Neirologs

Neirologs Rīgas centrā – diagnostika un ārstēšana galvassāpju, reiboņu un nervu sistēmas darbības traucējumu gadījumā.

Neirologs | Republikas laukuma klīnika

Neirologs ir ārsts, kurš specializējas nervu sistēmas slimību diagnostikā un ārstēšanā. Nervu sistēma ietver smadzenes, muguras smadzenes, perifēros nervus un muskuļus. Tā kontrolē visas organisma funkcijas – kustības, sajūtas, domāšanu, atmiņu un koordināciju. Jebkuri traucējumi šajā sistēmā var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti, tāpēc savlaicīga neirologa konsultācija ir ļoti svarīga.

Neirologa konsultācija ir būtiska, ja parādās simptomi, kas liecina par nervu sistēmas traucējumiem. Savlaicīga diagnostika un ārstēšana palīdz novērst komplikācijas un uzlabot dzīves kvalitāti. Ja nepieciešams neirologs Rīgā, “Republikas laukuma klīnika” piedāvā profesionālu pieeju un individuālu ārstēšanas plānu katram pacientam.

Kas ir neiroloģija?

Neiroloģija ir medicīnas nozare, kas pēta un ārstē slimības, kas skar smadzenes, muguras smadzenes un nervu sistēmu. Nervu sistēma ir organisma “komandu centrs”, kas kontrolē kustības, sajūtas, domāšanu, atmiņu un pat automātiskās funkcijas, piemēram, elpošanu un sirdsdarbību.

Kas ir neirofizioloģija?

Neirofizioloģija ir medicīnas un bioloģijas nozare, kas pēta nervu sistēmas darbību fizioloģiskā līmenī – t.i., kā nervu šūnas (neironi) un to tīkli ģenerē, pārraida un apstrādā elektriskos impulsus, lai nodrošinātu organisma funkcijas.

Galvenie neirofizioloģijas uzdevumi

• Izprast nervu sistēmas darbības mehānismus – kā rodas nervu impulsi, sinapses, refleksi.
• Pētīt smadzeņu un muguras smadzeņu funkcijas – kustību kontrole, sajūtas, atmiņa, emocijas.
• Diagnostika un izmeklējumi:
  • EEG (elektroencefalogrāfija) – smadzeņu elektriskās aktivitātes reģistrācija.
  • EMG (elektromiogrāfija) – muskuļu un nervu darbības analīze.
  • Evocētie potenciāli – nervu ceļu funkcijas pārbaude.

Kur izmanto neirofizioloģiju?

• Klīniskajā praksē – epilepsijas diagnostika, miega traucējumi, neiropātijas.
• Neiroloģijā un neiroķirurģijā – pirms operācijām, rehabilitācijā.
• Zinātnē – smadzeņu darbības pētījumi, neirotehnoloģijas.

Kad nepieciešama neirologa konsultācija?

Pie neirologa jāvēršas, ja parādās šādi simptomi:

• Aizdomas par nervu sistēmas slimībām (piem., multiplā skleroze, Parkinsona slimība).
• Pastāvīgas vai stipras galvassāpes, īpaši ar sliktu dūšu vai redzes traucējumiem.
• Migrēna, kas traucē ikdienas dzīvi.
• Reibonis, līdzsvara traucējumi, apziņas zudumi.
• Nejutīgums, tirpšana, vājums rokās vai kājās.
• Atmiņas traucējumi, koncentrēšanās grūtības.
• Krampji vai epilepsijas lēkmes.
• Redzes vai runas traucējumi, īpaši pēkšņi.
• Hroniskas sāpes mugurā vai kaklā ar izstarojumu uz ekstremitātēm.
• Traumas ar galvas vai muguras smadzeņu iesaisti.

Šie simptomi var būt saistīti ar dažādām neiroloģiskām slimībām, tāpēc neirologs konsultācijas laikā palīdz noteikt precīzu diagnozi un uzsākt ārstēšanu.

Ko ārstē neirologs?

Neirologs nodarbojas ar plašu slimību spektru:

• Migrēna un galvassāpes
• Epilepsija
• Insults un tā sekas
• Neiropātijas (piem., diabētiskā)
• Parkinsona slimība
• Multiplā skleroze
• Radikulopātijas (nervu saknīšu kompresijas)

Kā norit neirologa konsultācija?

Neirologa konsultācija parasti sākas ar detalizētu sarunu par pacienta sūdzībām un simptomu attīstību. Ārsts jautā par slimības vēsturi, lietotajiem medikamentiem un dzīvesveidu. Tiek izvērtēta arī ģimenes anamnēze, jo daudzas neiroloģiskas slimības var būt iedzimtas.

Pēc sarunas neirologs veic fizisko un neiroloģisko izmeklēšanu, lai pārbaudītu refleksus, kustību koordināciju, līdzsvaru, maņu funkcijas un muskuļu spēku. Šie izmeklējumi palīdz noteikt, kurā nervu sistēmas daļā varētu būt problēma.

Papildu diagnostikas izmeklējumi

Ja nepieciešams, neirologs nozīmē papildu diagnostikas testus:

• magnētiskās rezonanses izmeklējumu (MRI) – detalizēti smadzeņu un mugurkaula attēli
• datortomogrāfiju (CT) – ātrs un precīzs veids, kā noteikt strukturālas izmaiņas
• elektroencefalogrāfiju (EEG) – smadzeņu elektriskās aktivitātes mērīšana
• neirogrāfiju – nervu vadīšanas ātruma un funkcijas izvērtēšana
• laboratoriskās analīzes – lai noteiktu iekaisuma vai vielmaiņas traucējumus

Šie izmeklējumi palīdz precizēt diagnozi un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas plānu.

Biežākās neiroloģiskās slimības

Neirologs ārstē plašu slimību spektru, kas skar gan centrālo, gan perifēro nervu sistēmu:

• insults un tā sekas
• migrēna un citas galvassāpes
• epilepsija
• multiplā skleroze
• Parkinsona slimība un citi kustību traucējumi
• nervu iekaisumi (neirīti)
• tuneļa sindromi (piemēram, karpālā kanāla sindroms)
• polineiropātijas (piemēram, cukura diabēta izraisītas)
• mugurkaula slimības (diska trūce, osteohondroze)

Šīs slimības var radīt dažādus simptomus – no viegliem līdz smagiem, tāpēc savlaicīga diagnostika ir būtiska.

Ārstēšanas iespējas

Neiroloģisko slimību ārstēšana tiek pielāgota katram pacientam individuāli. Biežāk izmantotās metodes ir:

• medikamentozā terapija (pretsāpju līdzekļi, pretiekaisuma preparāti, pretkrampju līdzekļi)
• fizioterapija un rehabilitācija
• ergoterapija
• dzīvesveida maiņa un profilakse
• ķirurģiska ārstēšana, ja konservatīvās metodes nav efektīvas

Hronisku slimību gadījumos ārstēšanas mērķis ir simptomu kontrole un dzīves kvalitātes uzlabošana.

Neirologs Rīgā

Ja nepieciešams neirologs Rīgā, “Republikas laukuma klīnika” piedāvā plašu pakalpojumu klāstu – no diagnostikas līdz ārstēšanai. Katram pacientam tiek izstrādāta individuāla pieeja, balstoties uz veselības stāvokli un vajadzībām.

Konsultācijas cena ir 70,00 euro, bet USG nerviem maksā 60,00 euro.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir neiroloģija?

Neiroloģija ir medicīnas nozare, kas pēta nervu sistēmas slimības un to ārstēšanu. Neirologs diagnosticē un ārstē dažādas ar nervu sistēmu saistītas saslimšanas.

Kādas ir galvenās neiroloģiskās slimības?

Biežākās slimības ir insults, migrēna, epilepsija, multiplā skleroze, Parkinsona slimība, nervu iekaisumi, tuneļa sindromi, polineiropātijas un mugurkaula slimības.

Kādas ir biežāk veiktās izmeklējumu metodes, kuras izmanto neirologs?

Diagnozes precizēšanai tiek izmantoti MRI, CT, EEG, neirogrāfija un laboratoriskās analīzes.

Kādas ir ārstēšanas iespējas?

Ārstēšana ietver medikamentus, fizioterapiju, rehabilitāciju, ergoterapiju un dažos gadījumos ķirurģiju.