Miega apnoja ir izplatīts miega traucējums, kas ietekmē elpošanu nakts laikā. Tas izraisa skābekļa līmeņa samazināšanos asinīs, kas var būtiski ietekmēt vispārējo veselību. Poligrāfija ir uzskatāma par labāko un informatīvāko izmeklējumu miega apnojas diagnostikā, jo tā ļauj objektīvi novērtēt elpošanu, skābekļa piesātinājumu, krākšanu un citus būtiskus rādītājus miega laikā.
Miega apnoja | Republikas laukuma klīnika
Miega speciālists ir ārsts, kurš specializējas miega traucējumu diagnostikā un ārstēšanā. Miega speciālisti palīdz pacientiem ar dažādām miega problēmām, tostarp miega apnoju, bezmiegu un citiem miega traucējumiem.
“Republikas laukuma klīnikā” strādā augsti kvalificēts miega speciālists, kas nodrošina visaptverošu pieeju miega traucējumu diagnostikai un ārstēšanai:
Dr. Ruslans Mihailovskis
- Pirms konsultācijas pacientiem tiek lūgts aizpildīt anketas, tādas kā Bezmiega skala, Miegainības skala, Apnojas skala.
- Konsultācijas laikā tiek izvērtēti miega režīma traucējumi, iespējamā miega apnoja, hronisks bezmiegs, parasomnijas un hipersomnijas. Tiek sniegtas individuālas rekomendācijas un nepieciešamības gadījumā tiek nozīmēti papildu izmeklējumi, tostarp miega izmeklējums – poligrāfija.
- Ja pacients piekrīt izmeklējumam uzreiz, medicīnas māsa nodrošina apmācību un poligrāfijas iekārtas uzstādīšanu tajā pašā dienā. Atkarībā no noslodzes, izmeklējuma apraksts var tikt sagatavots 1–2 nedēļu laikā; mazākas noslodzes gadījumā to iespējams izdarīt viena darba dienas ietvaros.
- Poligrāfijas izmeklējuma atzinumā tiek iekļautas turpmākās rekomendācijas un norādīts, pie kādiem speciālistiem vērsties tālākai ārstēšanai vai papildu diagnostikai.
Pacientu novērošana un izvērtēšana
Miega speciālists veic rūpīgu pacienta miega problēmu izvērtēšanu. Speciālists sākotnēji iegūst detalizētu informāciju par pacienta miega paradumiem, veselības stāvokli un dzīvesveidu.
Ārstam ir pieejama poligrāfija, kas diagnosticē elpošanas traucējumus miegā – tās laikā tiek monitorēta elpošana, sirds darbība, skābekļa līmenis asinīs un gulēšanas pozīcija, kā arī krākšana.
Pēc izmeklējumu veikšanas ārsts izstrādā individuālu ārstēšanas plānu. Tas var ietvert dzīvesveida izmaiņas, iespējamu ķirurģisku iejaukšanos un medikamentu lietošanu vai īpašu ierīču izmantošanu, piemēram, CPAP aparātu miega apnojas gadījumā.
Kas ir miega apnoja?
Miega apnojas problēma skar daudzus cilvēkus, bet bieži paliek nediagnosticēta. Šis stāvoklis izraisa elpošanas pārtraukumus miega laikā, kas var būtiski ietekmēt veselību un dzīves kvalitāti. Regulāra skaļa krākšana, pamošanās ar sajūtu, ka trūkst gaisa, un pārmērīgs nogurums un miegainība dienas laikā ir galvenie simptomi, kas liecina par miega apnoju.
Diagnosticēt miega traucējumus var ar poligrāfijas izmeklējumu, kas analizē sirdsdarbību un elpošanu miega laikā. Mūsdienās miega apnojas ārstēšanas iespējas ir daudzveidīgas un katram pacientam tiek piemeklēts individuāls ārstēšanas plāns.
Miega apnojas simptomi
Miega apnojas galvenā pazīme ir elpošanas apstāšanās epizodes miega laikā. Šīs pauzes var ilgt no dažām sekundēm līdz pat minūtei un atkārtoties vairākas reizes stundā.
Biežākie miega apnojas simptomi:
- Skaļa krākšana – parasti novēro pacienta partneris nakts laikā, kad novēro pauzes starp krākšanām
- Miegainība dienas laikā – nepieciešamība pēc diendusas vai iemigšana pie stūres
- Pamošanās ar aizrīšanās vai aizdusas sajūtu – notiek brīžos, kad elpceļi miega laikā īslaicīgi noslēdzas, un organisms pēkšņi “pamodina” cilvēku, lai atjaunotu elpošanu
- Sausa rīkle vai galvassāpes no rīta – parasti rodas tāpēc, ka nakts laikā elpošana atkārtoti apstājas, organisms cīnās par skābekli, un cilvēks bieži elpo caur muti, kas izraisa gļotādas izžūšanu.
- Nogurums un koncentrēšanās grūtības – miegs kļūst saraustīts un neefektīvs, pat ja cilvēks neatceras pamošanās brīžus. Rezultātā smadzenes nesaņem pietiekami daudz skābekļa un netiek sasniegtas dziļās miega fāzes, kas ir būtiskas atjaunošanās procesiem
Neārstēta miega apnoja var izraisīt nopietnas veselības problēmas, tādēļ ir svarīgi laicīgi atpazīt simptomus un vērsties pie speciālista.
Miega apnojas cēloņi
Miega apnoja visbiežāk attīstās fizioloģisku un dzīvesveida faktoru kombinācijas rezultātā. Galvenie riska faktori ir saistīti ar elpceļu anatomiju un vispārējo veselības stāvokli.
Biežākie miega apnojas cēloņi:
- Liekais svars un aptaukošanās
- Palielinātas mandeles vai adenoīdi
- Šauri augšējie elpceļi
- Pazemināts muskuļu tonuss rīklē
- Ģimenes vēsture
Vecums un dzimums arī ietekmē risku – miega apnoja biežāk sastopama vīriešiem un cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma. Smēķēšana, alkohols un miega līdzekļi var pasliktināt simptomus, jo tie atslābina rīkles muskulatūru.
Poligrāfija – miega apnojas diagnostika
Miega apnojas diagnostika sākas ar rūpīgu simptomu novērtēšanu un specializētiem izmeklējumiem. Galvenais diagnostikas rīks ir miega poligrāfija, kas reģistrē fizioloģiskos parametrus miega laikā.
Poligrāfijas izmeklējuma laikā pacients tiek pieslēgts aparatūrai, kas mēra:
- Elpošanas biežumu un pauzes
- Krākšanu
- Krūšu kurvja kustības
- Pulsu un skābekļa līmeni asinīs
- Ķermeņa pozīciju miega laikā
Poligrāfija tiek veikta pacientam guļot mājās, kamēr ierīce reģistrē datus. Miega slimību speciālisti analizē rezultātus, nosakot miega apnojas esamību un smaguma pakāpi.
Miega apnojas ārstēšana
PAP terapija (CPAP/APAP) — “zelta standarts”
- Efektīva visās smaguma pakāpēs; APAP var uzsākt arī mājās, ja nav nozīmīgu blakus saslimšanu. CPAP un APAP ir līdzvērtīgi ilgtermiņa ārstēšanai; obligātas ir izglītojošas un atbalsta intervences, lai uzlabotu lietojamību. Ieteicama kontrolēta titrēšana (vai APAP auto‑titrēšana) un regulāra datu pārskatīšana ar maskas pielāgošanu.
Dzīvesveida izmaiņas
- Svara mazināšana, alkohola/vēlu smagas maltītes/kofeīna ierobežošana; miega higiēna; deguna obstrukcijas korekcija.
Svara samazināšana
- Medikamentoza svara samazināšana, apvienojot ar diētu un fiziskām aktivitātēm.
- Bariartriska ķirurģija – kuņģa samazināšanas operācijas
Mutes dobuma ierīces
- Vieglas līdz mērenas obstruktīvas miega apnojas gadījumā vai novēro CPAP nepanesību, kā arī pacienta izvēle. Jābūt pielāgotai ierīcei, ko izgatavo kvalificēts zobārsts ar turpmāku efektivitātes verifikāciju miega testā. CPAP, vidēji, labāk samazina AHI, bet MAD var būt labāka lietojamība.
Pozicionālā terapija
- Vibrotaktīvas ierīces, “tenisa bumbiņas” tehnika u.c. samazina AHI, salīdzinot ar nekā nelietošanu. CPAP parasti efektīvāks AHI samazināšanas ziņā, bet pozicionālās ierīces mēdz lietot ilgāk un stabilāk. Der kā monoterapija pozicionālas obstruktīvas miegas apnojas gadījumā vai kombinācijā ar mutes dobuma ierīcēm.
Augšējo elpceļu ķirurģija
- Augšžokļa, apakšžokļa un rīkles mīksto audu patoloģiju gadījumos ķirurģiska iejaukšanās var būt ļoti efektīva atsevišķiem pacientiem, īpaši CPAP nepanesamības gadījumā. Parasti nepieciešama multidisciplināra izvērtēšana.
Nepieciešams miega speciālists vai poligrāfija Rīgā? Vērsieties pie “Republikas laukuma klīnikas” speciālistiem jau tagad!
Biežāk uzdotie jautājumi
Miega speciālisti palīdz pacientiem ar bezmiegu. Tāpat miega speciālisti diagnosticē un ārstē miega apnoju – stāvokli, kad elpošana miegā periodiski apstājas.
Citi izplatīti traucējumi ietver parasomijas (staigāšana miegā, murgi) un diennakts ritma traucējumus. Miega speciālisti risina arī narkolepsiju un citas miega hipersomnijas formas.
Galvenā diagnostikas metode ir miega poligrāfija, ko veic mājas apstākļos. Tā mēra dažādus parametrus miega laikā, ieskaitot skābekļa līmeni asinīs, elpošanas ritmu un sirdsdarbību.
Skaļa krākšana un elpošanas pārtraukumi miegā ir vieni no pamanāmākajiem miega apnojas simptomiem. Biežie pamošanās gadījumi naktī un izteikta miegainība dienas laikā arī norāda uz iespējamu miega apnoju.
Rīta galvassāpes, sausums mutē pamostoties un grūtības koncentrēties dienas laikā var liecināt par šo traucējumu. Pacienti bieži jūtas noguruši, neskatoties uz šķietami pietiekamu miega daudzumu.
