Sieviešu urologs: pierādījumos balstīta pieeja sievietes uroloģiskajai veselībai

Sieviešu urologs Rīgā: urologs sievietēm “Republikas laukuma klīnikā.” Uroloģe dr. Ērika Bitiņa-Barlote specializējas urīnceļu infekciju, urīna nesaturēšanas, pārlieku aktīva urīnpūšļa ārstēšanā, intersticiālā cistīta diagnostikā, uroģenitālās menopauzes un iegurņa sāpju problēmu risināšanā. Pieraksts konsultācijai — droša, profesionāla palīdzība sievietēm.

Dr. Ērika Bitiņa Barlote ir urologs, kas specializējas sieviešu uroloģisko saslimšanu ārstēšanā
Dr. Ērika Bitiņa-Barlote

Kas īsti ir “sieviešu urologs” un kā tas atšķiras no ginekologa?

Sieviešu urologs jeb urologs sievietēm fokusējas uz sievietes urīnceļu, urīnpūšļa un iegurņa pamatnes funkcijām, ņemot vērā hormonālos, anatomiskos un neiroloģiskos aspektus, kas sieviešu uroloģiju atšķir no vispārējās uroloģijas. “Republikas laukuma klīnikā” pieņem uroloģe dr. Ērika Bitiņa-Barlote, kura praksē apvieno precīzu diagnostiku, multidisciplināru sadarbību un pacienta līdzestību, lai risinātu gan akūtas, gan hroniskas uroloģiskas sūdzības.


Sieviešu uroloģijas fokuss

Urologs sievietēm strādā ar urīnceļu infekcijām, urīna nesaturēšanu, pārlieku aktīvu urīnpūsli, intersticiālo cistītu/urīnpūšļa sāpju sindromu, uroģenitālās menopauzes izpausmēm, hematūriju (asinīm urīnā), urinācijas traucējumiem pēc dzemdībām vai operācijām un iegurņa sāpju sindromu.

Atšķirība no ginekoloģijas

Ginekologs galvenokārt fokusējas uz dzemdi, olnīcām un maksts veselību. Uroloģe šo spektru papildina, koncentrējoties uz urīnceļu sistēmu, urīnpūšļa funkciju, sfinkteriem un iegurņa pamatnes biomehāniku. Praktiski tas nozīmē ciešu sadarbību, īpaši menopauzes gadījumos, pēc dzemdībām vai pie prolapsiem, kur simptomi pārklājas.

Kad vērsties pie uroloģes? Signāli, ko nevajadzētu ignorēt

Biežākie simptomi

  • Dedzinoša sajūta, bieža urinēšana, sāpīgums virs kaunuma kaula (akūts cistīts).
  • Urīna noplūde pie klepošanas/skrējiena (stresa nesaturēšana) vai pēkšņa, nevaldāma vēlme urinēt.
  • Atkārtotas infekcijas (≥2 epizodes 6 mēnešos vai ≥3 gada laikā).
  • Nakts urinēšana (niktūrija), sajūta par nepilnīgu iztukšošanos, strūklas vājināšanās.
  • Iegurņa sāpes, diskomforts dzimumdzīvē, urīnpūšļa kairinājums bez infekcijas (intersticiālais cistīts).
  • Sausums, kairinājums un biežas UCI pēc menopauzes.

“Sarkanie karogi”

  • Augsta temperatūra ar sāpēm muguras lejasdaļā (iespējama augšējo urīnceļu iesaiste).
  • Asinis urīnā (redzamas vai mikroskopiskas), īpaši ar drudzi vai sāpēm sānos.
  • Akūta urīna aizture (nespēja urinēt).

Diagnostika: nevis vienkārši testi, bet strukturēts algoritms

Anamnēze ar mērķi uz cēloņiem

  • Sūdzību sākums, ilgums, saistība ar fiziskām aktivitātēm, uzturu, kofeīnu, dzimumaktu, cikliskumu un menopauzes statusu.
  • Lietotās antibiotikas, kultūru rezultāti, blaknes, iespējamās mijiedarbības, iepriekš izvērtētas blakusslimības (diabēts, vairogdziedzera, neiroloģiskas slimības).
  • Dzemdību skaits, instrumentālas dzemdības, plīsumi, iegurņa operācijas, katetrizācijas epizodes.

Fiziskā izmeklēšana

Vēdera palpācija, pārbaude virs kaunuma kaula, muguras lejasdaļa, īss neiroloģisks skrīnings; vajadzības gadījumā iegurņa pamatnes novērtējums (hipo/hipertonuss), prolapsu pazīmes. Ginekoloģiska apskate — tikai ar informētu piekrišanu.

Laboratorija un instrumentālie izmeklējumi

  • Urīna analīze (leikocīti, eritrocīti, nitrīti).
  • Urīna kultūra — obligāta recidīvu gadījumos, nerezultatīvas terapijas vai netipiskas gaitas situācijās.
  • Ultrasonogrāfija (nieres, urīnpūslis), atlieku urīns.
  • Urofloumetrija, cistoskopija (indikāciju gadījumā — persistējoša hematūrija, intravezikālu patoloģiju aizdomas).
  • Urodinamika — kompleksas nesaturēšanas analīzei.
  • Mērķēti STS testi specifiskās situācijās (atbilstoši simptomiem un riskiem).

Biežākās diagnozes, ko diagnosticē sieviešu urologs

Akūts un recidivējošs cistīts

Akūts cistīts izpaužas ar dedzināšanu un biežu urinēšanu; drudzis un sāpes sānos var liecināt par augšējo urīnceļu iesaisti. Recidivējoša UCI definējas kā ≥2 epizodes 6 mēnešos vai ≥3 gada laikā.

Stratēģija UCI gadījumos

  • Mērķēta antibiotiku izvēle pēc kultūras/jutības, izvairoties no empīriskas terapijas bez datiem recidīvos.
  • Profilakse: adekvāts šķidruma režīms, urinācija pēc dzimumakta, kairinātāju mazināšana, lokāli lietojami estrogēni menopauzē, saudzīga intīmā higiēna (bez agresīviem līdzekļiem).
  • Asimptomātiska bakteriūrija parasti netiek ārstēta (izņēmumi: grūtniecība, invazīvas uroloģiskas procedūras), jo nepamatotas antibiotikas veicina rezistenci un blaknes.

Urīna nesaturēšana

Stresa tipa

Noplūde pie slodzes (klepus, smagumu celšana, skriešana); saistīta ar iegurņa pamatnes atbalsta vājināšanos.
Terapija: fizioterapija ar sertificētu speciālistu, palīgierīces, kopīga lēmuma pieņemšana par mid-uretrālās “sling” procedūras piemērotību atbilstošos gadījumos.

Pēkšņa tipa

Pēkšņa vēlme urinēt, biežums, niktūrija; nereti pavada urīna noplūde.
Terapija: uzvedības terapija (urīnpūšļa treniņš, šķidruma ritms), medikamenti (antimuskarīnie līdzekļi, beta‑3 agonisti) vai intravezikālas injekcijas vai nervu modulācija (sakrālā/tibiālā).

Jauktā tipa

Kombinē konservatīvas, farmakoloģiskas un, ja nepieciešams, ķirurģiskas metodes, prioritizējot dominējošos simptomus.

Intersticiālais cistīts jeb urīnpūšļa sāpju sindroms

Hronisks urīnpūšļa diskomforts bez infekcijas; bieži sastopams iegurņa pamatnes muskuļu hipertonuss, ko apstiprina fizioterapeits.

Multimodāla terapija: diētas korekcija (kairinātāju atpazīšana), mīksto audu un iegurņa pamatnes treniņi, medikamenti urīnpūšļa gļotādas atbalstam, instilācijas un strukturēts sāpju menedžments. Uzsvars uz pacienta līdzestību un izstrādātu plānu uzliesmojumu gadījumos.

Uroģenitālā menopauze (uroģenitālā atrofija)

Estrogēnu deficīts maina gļotādu elastību un mikrobiomu, palielinot UCI risku un kairinājumu.
Terapija: lokāli lietojami estrogēni, mitrinoši līdzekļi, gļotādas barjeras atjaunošana; pēc vajadzības — sadarbība ar ginekologu.

Hematūrija

Asinis urīnā vienmēr jāizvērtē. Darbības plānu nosaka vecums, riska faktori (smēķēšana, citi kaitīgie apstākļi), simptomi un laboratorijas dati; indikāciju gadījumā — cistoskopija un attēldiagnostika.

Iztukšošanās traucējumi un prolapsi

Nepilnīga iztukšošana, vājināta strūkla, “bloķēšanās” sajūta var būt saistīta ar prolapsiem vai iegurņa pamatnes disfunkciju. Nepieciešama integrēta pieeja ar fizioterapiju, reizēm uroloģiskām/uroginekoloģiskām intervencēm.

Ārstēšana: no pirmās līnijas līdz specializētām procedūrām

Uzvedības un dzīvesveida stratēģijas

Urīnpūšļa treniņš

Plānots urinēšanas grafiks ar intervālu pakāpenisku palielināšanu; kairinātāju (kofeīns, mākslīgie saldinātāji, ļoti asas garšvielas) mazināšana.

Iegurņa pamatnes vingrinājumi

Kēgela vingrinājumi ar pareizu tehniku, bieži ar biofeedback un fizioterapeita uzraudzību; hipertonusa gadījumā — relaksācijas un elpošanas tehnikas (ne tikai stiprināšana).

Farmakoterapija

Antimuskarīnie līdzekļi, beta‑3 agonisti, īslaicīgi pretsāpju/pretiekaisuma līdzekļi simptomu mazināšanai, lokāli lietojami estrogēni menopauzē. Medikamentu izvēle balstās uz efektivitāti, blaknēm, blakusslimībām un pacienta vēlmēm.

Minimāli invazīvas metodes

Intravezikālas injekcijas

Mērķtiecīga detrusora aktivitātes samazināšana urīna nesaturēšanas gadījumā; pacientēm skaidro efektivitāti un iespējamu īslaicīgu urīna aizturi.

Nervu modulācija

Sakrālā vai tibiālā nervu stimulācija terapijai rezistentos gadījumos ar strukturētu pirmsatlases novērtējumu.

Mid-uretrālās sviras (“sling”) stresa nesaturēšanai

Piemērota pacientēm ar dominējošu slodzes noplūdi; pirms lēmuma — prolapsu novērtējums, iztukšošanas tests, blakņu skaidrošana (sāpes, erozija — reta, bet apspriežama).

Īpašas situācijas un nianses

Grūtniecība un pēcdzemdību periods

UCI grūtniecības laikā ārstē mērķtiecīgi, ievērojot augļa drošību; asimptomātiskas bakteriūrijas identifikācija ir obligāta. Pēcdzemdību urīna noplūde bieži uzlabojas ar fizioterapiju; invazīvas metodes apsver pēc konservatīvas terapijas un stabilizācijas.

Diabēts un vielmaiņas traucējumi

Palielina infekciju risku, var ietekmēt urīnpūšļa inervāciju. Uzsvars uz glikēmijas kontroli, mērķētu antibiotiku lietošanu, iegurņa pamatnes treniņiem un uzvedības terapiju.

Neirogēns urīnpūslis

Pēc neiroloģiskām saslimšanām iespējami iztukšošanas traucējumi. Risinājumi: intermitējoša katetrizācija, urodinamiska novērtēšana, atsevišķos gadījumos — nervu modulācija.

Kāpēc izvēlēties urologu sievietēm tieši Republikas laukuma klīnikā?

  • Specializācija sieviešu uroloģijā — risinājumi ikdienišķām un sarežģītām sūdzībām.
  • Uroloģe dr. Ērika Bitiņa-Barlote — rūpīga, pieredzējusi, empātiska pieeja.
  • Kompleksa diagnostika uz vietas (ultrasonogrāfija, laboratoriskās analīzes).
  • Pierādījumos balstīti algoritmi un skaidrs lēmumu process.
  • Konfidencialitāte un caurspīdīga komunikācija.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai ar urīna nesaturēšanu jādzīvo?

Nē. Lielākā daļa pacienšu ar kombinētu fizioterapiju, uzvedības terapiju un mērķētu farmakoterapiju panāk būtisku simptomu mazinājumu. Sarežģītos gadījumos pieejamas minimāli invazīvas metodes.

Vai atkārtotas UCI gadījumā vienmēr nozīmē antibiotikas?

Ne vienmēr. Svarīga ir precīza kultūra un riska faktoru korekcija (piemēram, lokāli estrogēni menopauzē, urinācija pēc dzimumakta), mikrobioma atbalsts. Profilaktiskas antibiotikas apsver tikai noteiktās indikācijās.

Vai vizīte būs neērta?

Vizīte tiek veidota cieņpilni, droši un diskrēti. Visi izmeklējumi tiek izskaidroti iepriekš.

Cik bieži jāapmeklē urologs?

Atkarīgs no diagnozes un terapijas. Piemēram, urīna nesaturēšanas gadījumā kontrole pēc 6–12 nedēļām; recidivējošu UCI gadījumā — individuāli ar profilakses uzsvaru.

Home » Sieviešu urologs: pierādījumos balstīta pieeja sievietes uroloģiskajai veselībai

Citi