Neirologs

Neirologs Rīgā – diagnostika un ārstēšana galvassāpju, reiboņu un nervu sistēmas darbības traucējumu gadījumā. Piesakies neirologa konsultācijai, ja parādās aizdomas par nervu sistēmas saslimšanu.

Neirologs Rīgā | Republikas laukuma klīnika

Neirologa konsultācija ir būtiska, ja parādās simptomi, kas liecina par nervu sistēmas traucējumiem. Savlaicīga diagnostika un ārstēšana palīdz novērst komplikācijas un uzlabot dzīves kvalitāti. Ja nepieciešams neirologs Rīgā, “Republikas laukuma klīnika” piedāvā profesionālu pieeju un individuālu ārstēšanas plānu katram pacientam.

Kas ir neirologs?

Neirologs ir ārsts, kurš specializējas nervu sistēmas slimību diagnostikā un ārstēšanā. Nervu sistēma ietver smadzenes, muguras smadzenes, perifēros nervus un muskuļus. Tā kontrolē visas organisma funkcijas – kustības, sajūtas, domāšanu, atmiņu un koordināciju. Jebkuri traucējumi šajā sistēmā var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti, tāpēc savlaicīga neirologa konsultācija ir ļoti svarīga.

Kad nepieciešama neirologa konsultācija?

Pie neirologa jāvēršas, ja parādās šādi simptomi:

• Aizdomas par nervu sistēmas slimībām (piem., multiplā skleroze, Parkinsona slimība).
• Pastāvīgas vai stipras galvassāpes, īpaši ar sliktu dūšu vai redzes traucējumiem.
• Migrēna, kas traucē ikdienas dzīvi.
• Reibonis, līdzsvara traucējumi, apziņas zudumi.
• Nejutīgums, tirpšana, vājums rokās vai kājās.
• Atmiņas traucējumi, koncentrēšanās grūtības.
• Krampji vai epilepsijas lēkmes.
• Redzes vai runas traucējumi, īpaši pēkšņi.
• Hroniskas sāpes mugurā vai kaklā ar izstarojumu uz ekstremitātēm.
• Traumas ar galvas vai muguras smadzeņu iesaisti.

Šie simptomi var būt saistīti ar dažādām neiroloģiskām slimībām, tāpēc neirologs konsultācijas laikā palīdz noteikt precīzu diagnozi un uzsākt ārstēšanu.

Kas ir neiroloģija un neirofizioloģija?

Neiroloģija ir medicīnas nozare, kas pēta un ārstē slimības, kas skar smadzenes, muguras smadzenes un nervu sistēmu. Nervu sistēma ir organisma “komandu centrs”, kas kontrolē kustības, sajūtas, domāšanu, atmiņu un pat automātiskās funkcijas, piemēram, elpošanu un sirdsdarbību.

Neirofizioloģija ir medicīnas un bioloģijas nozare, kas pēta nervu sistēmas darbību fizioloģiskā līmenī – t.i., kā nervu šūnas (neironi) un to tīkli ģenerē, pārraida un apstrādā elektriskos impulsus, lai nodrošinātu organisma funkcijas.

Neirologa loma neirofizioloģijā

• Izprast nervu sistēmas darbības mehānismus – kā rodas nervu impulsi, sinapses, refleksi.
• Pētīt smadzeņu un muguras smadzeņu funkcijas – kustību kontrole, sajūtas, atmiņa, emocijas.
• Diagnostika un izmeklējumi:
  • EEG (elektroencefalogrāfija) – smadzeņu elektriskās aktivitātes reģistrācija.
  • EMG (elektromiogrāfija) – muskuļu un nervu darbības analīze.
  • Evocētie potenciāli – nervu ceļu funkcijas pārbaude.

Ko dara neirologs?

Neirologs nodarbojas ar plašu nervu sistēmas slimību spektru:

• Migrēna un galvassāpes – migrēna ir ne tikai spēcīgas galvassāpes, bet neiroloģiska slimība, kas var izpausties ar pulsējošu, vienpusēju galvassāpju lēkmi, kas var ilgt no 4 līdz 72 stundām. Tā bieži saistās ar sliktu dūšu, vemšanu, kā arī jutīgumu pret gaismu, skaņu vai smaržu
• Epilepsija – pēkšņi, pārmērīgi elektriskās aktivitātes uzliesmojumi smadzenēs, kas izraisa dažādus simptomus, piemēram, muskuļu krampjus, apziņas zudumu, uztveres traucējumus vai nekontrolētas kustības
• Insults un tā sekas – insults rodas, ja smadzenēm tiek traucēta asins plūsma — to izraisa asinsvada aizsprostojums (išēmiskie insulti), vai asinsvada plīsums (hemorāģiskie). Apmēram 85–90 % insultu ir išēmiski.
• Neiropātijas (piem., diabētiskā) – stāvoklis, kad tiek bojāti perifērie nervi, izraisot, tirpšanu, dedzināšanu, muskuļu vājumu vai līdzsvara traucējumus
• Parkinsona slimība – progresīva neirodeģeneratīva slimība, kuras pamatā ir dopamīna ražojošu nervu šūnu bojājums smadzenēs, kas izraisa kustību traucējumus un citus simptomus
• Multiplā skleroze – autoimūna un neirodeģeneratīva centrālās nervu sistēmas slimība, kurā imūnsistēma uzbrūk mielīna apvalkam nervu šķiedrām, izraisa iekaisumu, nerva šķiedru bojājumus un sklerozes (rētas) veidošanos – tāpēc arī nosaukums ir multiplas sklerozes jeb rētas
• Radikulopātijas (nervu saknīšu kompresijas) – nervu saknīšu bojājums vai kompresija muguras smadzeņu līmenī, kas izraisa sāpes, tirpšanu, nejutīgumu vai vājumu

Kā norit neirologa konsultācija?

Neirologa konsultācija parasti sākas ar detalizētu sarunu par pacienta sūdzībām un simptomu attīstību. Ārsts jautā par slimības vēsturi, lietotajiem medikamentiem un dzīvesveidu. Tiek izvērtēta arī ģimenes anamnēze, jo daudzas neiroloģiskas slimības var būt iedzimtas.

Pēc sarunas neirologs veic fizisko un neiroloģisko izmeklēšanu, lai pārbaudītu refleksus, kustību koordināciju, līdzsvaru, maņu funkcijas un muskuļu spēku. Šie izmeklējumi palīdz noteikt, kurā nervu sistēmas daļā varētu būt problēma.

Ja nepieciešams, neirologs nozīmē papildu diagnostikas testus:

• magnētiskās rezonanses izmeklējumu (MRI) – detalizēti smadzeņu un mugurkaula attēli
• datortomogrāfiju (CT) – ātrs un precīzs veids, kā noteikt strukturālas izmaiņas
• elektroencefalogrāfiju (EEG) – smadzeņu elektriskās aktivitātes mērīšana
• neirogrāfiju – nervu vadīšanas ātruma un funkcijas izvērtēšana
• laboratoriskās analīzes – lai noteiktu iekaisuma vai vielmaiņas traucējumus
• USG nerviem – ja novērojamas tirpšanas sajūtas, nejutīgums, sāpes vai muskuļu vājums, īpaši rokās vai kājās, kā arī pēc traumām vai operācijām — šis izmeklējums var palīdzēt noteikt cēloni.

Šie izmeklējumi palīdz precizēt diagnozi un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas plānu.

Biežākās neiroloģiskās slimības

Neirologs ārstē plašu slimību spektru, kas skar gan centrālo, gan perifēro nervu sistēmu:

• insults un tā sekas
• migrēna un citas galvassāpes
• epilepsija
• multiplā skleroze
• Parkinsona slimība un citi kustību traucējumi
• nervu iekaisumi (neirīti)
• tuneļa sindromi (piemēram, karpālā kanāla sindroms)
• polineiropātijas (piemēram, cukura diabēta izraisītas)
• mugurkaula slimības (diska trūce, osteohondroze)

Šīs slimības var radīt dažādus simptomus – no viegliem līdz smagiem, tāpēc savlaicīga diagnostika ir būtiska.

Ārstēšanas iespējas

Neiroloģisko slimību ārstēšana tiek pielāgota katram pacientam individuāli. Biežāk izmantotās metodes ir:

• medikamentozā terapija (pretsāpju līdzekļi, pretiekaisuma preparāti, pretkrampju līdzekļi)
• fizioterapija un rehabilitācija
• ergoterapija
• dzīvesveida maiņa un profilakse
• ķirurģiska ārstēšana, ja konservatīvās metodes nav efektīvas

Hronisku slimību gadījumos ārstēšanas mērķis ir simptomu kontrole un dzīves kvalitātes uzlabošana.

Ja nepieciešams neirologs Rīgā, tad pierakstaties konsultācijai pie neirologa dr. Staņislava Mironova. “Republikas laukuma klīnika” piedāvā plašu pakalpojumu klāstu – no diagnostikas līdz ārstēšanai. Katram pacientam tiek izstrādāta individuāla pieeja, balstoties uz veselības stāvokli un vajadzībām.

Biežāk uzdotie jautājumi