Kardioķirurgs jeb sirds ķirurgs Rīgā

Sirds ķirurgs jeb kardioķirurgs konsultē pacientus ar sirds vārstuļu slimībām, koronāro sirds slimību, krūškurvja aortas aneirismu un citām saslimšanām, kuru ārstēšanā var būt nepieciešama sirds operācija.

Pieredzējušais kardioķirurgs Dr. Jānis Lācis konsultācijas laikā izvērtēs Jūsu izmeklējumus, paskaidros diagnozi saprotamā valodā un palīdzēs izvēlēties piemērotāko ārstēšanas taktiku – medikamentozu terapiju, novērošanu vai ķirurģisku ārstēšanu.

Kad nepieciešama sirds ķirurga jeb kardioķirurga konsultācija?

Pacienti bieži uzskata, ka pie kardioķirurga jāvēršas tikai tad, kad jau nozīmēta operācija. Patiesībā konsultācija ir vērtīga daudz agrāk – tiklīdz rodas aizdomas par slimību, kas nākotnē var prasīt ķirurģisku ārstēšanu.

Kardioķirurga konsultācija ieteicama, ja:

• diagnosticēta aortas vārstuļa stenoze;
• konstatēta mitrālā vārstuļa nepietiekamība;
• ir koronārā sirds slimība;
• konstatēta aortas aneirisma;
• nepieciešams izvērtēt sirds operācijas nepieciešamību;
• vēlaties saņemt neatkarīgu otro viedokli;
• ehokardiogrāfijā konstatētas būtiskas izmaiņas;
• parādās progresējošs elpas trūkums vai slodzes nepanesība.

Dr. Jānis Lācis

Nekavējoties konsultējieties ar ārstu, ja parādās:

• spiedošas sāpes krūtīs;
• izteikts elpas trūkums;
• ģībonis;
• strauji progresējošs nogurums;
• pēkšņs samaņas zudums.

Šādos gadījumos nepieciešama neatliekama medicīniska izvērtēšana.

Ko dara sirds ķirurgs?

Sirds ķirurgs ne tikai veic operācijas, bet arī konsultē pacientus pirms iespējamās ķirurģiskās ārstēšanas. Konsultācijas laikā ārsts izvērtē diagnozi, slimības smagumu, simptomus un izmeklējumu rezultātus. Kardioķirurgs var palīdzēt izvēlēties piemērotāko ārstēšanas metodi, izskaidrot operācijas nepieciešamību un sniegt otru ārsta viedokli.

Konsultācija nenozīmē, ka pacientam noteikti būs nepieciešama operācija. Atsevišķos gadījumos ārsts var ieteikt turpināt novērošanu vai ārstēšanu pie kardiologa.

Kā notiek kardioķirurga konsultācija?

Vizītes laikā kardioķirurgs rūpīgi izvērtē:

• pacienta sūdzības;
• slimības vēsturi;
• iepriekš veikto ārstēšanu;
• lietotos medikamentus;
• ehokardiogrāfijas rezultātus;
• elektrokardiogrammu;
• datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses izmeklējumus;
• koronārās angiogrāfijas rezultātus;
• laboratoriskās analīzes.

Pēc visu datu izvērtēšanas ārsts izskaidro diagnozi, slimības prognozi un iespējamās ārstēšanas metodes.

Kādi izmeklējumi jāņem līdzi?

Lai konsultācija būtu pēc iespējas produktīvāka, ieteicams paņemt līdzi:

• ehokardiogrāfijas aprakstu;
• EKG;
• Holtera monitorēšanas rezultātus;
• koronārās angiogrāfijas izmeklējumus;
• datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses izmeklējumus;
• asins analīzes;
• slimnīcas izrakstus;
• lietoto medikamentu sarakstu.

Biežākās slimības, kuru gadījumā nepieciešama kardioķirurga konsultācija

Kardioķirurga konsultācija nepieciešama ne tikai tad, kad jau pieņemts lēmums par sirds operāciju. Speciālists izvērtē izmeklējumu rezultātus, slimības smagumu, simptomus un iespējamos ārstēšanas veidus. Konsultācijas laikā var secināt, ka operācija pašlaik nav vajadzīga un pietiek ar regulāru novērošanu vai medikamentozu terapiju.

Sarežģītos gadījumos ārstēšanas taktiku nosaka vairāku speciālistu komanda, kurā var būt kardioķirurgs, kardiologs, invazīvais kardiologs, radiologs, anesteziologs un citi speciālisti.

Aortas vārstuļa stenoze

Aortas vārstuļa stenoze ir sirds vārstuļa slimība, kuras gadījumā sašaurinās atvere starp sirds kreiso kambari un aortu. Sirdij nākas strādāt ar lielāku slodzi, lai asinis caur sašaurināto vārstuli nogādātu organismā. Visbiežāk slimība attīstās pakāpeniski, vārstulim novecojot un pārkaļķojoties. Jaunākiem cilvēkiem tās cēlonis var būt iedzimts divviru jeb bikuspidāls aortas vārstulis.

Sākotnēji aortas stenoze var neradīt sūdzības. Slimībai progresējot, var parādīties:

• elpas trūkums fiziskas slodzes laikā;
• spiedošas sāpes vai diskomforts krūtīs;
• reibonis vai īslaicīgs samaņas zudums;
• nogurums un samazināta slodzes panesība;
• sirdsklauves;
• sirds mazspējas pazīmes.

Galvenais izmeklējums ir ehokardiogrāfija, ar kuru nosaka vārstuļa atveres lielumu, asins plūsmas ātrumu un sirds kreisā kambara darbību. Papildus var būt nepieciešama datortomogrāfija, koronāro artēriju izmeklēšana vai slodzes tests.

Kardioķirurga konsultācija parasti nepieciešama, ja konstatēta smaga aortas vārstuļa stenoze, radušies simptomi vai izmeklējumos redzama sirds funkcijas pasliktināšanās. Nevajadzētu gaidīt, līdz sūdzības kļūst ļoti izteiktas, jo ilgstoša pārslodze var radīt neatgriezeniskus sirds muskuļa bojājumus.

Ārstēšanā iespējama ķirurģiska aortas vārstuļa nomaiņa vai transkatetra vārstuļa implantācija jeb TAVI. Piemērotāko metodi izvēlas individuāli, ņemot vērā pacienta vecumu, anatomiju, blakusslimības, operācijas risku un paredzamo vārstuļa kalpošanas ilgumu. Kardioķirurgs izskaidro abu metožu iespējas un palīdz pieņemt pamatotu lēmumu.

Mitrālā vārstuļa nepietiekamība

Mitrālā vārstuļa nepietiekamības gadījumā vārstulis starp kreiso priekškambari un kreiso kambari pilnībā nenoslēdzas. Sirds saraušanās laikā daļa asiņu plūst atpakaļ uz kreiso priekškambari. Tas pakāpeniski palielina slodzi sirdij un var izraisīt sirds dobumu paplašināšanos, ritma traucējumus, plaušu hipertensiju un sirds mazspēju.

Izšķir primāru mitrālo nepietiekamību, kad bojātas pašas vārstuļa lapiņas vai tās balstošās struktūras, un sekundāru nepietiekamību, kas rodas sirds kambara paplašināšanās vai funkcijas pavājināšanās dēļ. Biežākie cēloņi ir mitrālā vārstuļa prolapss, deģeneratīvas izmaiņas, pārciests infarkts, kardiomiopātija vai infekciozs endokardīts.

Slimība var ilgstoši attīstīties bez izteiktām sūdzībām. Iespējamie simptomi ir elpas trūkums, nogurums, samazināta fiziskā izturība, sirdsklauves, neregulārs pulss un kāju tūska. Pēkšņa smaga mitrālā nepietiekamība var izraisīt izteiktu elpas trūkumu un akūtu sirds mazspēju.

Vārstuļa stāvokli galvenokārt novērtē ar ehokardiogrāfiju. Dažkārt nepieciešama transezofageālā ehokardiogrāfija, sirds magnētiskā rezonanse, datortomogrāfija vai koronāro artēriju izmeklēšana.

Kardioķirurga konsultācija nepieciešama smagas mitrālās nepietiekamības gadījumā, īpaši, ja ir simptomi, kreisā kambara funkcijas izmaiņas, priekškambaru mirdzēšana vai plaušu spiediena paaugstināšanās. Ja tas ir anatomiski iespējams, priekšroka bieži tiek dota vārstuļa plastikai jeb rekonstrukcijai, saglabājot pacienta paša vārstuli. Citos gadījumos nepieciešama vārstuļa nomaiņa. Atsevišķiem pacientiem iespējama arī mazāk invazīva transkatetra ārstēšana.

Koronārā sirds slimība

Koronārā sirds slimība attīstās, ja aterosklerozes dēļ sašaurinās vai nosprostojas artērijas, kas apgādā sirds muskuli ar asinīm. Samazinātas asinsapgādes rezultātā sirds slodzes laikā nesaņem pietiekami daudz skābekļa, bet pilnīga artērijas nosprostošanās var izraisīt miokarda infarktu.

Raksturīgākais simptoms ir spiedošas vai žņaudzošas sāpes krūtīs, kas var izstarot uz roku, plecu, muguru, kaklu vai apakšžokli. Sūdzības bieži rodas fiziskas slodzes vai emocionāla sasprindzinājuma laikā. Iespējams arī elpas trūkums, auksti sviedri, slikta dūša, neparasts nogurums vai pēkšņa slodzes panesības samazināšanās. Cilvēkiem ar cukura diabētu un gados vecākiem pacientiem simptomi var būt mazāk raksturīgi.

Slimības diagnostikā izmanto elektrokardiogrammu, ehokardiogrāfiju, koronāro artēriju datortomogrāfiju, slodzes izmeklējumus un koronarogrāfiju. Ārstēšana var ietvert dzīvesveida maiņu, medikamentus un asinsrites atjaunošanu ar stenta ievietošanu vai koronāro artēriju šuntēšanas operāciju.

Kardioķirurga konsultācija visbiežāk nepieciešama, ja konstatēti vairāku koronāro artēriju bojājumi, kreisās koronārās artērijas stumbra sašaurinājums, sarežģīta artēriju anatomija vai vienlaikus jāārstē arī sirds vārstuļa vai aortas slimība. Šuntēšanu var apsvērt arī noteiktiem pacientiem ar cukura diabētu, pavājinātu kreisā kambara darbību vai simptomiem, kurus nav izdevies kontrolēt ar citām metodēm.

Kardioķirurgs kopā ar invazīvo kardiologu izvērtē, vai konkrētajā gadījumā labāku ilgtermiņa rezultātu iespējams sasniegt ar stentēšanu vai šuntēšanas operāciju. Izvēle nav atkarīga tikai no sašaurinājumu skaita – jāņem vērā arī to atrašanās vieta, pacienta veselības stāvoklis un ārstēšanas riski.

Aortas aneirisma

Aortas aneirisma ir patoloģiska aortas paplašināšanās. Kardioķirurģijā visbiežāk tiek ārstētas aortas saknes, augšupejošās aortas un aortas loka aneirismas. Aneirismai palielinoties, aortas siena kļūst vājāka, paaugstinot aortas atslāņošanās jeb disekcijas un plīsuma risku.

Slimība bieži norit bez simptomiem un tiek atklāta nejauši ehokardiogrāfijā, datortomogrāfijā vai magnētiskajā rezonansē. Dažkārt iespējamas sāpes krūtīs vai mugurā, elpas trūkums, aizsmakums vai rīšanas traucējumi. Pēkšņas, ļoti stipras sāpes krūtīs vai mugurā var liecināt par akūtu aortas disekciju un prasa neatliekamu medicīnisko palīdzību.

Aneirismas rašanos var veicināt paaugstināts asinsspiediens, ateroskleroze, smēķēšana, bikuspidāls aortas vārstulis un iedzimtas saistaudu slimības, piemēram, Marfāna sindroms. Svarīga ir arī ģimenes anamnēze, jo atsevišķas krūškurvja aortas slimības var būt pārmantojamas.

Kardioķirurga konsultācija nepieciešama, lai izvērtētu aneirismas izmēru, atrašanās vietu un palielināšanās ātrumu. Operācijas nepieciešamību nenosaka tikai viens universāls diametra skaitlis. Lēmumu ietekmē aortas daļa, pacienta ķermeņa uzbūve, vārstuļa stāvoklis, ģenētiska slimība, aneirismas augšanas temps un plānotas citas sirds operācijas.

Ja tūlītēja operācija nav vajadzīga, tiek noteikta regulāra novērošana un atkārtoti attēldiagnostikas izmeklējumi. Būtiska ir asinsspiediena kontrole un citu riska faktoru mazināšana. Sasniedzot individuāli noteikto operācijas robežu, paplašināto aortas daļu var aizstāt ar asinsvada protēzi, nepieciešamības gadījumā vienlaikus rekonstruējot vai nomainot aortas vārstuli.

Trikuspidālā vārstuļa slimības

Trikuspidālais vārstulis atrodas starp sirds labo priekškambari un labo kambari. Visbiežāk sastopama trikuspidālā vārstuļa nepietiekamība, kuras gadījumā daļa asiņu sirds saraušanās laikā plūst atpakaļ priekškambarī. Retāk konstatē vārstuļa stenozi jeb sašaurinājumu.

Trikuspidālā nepietiekamība bieži ir sekundāra – pats vārstulis sākotnēji var būt vesels, bet tā noslēgšanos traucē labā kambara vai vārstuļa gredzena paplašināšanās. To var veicināt kreisās sirds puses vārstuļu slimības, plaušu hipertensija, priekškambaru mirdzēšana vai hroniska sirds mazspēja. Retāki cēloņi ir infekciozs endokardīts, iedzimtas anomālijas un elektrokardiostimulatora elektroda radīts vārstuļa bojājums.

Izteiktas slimības gadījumā var rasties kāju tūska, vēdera apkārtmēra palielināšanās šķidruma uzkrāšanās dēļ, smaguma sajūta labajā paribē, izteikts nogurums, sirdsklauves un kakla vēnu pietūkums. Šie simptomi var liecināt, ka labā sirds puse vairs nespēj efektīvi pārsūknēt asinis.

Diagnozi nosaka ar ehokardiogrāfiju, novērtējot vārstuļa uzbūvi, nepietiekamības pakāpi, labā kambara izmēru un funkciju. Sarežģītākos gadījumos nepieciešami papildu izmeklējumi.

Kardioķirurga konsultācija īpaši svarīga, ja pacientam jau plānota kreisās sirds puses vārstuļa operācija un vienlaikus konstatēta nozīmīga trikuspidālā nepietiekamība. Konsultācija nepieciešama arī simptomātiskas smagas slimības gadījumā, pirms radušies izteikti un neatgriezeniski labā kambara, aknu vai nieru darbības traucējumi. Ārstēšanā var izmantot vārstuļa plastiku, retāk – nomaiņu, bet izvēlētiem pacientiem iespējamas transkatetra procedūras.

Iedzimti sirds defekti pieaugušajiem

Iedzimts sirds defekts ir sirds vai lielo asinsvadu uzbūves izmaiņa, kas izveidojusies pirms dzimšanas. Mūsdienās arvien vairāk pacientu ar šādām diagnozēm sasniedz pieaugušo vecumu. Daļai defekts bērnībā veiksmīgi operēts, tomēr tas ne vienmēr nozīmē, ka turpmāka novērošana vairs nav nepieciešama.

Pieaugušajiem biežāk sastopams priekškambaru vai kambaru starpsienas defekts, bikuspidāls aortas vārstulis, aortas koarktācija, Fallo tetrāloģija un citas iepriekš ārstētas sarežģītas anomālijas. Laika gaitā var attīstīties vārstuļu nepietiekamība, sirds dobumu palielināšanās, aortas paplašināšanās, plaušu hipertensija, sirds ritma traucējumi vai sirds mazspēja.

Iespējamie simptomi ir elpas trūkums, nogurums, samazināta slodzes panesība, sirdsklauves, reibonis, samaņas zudums, kāju tūska vai zilgana ādas nokrāsa. Tomēr būtiskas anatomiskas izmaiņas var progresēt arī bez izteiktām sūdzībām.

Kardioķirurga konsultācija nepieciešama, ja atklāts iepriekš nediagnosticēts defekts, mainījusies sirds funkcija vai radušās ar agrāk veikto operāciju saistītas komplikācijas. Atkārtota operācija var būt vajadzīga vārstuļa nomaiņai, sašaurināta savienojuma paplašināšanai, šunta slēgšanai vai citas anatomiskas problēmas novēršanai.

Šo pacientu ārstēšanai nepieciešama īpaša pieredze, jo sirds uzbūve un iepriekš veiktās operācijas var būt ļoti atšķirīgas. Lēmumu par operāciju vai katetra procedūru vēlams pieņemt specializētā pieaugušo iedzimto sirds slimību centrā. Konsultācijai noder visi iepriekšējie izraksti, operāciju apraksti un attēldiagnostikas rezultāti, arī tad, ja tie sagatavoti pirms daudziem gadiem.

Miokarda infarkta komplikācijas

Miokarda infarkts rodas, ja pēkšņi tiek pārtraukta asins piegāde daļai sirds muskuļa. Savlaicīga koronārās artērijas atvēršana ievērojami samazina komplikāciju risku, tomēr atsevišķos gadījumos infarkts var radīt sirds struktūru mehānisku bojājumu, kura ārstēšanai nepieciešama neatliekama kardioķirurģiska palīdzība.

Viena no smagākajām komplikācijām ir sirds kambara starpsienas plīsums. Tā rezultātā asinis sāk plūst starp abiem kambariem, strauji pasliktinot asinsriti. Iespējams arī papilārā muskuļa plīsums, kas izraisa pēkšņu un smagu mitrālā vārstuļa nepietiekamību. Brīvās sirds sienas plīsuma gadījumā asinis var uzkrāties sirds somiņā un nospiest sirdi. Visas šīs situācijas var izraisīt kardiogēnu šoku un apdraudēt dzīvību.

Vēlāk pēc infarkta var izveidoties kreisā kambara aneirisma, sirds mazspēja, trombs sirds dobumā vai hroniska mitrālā vārstuļa nepietiekamība. Dažiem pacientiem saglabājas izteikti koronāro artēriju bojājumi, kuru dēļ jāapsver šuntēšanas operācija.

Par bīstamu komplikāciju var liecināt pēkšņs elpas trūkums, strauja asinsspiediena pazemināšanās, auksti sviedri, apjukums, samaņas traucējumi vai atkārtotas sāpes krūtīs. Šādos gadījumos jāvēršas pēc neatliekamas medicīniskās palīdzības, nevis jāgaida plānveida konsultācija.

Kardioķirurgs, sadarbojoties ar kardiologu un intensīvās terapijas speciālistiem, izvērtē bojājuma veidu, pacienta stāvokli un piemērotāko operācijas laiku. Atkarībā no komplikācijas var būt nepieciešama starpsienas defekta slēgšana, mitrālā vārstuļa rekonstrukcija vai nomaiņa, kambara sienas operācija vai koronāro artēriju šuntēšana.

Sirds mazspēja

Sirds mazspēja ir klīnisks sindroms, kura gadījumā sirds nespēj nodrošināt organismam nepieciešamo asinsriti vai spēj to izdarīt tikai ar paaugstinātu spiedienu sirds dobumos. Tā nav viena konkrēta slimība, bet dažādu sirds bojājumu sekas. Biežākie cēloņi ir koronārā sirds slimība, pārciests infarkts, vārstuļu slimības, kardiomiopātija, ilgstoši paaugstināts asinsspiediens un iedzimti sirds defekti.

Raksturīgākās pazīmes ir elpas trūkums slodzes laikā vai guļus stāvoklī, nogurums, samazināta fiziskā izturība, kāju tūska, straujš ķermeņa masas pieaugums šķidruma uzkrāšanās dēļ un biežāka urinēšana naktī. Slimībai progresējot, sūdzības var rasties arī miera stāvoklī.

Lielākajai daļai pacientu ārstēšanu sāk un vada kardiologs, izmantojot pierādījumos balstītus medikamentus, dzīvesveida korekcijas un nepieciešamības gadījumā implantējamas sirds ritma ierīces. Kardioķirurga konsultācija nav nepieciešama katram sirds mazspējas pacientam. Tā kļūst aktuāla, ja mazspējas cēloni iespējams novērst ķirurģiski, piemēram, ārstējot smagu vārstuļa slimību, koronāro artēriju bojājumu, sirds aneirismu vai iedzimtu defektu.

Ļoti progresējošas sirds mazspējas gadījumā specializēta komanda var vērtēt mehāniskas asinsrites atbalsta ierīces vai sirds transplantācijas iespēju. Šādu ārstēšanu apsver tikai rūpīgi atlasītiem pacientiem pēc visaptverošas veselības stāvokļa izvērtēšanas.

Savlaicīga nosūtīšana pie speciālista ir svarīga, jo pārāk ilga gaidīšana var izraisīt neatgriezeniskus sirds, plaušu, nieru vai aknu darbības traucējumus. Kardioķirurga konsultācijas mērķis ir noskaidrot, vai operācija var uzlabot simptomus, dzīves kvalitāti un ilgtermiņa prognozi.

Svarīgi: Ja jūtat pēkšņu vai progresējošu elpas trūkumu, spiedošas un plosošas sāpes krūšu kurvī vai lēkmjveida sirdsklauves pie nelielas slodzes – nekavējiet laiku. Savlaicīga kardioķirurga konsultācija var glābt dzīvību.

Diagnostikas iespējas uz vietas

Lai vizīte pie kardioķirurga būtu maksimāli efektīva, klīnikā piedāvājam veikt EKD un nodot asins analīzes:

• Elektrokardiogramma (EKG) – sirds ritma kontrole.
• Sagatavošana koronarogrāfijai vai magnētiskajai rezonansei, nododot asins analīzes.

Biežāk uzdotie jautājumi