtotu ehokardiogrāfiju;
- slodzes testu;
- sirds datortomogrāfiju;
- dobutamīna slodzes ehokardiogrāfiju;
- koronarogrāfiju;
- citus izmeklējumus pirms vārstuļa operācijas vai TAVI.
Kad pietiek ar novērošanu?
Vieglas vai vidēji izteiktas aortas stenozes gadījumā vārstuļa nomaiņa parasti nav nepieciešama. Pacientam nosaka regulāras kardiologa pārbaudes un atkārtotu ehokardiogrāfiju.
Novērošana var būt piemērota arī atsevišķiem pacientiem ar smagu, bet vēl simptomus neizraisošu aortas stenozi, ja sirds funkcija ir saglabāta un nav citu paaugstināta riska pazīmju.
Novērošanas laikā svarīgi:
- ierasties uz pārbaudēm noteiktajā laikā;
- sekot fiziskās slodzes panesībai;
- informēt ārstu par jaunām sūdzībām;
- kontrolēt asinsspiedienu un citas sirds slimības;
- neatlikt pārbaudi, ja parādās elpas trūkums, sāpes krūtīs vai reibonis.
Medikamenti var palīdzēt kontrolēt blakusslimības un dažus simptomus, taču tie nevar atvērt pārkaļķotu un sašaurinātu aortas vārstuli.
Kad aortas vārstulis jāmaina?
Vārstuļa nomaiņu visbiežāk iesaka pacientiem ar smagu aortas stenozi, ja:
- parādījušies ar slimību saistīti simptomi;
- pasliktinājusies kreisā kambara darbība;
- stenozes rādītāji liecina par ļoti izteiktu sašaurinājumu;
- slodzes testā rodas simptomi vai citas patoloģiskas izmaiņas;
- slimība strauji progresē;
- nepieciešama cita sirds operācija.
Operācijas laiku nosaka individuāli. Nav vēlams gaidīt, kamēr sūdzības kļūst ļoti izteiktas, jo ilgstoša sirds pārslodze var radīt neatgriezeniskas sirds muskuļa izmaiņas.
Lēmumu parasti pieņem kardiologu, invazīvo kardiologu, attēldiagnostikas speciālistu un sirds ķirurgu komanda, ņemot vērā ne tikai izmeklējumu skaitļus, bet arī pacienta vecumu, simptomus, vispārējo veselības stāvokli un paredzamo ārstēšanas rezultātu.
TAVI vai ķirurģiska aortas vārstuļa nomaiņa?
Smagas aortas stenozes ārstēšanā iespējamas divas galvenās metodes.
Ķirurģiska aortas vārstuļa nomaiņa
Operācijas laikā bojāto vārstuli izņem un tā vietā ievieto mehānisku vai bioloģisku protēzi. Operācija visbiežāk notiek, izmantojot mākslīgo asinsriti.
Ķirurģiska ārstēšana biežāk piemērota:
- jaunākiem pacientiem ar zemu operācijas risku;
- pacientiem ar bikuspidālu aortas vārstuli;
- ja vienlaikus jāoperē aorta;
- ja nepieciešama koronāro artēriju šuntēšana;
- ja vienlaikus jāārstē cits sirds vārstulis;
- ja pacienta anatomija nav piemērota TAVI.
TAVI
TAVI jeb transkatetra aortas vārstuļa implantācija ir mazāk invazīva procedūra. Jauno bioloģisko vārstuli līdz sirdij parasti nogādā pa augšstilba artēriju, neatverot krūškurvi.
TAVI biežāk izvēlas vecākiem pacientiem, ja anatomija ir piemērota un nav nepieciešama cita sirds operācija. Atveseļošanās parasti ir ātrāka, tomēr arī šai metodei ir specifiski riski un anatomiski ierobežojumi.
Izvēli nevar balstīt tikai uz pacienta vecumu. Jāņem vērā paredzamais dzīves ilgums, asinsvadu un vārstuļa anatomija, nepieciešamība nākotnē veikt atkārtotu procedūru, blakusslimības un pacienta vēlmes.
Mehāniskais vai bioloģiskais sirds vārstulis?
Šī izvēle attiecas uz ķirurģisku vārstuļa nomaiņu. TAVI procedūrā tiek implantēts bioloģisks vārstulis.
Mehāniskais vārstulis
Mehāniskā vārstuļa priekšrocība ir tā ilgā kalpošana. Tomēr pēc tā ievietošanas visu atlikušo dzīvi jālieto asinsreci mazinošs medikaments, parasti varfarīns, un regulāri jākontrolē INR.
Mehānisku vārstuli biežāk apsver jaunākiem pacientiem, kuriem nav kontrindikāciju ilgstošai antikoagulantu lietošanai.
Bioloģiskais vārstulis
Bioloģiskā protēze ir izgatavota no īpaši apstrādātiem dzīvnieku audiem. Parasti tā neprasa mūža terapiju ar varfarīnu tikai paša vārstuļa dēļ, taču laika gaitā var nolietoties.
Bioloģisku vārstuli biežāk izvēlas vecākiem pacientiem, cilvēkiem ar paaugstinātu asiņošanas risku vai gadījumos, kad ilgstoša varfarīna lietošana nav vēlama.
Izvēlē jāņem vērā:
- pacienta vecums;
- paredzamais vārstuļa kalpošanas ilgums;
- asiņošanas risks;
- citas slimības un lietotie medikamenti;
- grūtniecības plānošana;
- iespējamība nākotnē veikt atkārtotu operāciju vai katetra procedūru;
- pacienta dzīvesveids un personīgā izvēle.
Kad nepieciešama sirds ķirurga konsultācija?
Sirds ķirurga jeb kardioķirurga konsultācija būtu nepieciešama, ja:
- ehokardiogrāfijā konstatēta smaga aortas vārstuļa stenoze;
- parādījies elpas trūkums, sāpes krūtīs, reibonis vai ģībonis;
- pasliktinās sirds kreisā kambara funkcija;
- kardiologs iesaka izvērtēt TAVI vai ķirurģisku operāciju;
- ir bikuspidāls aortas vārstulis un aortas paplašināšanās;
- nepieciešams neatkarīgs skaidrojums par ārstēšanas iespējām;
- jāizvēlas starp mehānisku un bioloģisku vārstuli.
Dr. Jānis Lācis
Konsultācijā sirds ķirurgs izvērtē ehokardiogrāfijas un citu izmeklējumu rezultātus, izskaidro operācijas nepieciešamību, iespējamos ārstēšanas veidus un ar tiem saistītos ieguvumus un riskus.
Ja Jums diagnosticēta aortas vārstuļa stenoze un nepieciešams izvērtēt turpmāko ārstēšanu, iespējams pieteikties uz kardioķirurga jeb sirds ķirurga konsultāciju Republikas laukuma klīnikā.
Pieraksts pa tālruni:
