Žultsakmeņi

Žultsakmeņi un žultsakmeņu slimība: simptomi, diagnostika un ārstēšana

Kas ir žultsakmeņi?

Žultsakmeņi (medicīniski: holelitiāze) ir cietas nogulsnes, kas veidojas žultspūslī no žults komponentiem. Žults ir šķidrums, ko ražo aknas un kas palīdz sagremot taukus. Ja žults sastāvā mainās holesterīna, bilirubīna vai kalcija sāļu līdzsvars, var veidoties kristāli, kas laika gaitā pārvēršas akmeņos.

Žultsakmeņi var būt dažāda izmēra – no smilšu grauda līdz pat vairākiem centimetriem. Dažiem pacientiem tie nerada nekādas sūdzības, bet citiem izraisa stipras sāpes un nopietnas komplikācijas.

Žultsakmeņu veidi

Ir divi galvenie žultsakmeņu veidi:

  • Holesterīna akmeņi – visbiežāk sastopamie, īpaši Rietumu valstīs. Tie veidojas, ja žults satur pārāk daudz holesterīna.
  • Pigmenta akmeņi – biežāk saistīti ar aknu slimībām vai stāvokļiem, kas izraisa pastiprinātu sarkano asinsķermenīšu noārdīšanos (hemolīzi).

Riska faktori

Žultsakmeņu veidošanās risks palielinās noteiktos apstākļos:

  • vecums virs 40 gadiem,
  • sieviešu dzimums (estrogēna ietekme),
  • aptaukošanās un mazkustīgs dzīvesveids,
  • straujš svara zudums (piemēram, pēc bariatriskām operācijām),
  • diēta ar augstu tauku un holesterīna saturu,
  • cukura diabēts,
  • iedzimtība un ģimenes anamnēze.

Žultsakmeņu slimības simptomi

Daudziem cilvēkiem žultsakmeņi nerada nekādas sūdzības un tiek atklāti nejauši ultrasonogrāfijas laikā. Tomēr, ja akmens nosprosto žultsvadu, var parādīties raksturīgi simptomi:

  • pēkšņas, asas sāpes vēdera augšējā labajā pusē vai zem ribām,
  • sāpes, kas izstaro uz muguru vai labo plecu,
  • slikta dūša un vemšana,
  • vēdera uzpūšanās, gremošanas traucējumi,
  • drudzis un drebuļi (ja pievienojas iekaisums),
  • dzelte (ādas un acu baltumu dzeltēšana, ja akmens bloķē žults atteci).

Šo simptomu kopums tiek dēvēts par žultsakmeņu slimību jeb holelitiāzi.

Iespējamās komplikācijas

Neārstēti žultsakmeņi var izraisīt nopietnas komplikācijas:

  • akūts holecistīts (žultspūšļa iekaisums),
  • holangīts (žultsvadu iekaisums),
  • pankreatīts (aizkuņģa dziedzera iekaisums, ja akmens nosprosto aizkuņģa dziedzera izvadkanālu),
  • žultspūšļa perforācija vai abscess.

Šie stāvokļi ir dzīvībai bīstami un prasa neatliekamu medicīnisku palīdzību.

Žultsakmeņu diagnostika

Ultrasonogrāfija

Ultrasonogrāfija (USG) ir pirmās izvēles metode žultsakmeņu noteikšanai. Tā ir droša, nesāpīga un ļoti precīza.

Priekšrocības:

  • augsta jutība (virs 95%) žultspūšļa akmeņu noteikšanā,
  • pieejama ambulatori,
  • nav jonizējošā starojuma,
  • ļauj atklāt arī žultspūšļa iekaisumu.

Alternatīvas metodes

  • CT skenēšana – mazāk jutīga holesterīna akmeņiem, bet noder komplikāciju izvērtēšanai.
  • MRCP (magnētiskās rezonanses holangiopankreatogrāfija) – īpaši noderīga žultsvadu akmeņu noteikšanai.
  • Endoskopiskā ultrasonogrāfija – ļoti precīza, bet invazīvāka metode.

Ķirurga konsultācija

Ja pacientam ir simptomi vai komplikācijas, nepieciešama ķirurga konsultācija. Ķirurgs izvērtē:

  • akmeņu izmēru un skaitu,
  • simptomu biežumu un smagumu,
  • komplikāciju risku,
  • pacienta vispārējo veselības stāvokli.

Bieži vien vienīgā efektīvā ārstēšanas metode ir žultspūšļa izņemšana (holecistektomija). Tā tiek veikta laparoskopiski, izmantojot nelielus iegriezumus, kas nodrošina ātrāku atveseļošanos un mazākas sāpes pēc operācijas.

Dr. Jānis Opincāns

E-pieraksts

Žultsakmeņu ārstēšanas iespējas

  • Novērošana – ja akmeņi nerada simptomus, ārstēšana var nebūt nepieciešama, bet jāveic regulāra kontrole.
  • Medikamentoza ārstēšana – dažos gadījumos iespējams lietot zāles, kas šķīdina holesterīna akmeņus, taču efekts ir ierobežots un akmeņi bieži veidojas atkārtoti.
  • Ķirurģiska ārstēšana – laparoskopiska holecistektomija ir zelta standarts simptomātisku žultsakmeņu gadījumā.

Profilakse

Lai samazinātu žultsakmeņu risku, ieteicams:

  • uzturēt veselīgu ķermeņa svaru,
  • izvairīties no krasām diētām un strauja svara zuduma,
  • ievērot sabalansētu uzturu ar pietiekamu šķiedrvielu daudzumu,
  • samazināt piesātināto tauku un holesterīna uzņemšanu,
  • regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.

Zinātniskie pētījumi

Starptautiski pētījumi liecina, ka ultrasonogrāfija ir visefektīvākā metode žultsakmeņu skrīningam, īpaši pacientiem ar nespecifiskām sūdzībām. Dati no ASV un Lielbritānijas rāda, ka aptuveni 10–20% cilvēku ar žultsakmeņiem attīstās simptomi 5–20 gadu laikā. Tas nozīmē, ka ne visiem pacientiem nepieciešama tūlītēja ārstēšana, bet regulāra uzraudzība ir būtiska.

Kad jāvēršas pie ķirurga?

Nekavējoties jākonsultējas ar ķirurgu, ja parādās:

  • stipras sāpes vēdera augšējā labajā pusē,
  • drudzis un drebuļi,
  • dzelte,
  • atkārtota slikta dūša un vemšana.

Šie simptomi var liecināt par akūtu komplikāciju, kas prasa neatliekamu palīdzību.

“Republikas laukuma klīnikā” strādā pieredzējuši speciālisti, kas veic vēdera dobuma ultrasonogrāfiju un nodrošina pilnvērtīgu diagnostiku. Ja tiek atklāti žultsakmeņi, pacientam tiek piedāvāta individuāli pielāgota ārstēšanas taktika, tostarp ķirurga konsultācija. Mūsu mērķis ir nodrošināt drošu un efektīvu ārstēšanu, kas uzlabo pacienta dzīves kvalitāti.

vēdera USG

Citi