Anesteziologa konsultācija pirms operācijas

Anesteziologa konsultācija pirms operācijas palīdz savlaicīgi izvērtēt pacienta veselības stāvokli, anestēzijas riskus un sagatavot individuālu anestēzijas plānu.

“Republikas laukuma klīnikā” anesteziologs konsultē bērnus un pieaugušos pirms plānveida operācijām, zobārstniecības miegā, LOR operācijām, endoskopiskiem izmeklējumiem un citām procedūrām, kurās paredzēta vispārējā vai reģionālā anestēzija vai sedācija.

Konsultācijas laikā iespējams pārrunāt iepriekšējo anestēzijas pieredzi, hroniskās slimības, lietotos medikamentus, nepieciešamos izmeklējumus, anestēzijas veidu un drošu sagatavošanos procedūrai.

Pierakstieties anesteziologa konsultācijai Rīgas centrā, zvanot pa tālruni 28002363 vai izmantojot e-pierakstu.

Kas ir anesteziologs?

Anesteziologs ir ārsts, kurš rūpējas par pacienta drošību pirms operācijas, tās laikā un pēc procedūras.

Anesteziologa darbs nav tikai pacienta iemidzināšana. Operācijas vai citas procedūras laikā anesteziologs:

• nodrošina anestēziju un atsāpināšanu;
• uzrauga elpošanu;
• kontrolē sirdsdarbību un asinsspiedienu;
• seko skābekļa un ogļskābās gāzes līmenim;
• nodrošina šķidruma un nepieciešamo medikamentu ievadi;
• kontrolē ķermeņa temperatūru;
• savlaicīgi reaģē uz pacienta stāvokļa izmaiņām;
• rūpējas par drošu pamošanos un pēcoperācijas atsāpināšanu.

Lai sagatavotos šiem uzdevumiem, anesteziologam pirms procedūras jāiepazīstas ar pacienta veselības stāvokli un plānoto operāciju.

Kad nepieciešama anesteziologa konsultācija?

Anesteziologa konsultācija visbiežāk nepieciešama pirms:

• plānveida operācijas vispārējā anestēzijā;
• reģionālās, spinālās vai epidurālās anestēzijas;
• zobārstniecības procedūras miegā;
• bērna operācijas vai izmeklējuma anestēzijā;
• LOR operācijas;
• endoskopiska izmeklējuma ar sedāciju;
• ginekoloģiskas vai uroloģiskas manipulācijas ar anestēziju;
• citas invazīvas procedūras, kuras laikā nepieciešama sedācija vai anestēzija.

Atsevišķa konsultācija īpaši noderīga pacientiem, kuriem:

• ir sirds, plaušu, nieru, aknu vai citas hroniskas slimības;
• ir cukura diabēts;
• ir paaugstināts asinsspiediens;
• ir izteikts liekais svars vai aptaukošanās;
• iespējama obstruktīva miega apnoja;
• ir alerģijas;
• ikdienā jālieto vairāki medikamenti;
• tiek lietoti asinsreci ietekmējoši medikamenti;
• tiek lietoti GLP-1 grupas medikamenti diabēta vai svara samazināšanas ārstēšanai;
• iepriekš bijusi sarežģīta vai nepatīkama anestēzijas pieredze;
• pēc iepriekšējas anestēzijas bijusi izteikta slikta dūša vai vemšana;
• iepriekš radušās elpceļu nodrošināšanas vai intubācijas grūtības;
• ir lielas bailes no anestēzijas;
• ģimenē bijusi smaga reakcija uz anestēziju.

Konsultācija ļauj laikus noskaidrot neskaidros jautājumus un, ja nepieciešams, uzlabot veselības stāvokli pirms plānotās operācijas.

Kā notiek anesteziologa konsultācija?

Veselības stāvokļa izvērtēšana

Anesteziologs iztaujā pacientu par:

• hroniskām un nesen pārslimotām slimībām;
• iepriekšējām operācijām;
• anestēzijas pieredzi;
• alerģijām;
• ikdienā lietotajiem medikamentiem un uztura bagātinātājiem;
• smēķēšanu un alkohola lietošanu;
• iespējamu grūtniecību;
• krākšanu, elpošanas apstāšanos miegā un miegainību dienas laikā;
• zobu protēzēm, kustīgiem zobiem vai ierobežotām mutes atvēršanas iespējām.

Svarīgi ārstam pastāstīt arī par sliktu dūšu, vemšanu, apjukumu, alerģisku reakciju vai grūtībām ar elpināšanu pēc iepriekšējas anestēzijas.

Fiziskā izmeklēšana

Atbilstoši situācijai anesteziologs var:

• izmērīt asinsspiedienu un pulsu;
• novērtēt elpošanu;
• apskatīt mutes dobumu un kaklu;
• izvērtēt mutes atvēršanu un kakla kustīgumu;
• novērtēt elpceļu anatomiju;
• noteikt ar anestēziju saistītos riska faktorus.

Analīžu un izmeklējumu izvērtēšana

Anesteziologs iepazīstas ar jau veikto analīžu, EKG un citu izmeklējumu rezultātiem.

Papildu izmeklējumus nenosaka automātiski visiem pacientiem. To nepieciešamība ir atkarīga no:

• pacienta vecuma;
• veselības stāvokļa;
• hroniskām slimībām;
• operācijas veida un apjoma;
• paredzētā anestēzijas veida;
• ārstniecības iestādes prasībām.

Pirms operācijas var būt nepieciešams pilns asinsainas izmeklējums, nieru darbības rādītāji, elektrolīti, asinsreces analīzes, glikozes noteikšana, EKG vai citi izmeklējumi.

Plaušu rentgenu, spirogrāfiju un citus papildu izmeklējumus veic tikai tad, ja tiem ir medicīnisks pamatojums. Plaušu rentgens nav nepieciešams katram pacientam pirms operācijas.

Anestēzijas plāna apspriešana

Anesteziologs izskaidro:

• kāds anestēzijas veids varētu būt piemērotākais;
• kā pacients jutīsies procedūras laikā;
• kā tiks uzraudzītas dzīvībai svarīgās funkcijas;
• kādi ir biežākie riski un blakusparādības;
• kā notiks pamošanās;
• kā tiks nodrošināta atsāpināšana pēc procedūras.

Galīgais anestēzijas plāns var tikt precizēts operācijas dienā, ņemot vērā pacienta aktuālo veselības stāvokli un operācijas apstākļus.

Attālināta anesteziologa konsultācija

Anesteziologa konsultāciju pirms plānotas operācijas vai procedūras iespējams veikt arī attālināti. Konsultācijas laikā anesteziologs pārrunā pacienta veselības stāvokli, hroniskās slimības, alerģijas, iepriekšējo anestēzijas pieredzi un lietotos medikamentus, kā arī izvērtē pieejamos analīžu un citu izmeklējumu rezultātus. Pacients var saņemt individuālus norādījumus par sagatavošanos anestēzijai, ēšanu un šķidruma uzņemšanu pirms procedūras, kā arī medikamentu lietošanu operācijas dienā.

Attālināta anesteziologa konsultācija ir īpaši ērta pacientiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas vai kuriem nepieciešams savlaicīgi pārrunāt anestēzijas riskus pirms ierašanās ārstniecības iestādē. Tomēr tā ne vienmēr var pilnībā aizstāt klātienes apskati. Ja nepieciešams novērtēt elpceļus, izmērīt dzīvībai svarīgos rādītājus vai precizēt paaugstinātu anestēzijas risku, anesteziologs var rekomendēt arī klātienes konsultāciju. Galīgais anestēzijas plāns tiek apstiprināts, ņemot vērā pacienta aktuālo veselības stāvokli un operējošās ārstniecības iestādes prasības.

Anestēzijas veidi

Vispārējā anestēzija jeb narkoze

Vispārējās anestēzijas laikā ar medikamentiem tiek izraisīts kontrolēts bezsamaņas stāvoklis. Pacients procedūras laikā nejūt sāpes un parasti neatceras tās norisi.

Anesteziologs visu procedūras laiku uzrauga pacienta stāvokli un, ja nepieciešams, nodrošina elpceļus ar sejas masku, laringeālo masku vai elpošanas cauruli.

Vispārējo anestēziju izmanto operācijās un procedūrās, kuru laikā pacientam jābūt nekustīgam un pilnībā atsāpinātam.

Reģionālā anestēzija

Reģionālās anestēzijas laikā tiek bloķēta sāpju sajūta noteiktā ķermeņa daļā. Pacients var būt nomodā vai saņemt papildu sedāciju.

Reģionālās anestēzijas veidi ir:

• spinālā anestēzija;
• epidurālā anestēzija;
• perifēro nervu un nervu pinumu blokādes.

Šo anestēzijas veidu var izmantot atsevišķi vai kombinācijā ar vispārējo anestēziju.

Lokālā anestēzija

Lokālās anestēzijas laikā tiek atsāpināta neliela ķermeņa zona. Pacients saglabā apziņu.

Lokālo anestēziju bieži nodrošina ārsts, kurš veic procedūru. Anesteziologa klātbūtne ne vienmēr ir nepieciešama, bet sarežģītākās situācijās lokālo anestēziju var kombinēt ar sedāciju vai citu atsāpināšanas metodi.

Sedācija

Sedācija ir medikamentoza trauksmes mazināšana un iemidzināšana, kuras dziļums var atšķirties.

Vieglas sedācijas laikā pacients ir atslābināts un spēj sarunāties. Dziļākas sedācijas laikā pacients lielāko procedūras daļu guļ un var to neatcerēties.

Arī sedācijas laikā nepieciešama pacienta elpošanas, pulsa, asinsspiediena un skābekļa līmeņa uzraudzība. Dziļas sedācijas gadījumā drošības prasības var būt līdzīgas vispārējai anestēzijai.

Anesteziologa konsultācija bērnam

Bērna anestēzijas plāns tiek pielāgots vecumam, svaram, attīstībai, veselības stāvoklim un paredzētajai procedūrai.

Konsultācija īpaši svarīga pirms:

• zobārstniecības miegā;
• mandeļu vai adenoīdu operācijas;
• citām LOR operācijām;
• ķirurģiskas operācijas;
• diagnostiska izmeklējuma, kura laikā bērnam jābūt nekustīgam.

Anesteziologam jāpastāsta par bērna:

• hroniskām slimībām;
• alerģijām;
• iepriekšējām anestēzijām;
• priekšlaicīgu dzimšanu;
• elpošanas problēmām;
• krākšanu vai elpošanas apstāšanos miegā;
• nesenām infekcijām;
• ikdienā lietotajiem medikamentiem.

Ja pirms plānotās procedūras bērnam parādījies drudzis, izteikts klepus, apgrūtināta elpošana, vemšana, caureja vai būtiski pasliktinājies veselības stāvoklis, jāsazinās ar operējošo ārstniecības iestādi.

Vieglas iesnas vai atlikušais klepus ne vienmēr nozīmē, ka operācija būs jāatceļ. Lēmumu pieņem individuāli, ņemot vērā bērna vecumu, simptomus, operācijas veidu un anestēzijas risku.

Kā sagatavoties anesteziologa konsultācijai?

Uz konsultāciju ieteicams paņemt:

• informāciju par plānoto operāciju vai procedūru;
• iepriekšējo operāciju un slimnīcu izrakstus;
• jaunākos analīžu un izmeklējumu rezultātus;
• visu lietoto medikamentu sarakstu ar devām;
• informāciju par alerģijām;
• informāciju par iepriekšējām anestēzijām un sarežģījumiem;
• citu ārstu slēdzienus, ja tie saistīti ar operācijas risku.

Ja iepriekšējās anestēzijas laikā radušās nopietnas komplikācijas vai bijusi apgrūtināta intubācija, vēlams paņemt attiecīgo medicīnisko dokumentāciju.

Pirms konsultācijas nevajag patvaļīgi pārtraukt ikdienā lietotos medikamentus.

Medikamenti pirms operācijas

Pirms operācijas obligāti jāinformē anesteziologs par visiem recepšu un bezrecepšu medikamentiem, kā arī uztura bagātinātājiem.

Īpaša uzmanība jāpievērš:

• asinsreci ietekmējošiem medikamentiem;
• insulīnam un citiem diabēta medikamentiem;
• asinsspiediena zālēm;
• steroīdu preparātiem;
• psihiatrijā un neiroloģijā lietotiem medikamentiem;
• GLP-1 grupas medikamentiem, kurus lieto diabēta vai svara samazināšanas ārstēšanai;
• augu valsts preparātiem un uztura bagātinātājiem.

Dažus medikamentus pirms operācijas turpina lietot, bet citu lietošana var būt uz laiku jāmaina. Lēmums ir individuāls.

Nepārtrauciet zāļu lietošanu patstāvīgi — sekojiet anesteziologa, ķirurga vai operējošās ārstniecības iestādes norādījumiem.

Cik ilgi pirms operācijas nedrīkst ēst un dzert?

Badošanās pirms anestēzijas samazina risku, ka kuņģa saturs anestēzijas laikā varētu nonākt elpceļos.

Pieaugušajiem bieži izmanto šādus orientējošus intervālus:

• cietu ēdienu un pienu nelieto vismaz sešas stundas pirms anestēzijas;
• dzidrus šķidrumus noteiktos gadījumos drīkst lietot līdz divām stundām pirms anestēzijas.

Dzidri šķidrumi ir ūdens vai dzēriens bez piena un cietām daļiņām. Sula ar mīkstumu, pienains dzēriens un smūtijs nav dzidrs šķidrums.

Bērniem badošanās norādījumi var atšķirties atkarībā no vecuma, barošanas veida un ārstniecības iestādes kārtības.

Vienmēr ievērojiet tieši tās instrukcijas, kuras devusi operējošā ārstniecības iestāde vai anesteziologs. Ja norādījumi nav saprotami, pirms procedūras sazinieties ar ārstniecības iestādi.

Iespējamās sajūtas un blakusparādības pēc anestēzijas

Pēc vispārējās anestēzijas vai sedācijas iespējamas īslaicīgas blakusparādības:

• miegainība un nogurums;
• slikta dūša vai vemšana;
• reibonis;
• drebuļi;
• sausa mute;
• nieze;
• sāpes kaklā vai aizsmakums;
• īslaicīgs apjukums;
• muskuļu sāpes.

To iespējamība ir atkarīga no anestēzijas veida, operācijas, izmantotajiem medikamentiem un pacienta individuālajiem riska faktoriem.

Nopietnas komplikācijas ir retākas. Individuālo risku nevar noteikt tikai pēc anestēzijas nosaukuma — to ietekmē arī pacienta veselības stāvoklis un operācijas sarežģītība.

Konsultācijas laikā anesteziologs izskaidros tieši konkrētajam pacientam būtiskos riskus.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai anesteziologa konsultācija nepieciešama visiem pacientiem?

Pirms anestēzijas pacienta veselības stāvoklis ir jāizvērtē. Tas, vai nepieciešama atsevišķa ambulatora konsultācija pirms operācijas dienas, ir atkarīgs no operācijas, pacienta veselības un ārstniecības iestādes prasībām.

Cik ilga ir anesteziologa konsultācija?

Konsultācijas ilgums ir atkarīgs no pacienta veselības stāvokļa, operācijas veida un pārrunājamo jautājumu apjoma. Sarežģītākos gadījumos izvērtēšanai var būt nepieciešams vairāk laika vai papildu izmeklējumi.

Vai pirms konsultācijas jānodod analīzes?

Ja operējošā ārstniecības iestāde jau ir norādījusi nepieciešamās analīzes, paņemiet rezultātus līdzi. Patstāvīgi veikt plašu izmeklējumu komplektu nav nepieciešams — anesteziologs izvērtēs, kas konkrētajā situācijā vajadzīgs.

Vai pirms katras operācijas nepieciešams EKG?

Nē. EKG nepieciešamību nosaka pacienta vecums, veselības stāvoklis, sirds slimību simptomi un plānotās operācijas apjoms.

Vai pirms operācijas vajadzīgs plaušu rentgens?

Plaušu rentgens nav rutīnas izmeklējums katram pacientam. To veic, ja pastāv medicīniskas indikācijas.

Vai konsultācijas laikā var izvēlēties anestēzijas veidu?

Pacients var izteikt savas vēlmes un pārrunāt alternatīvas. Anesteziologs izskaidros katras metodes priekšrocības un riskus. Galīgo izvēli nosaka kopā ar pacientu, ņemot vērā operāciju un medicīnisko drošību.

Cik ātri pēc narkozes var pamosties?

Pamošanās laiks ir atkarīgs no procedūras ilguma, izmantotajiem medikamentiem un pacienta veselības. Daudzi pacienti sāk mosties drīz pēc anestēzijas medikamentu ievades pārtraukšanas, taču miegainība un nogurums var saglabāties ilgāk.

Cik ilgi iziet spinālā anestēzija?

Jušanas un kustību traucējumi pēc spinālās anestēzijas parasti mazinās pakāpeniski vairāku stundu laikā. Precīzs ilgums atkarīgs no izmantotā medikamenta, devas un pacienta individuālās reakcijas.

Vai pēc sedācijas drīkst vadīt automašīnu?

Pēc sedācijas vai vispārējās anestēzijas automašīnu vadīt nedrīkst tik ilgi, cik norādījusi ārstniecības iestāde. Pēc ambulatoras procedūras parasti nepieciešams pieaugušais pavadonis.

Vai anestēzija ir droša bērniem?

Anestēzijas risks ir atkarīgs no bērna vecuma, veselības stāvokļa un procedūras. Bērnu anestēzijā izmanto vecumam un svaram pielāgotus medikamentus un nepārtrauktu dzīvībai svarīgo funkciju uzraudzību. Individuālos riskus anesteziologs izskaidro konsultācijas laikā.

Anesteziologa konsultācija Rīgas centrā

“Republikas laukuma klīnikā” anesteziologs dr. Jānis Margevičus konsultē bērnus un pieaugušos pirms plānveida operācijām un citām procedūrām, kurās paredzēta anestēzija vai sedācija.

Konsultācijas laikā tiek izvērtēts veselības stāvoklis, iepriekšējā anestēzijas pieredze, nepieciešamie izmeklējumi un iespējamie anestēzijas veidi.

Republikas laukuma klīnika
Republikas laukums 3–18, Rīga
“Centra nams”, 1. stāvs
Ieeja no Zemkopības ministrijas puses