Kas ir reimatoīdais artrīts?
Reimatoīdais artrīts (RA) ir hroniska autoimūna slimība, kas izraisa locītavu iekaisumu, sāpes, pietūkumu un kustību ierobežojumu. Atšķirībā no osteoartrīta, RA skar ne tikai locītavas, bet var ietekmēt arī iekšējos orgānus, piemēram, sirdi, plaušas un nieres.
Slimība attīstās, kad imūnsistēma kļūdaini uzbrūk paša organisma audiem, īpaši sinoviālajai membrānai, kas apņem locītavas. Tas izraisa iekaisumu, kas var novest pie locītavu deformācijas un funkciju zuduma, ja netiek savlaicīgi ārstēts.
Galvenie simptomi
Reimatoīdais artrīts var izpausties dažādi, taču visbiežāk novērojamie simptomi ir:
- Rīta stīvums locītavās (ilgāk par 30 minūtēm)
- Simetrisks locītavu iekaisums (piemēram, abās plaukstas locītavās)
- Sāpes un pietūkums pirkstos, plaukstās, ceļos, pēdās
- Nogurums, svara zudums, zemas pakāpes drudzis
- Mezgliņi zem ādas (reimatoīdie mezgli)
Cēloņi un riska faktori
Lai gan precīzs RA cēlonis nav zināms, slimības attīstību veicina:
|
Faktors |
Apraksts |
|
Ģenētiskā predispozīcija |
Noteikti gēni, īpaši HLA-DR4, palielina uzņēmību pret autoimūnām reakcijām. |
|
Sieviešu dzimums |
RA skar sievietes 2–3 reizes biežāk nekā vīriešus. |
|
Smēķēšana |
Aktivizē imūnsistēmu un palielina RA attīstības risku. |
|
Infekcijas |
Dažas vīrusu vai baktēriju infekcijas var izraisīt autoimūnu reakciju. |
|
Hronisks stress |
Ilgstošs stress var ietekmēt imūnsistēmas darbību un veicināt iekaisumu. |
|
Hormonu svārstības |
Estrogēna līmeņa izmaiņas var ietekmēt slimības attīstību. |
|
Vides faktori |
Piesārņojums, toksiskas vielas vai darba apstākļi var veicināt RA risku. |
|
Nepietiekams D vitamīna līmenis |
Saistīts ar paaugstinātu iekaisuma risku un imūnsistēmas disbalansu. |
Diagnostikas metodes
Precīza RA diagnostika ir būtiska efektīvai ārstēšanai. Tiek izmantotas šādas metodes:
- Asins analīzes: reimatoīdais faktors (RF), anti-CCP antivielas, CRP, ESR
- Radioloģiskie izmeklējumi: rentgens, MRI, ultrasonogrāfija
- Fiziskā izmeklēšana: locītavu mobilitātes, pietūkuma un sāpju novērtēšana
Ārstēšanas iespējas
RA ārstēšana ir individuāli pielāgota un ietver:
Medikamentozā terapija
- DMARDs (slimību modificējoši antireimatiski līdzekļi): metotreksāts, leflunomīds
- Bioloģiskie medikamenti: TNF-alfa inhibitori (adalimumabs, etanercepts)
- Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL): ibuprofēns, diklofenaks
- Kortikosteroīdi: prednizolons
Papildu terapijas
- Fizioterapija: locītavu kustīguma un muskuļu spēka uzlabošanai
- Ergoterapija: ikdienas aktivitāšu pielāgošana
- Psiholoģiskais atbalsts: depresijas un trauksmes mazināšanai
Dzīvesveids un profilakse
Lai uzlabotu dzīves kvalitāti ar RA, ieteicams:
- Regulāras, saudzīgas fiziskās aktivitātes (piemēram, peldēšana, joga)
- Pretiekaisuma diēta (omega-3, D vitamīns, mazāk cukura)
- Smēķēšanas pārtraukšana
- Regulāras ārsta vizītes un ārstēšanas plāna ievērošana
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai reimatoīdais artrīts ir izārstējams?
RA nav pilnībā izārstējams, taču ar modernu terapiju iespējams panākt remisiju un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Kā atšķirt RA no osteoartrīta?
RA parasti skar simetriskas locītavas, izraisa rīta stīvumu un sistēmiskus simptomus, kamēr osteoartrīts ir mehānisks un lokalizēts.
Kur vērsties pēc palīdzības?
“Republikas laukuma klīnikā” strādā augsti kvalificēta reimatoloģe, kas izvērtēs Jūsu sūdzības un atradīs labāko risinājumu.
