Intravenoza sedācija mazina baiļu sajūtu, diskomfortu un sāpes dažādu ginekoloģisku manipulāciju laikā. Piesakies vizītei!
Kas ir sedācija?
Sedācija ir medicīniska metode, kas paredzēta pacienta nomierināšanai un sāpju mazināšanai dažādu manipulāciju laikā. Tā nav vispārējā anestēzija jeb narkoze, bet gan stāvoklis, kurā pacients ir atslābināts, mazāk izjūt bailes un diskomfortu, un bieži vien kļūst miegains. Sedācijas laikā pacients parasti saglabā samaņu, taču var arī iemigt. Atšķirībā no narkozes, kurā tiek pilnībā izslēgta apziņa un nepieciešama mākslīgā elpināšana, sedācija ir daudz saudzīgāka un drošāka metode, kas piemērota plašam manipulāciju klāstam.
Intravenozās sedācijas laikā caur vēnā ievietotu katetru tiek ievadīti nomierinoši un pretsāpju medikamenti. Tie iedarbojas ātri, mazinot trauksmi un nodrošinot komfortu. Pēc procedūras pacients var atcerēties notikušo fragmentāri vai arī neatcerēties vispār, kas ir normāli un paredzams efekts.
Sedācija vienmēr notiek anesteziologa uzraudzībā, jo nepieciešama profesionāla kontrole pār pacienta stāvokli un medikamentu devām.
Kā sagatavoties sedācijai
Sedācijai nav nepieciešama sarežģīta sagatavošanās, taču ir vairāki būtiski noteikumi, kas jāievēro, lai procedūra noritētu droši.
- Pēc sedācijas nedrīkst vadīt transportlīdzekli, pieņemt svarīgus lēmumus vai lietot alkoholu. Tāpēc obligāti nepieciešams pavadonis, kas palīdzēs nokļūt mājās.
- Ja pacients ikdienā lieto medikamentus, tos turpina lietot kā parasti, ja vien ārsts nav devis citus norādījumus.
- Ieteicams neēst vismaz 6 stundas pirms procedūras un nedzert 2 stundas pirms tās. Tas samazina komplikāciju risku.
- Badošanās laikā drīkst lietot ūdeni, nesaldinātu tēju vai melnu kafiju, taču ne vēlāk kā 2 stundas pirms manipulācijas.
Šie ieteikumi palīdz nodrošināt, ka sedācija noritēs droši un efektīvi.
Kā notiek sedācija
Pirms procedūras anesteziologs ievāc informāciju par pacienta veselības stāvokli, hroniskām slimībām, alerģijām un lietotajiem medikamentiem. Šī informācija ir būtiska, lai izvēlētos piemērotākos medikamentus un devas.
Pacientu pavada uz manipulāciju telpu, kur tiek ievietots intravenozais katetrs. Lai kontrolētu vitālos rādītājus, pievieno asinsspiediena manšeti un pulsoksimetru, kas uzrauga skābekļa piesātinājumu asinīs. Ja nepieciešams, degunā ievieto kaniles papildu skābekļa piegādei.
Pēc medikamentu ievadīšanas pacients izjūt miegainību, var sareibt galva, mazinās trauksme un bailes. Tikai pēc tam, kad sedācija ir iedarbīga, ārsts uzsāk manipulāciju. Visu procesu kontrolē anesteziologs, kurš nepieciešamības gadījumā var pielāgot medikamentu devas.
Pēc procedūras pacients tiek pārvests uz atpūtas telpu, kur atgūst spēkus. Kad stāvoklis stabilizējas un ieradies pavadonis, pacients var doties mājās.
Kad izmanto sedāciju
Sedāciju izmanto dažādās medicīnas nozarēs, īpaši tad, ja nepieciešams mazināt diskomfortu un sāpes, bet nav nepieciešama vispārējā anestēzija.
Ginekoloģijā sedāciju bieži pielieto šādu manipulāciju laikā:
- kontracepcijas spirāles ievietošana vai izņemšana,
- nelielas ķirurģiskas incīzijas,
- PRP injekcijas,
- hialuronskābes injekcijas,
- dzemdes dobuma izmeklēšana.
Sedācija ir piemērota arī citās medicīnas jomās, piemēram, gastroenteroloģijā (kolonoskopijas, gastroskopijas), stomatoloģijā (sarežģītas zobu ekstrakcijas), kā arī dažādās ambulatorās procedūrās, kas citādi būtu sāpīgas vai psiholoģiski grūti panesamas.
Ieguvumi no sedācijas
Sedācijas galvenais ieguvums ir pacienta komforts. Tā ļauj veikt manipulācijas bez stresa, bailēm un sāpēm. Salīdzinot ar lokālo anestēziju vien, sedācija nodrošina daudz mierīgāku pieredzi.
- Mazinās trauksme un bailes.
- Samazinās sāpes un diskomforts.
- Pacients bieži neatceras procedūras gaitu, kas palīdz izvairīties no psiholoģiska stresa nākotnē.
- Ārsts var strādāt mierīgāk, jo pacients ir atslābināts un nekustas.
- Procedūras norit ātrāk un efektīvāk.
Riska faktori un iespējamās komplikācijas
Lai gan sedācija tiek uzskatīta par drošu metodi, tāpat kā jebkurai medicīniskai procedūrai, arī šeit pastāv riski.
- Alerģiskas reakcijas uz kādu no medikamentiem. Šādos gadījumos anesteziologs nekavējoties ievada pretalerģiskus līdzekļus.
- Elpošanas nomākums, ja medikamentu deva ir pārāk augsta. Tāpēc nepieciešama nepārtraukta uzraudzība.
- Asinsspiediena svārstības, kas parasti ir īslaicīgas un kontrolējamas.
- Vēnu kairinājums katetra ievietošanas vietā.
Komplikāciju risks ir minimāls, ja sedāciju veic profesionāls anesteziologs un tiek ievēroti visi drošības protokoli.
Atšķirība starp sedāciju un vispārējo anestēziju
Svarīgi saprast, ka sedācija nav tas pats, kas narkoze. Vispārējās anestēzijas laikā pacients tiek pilnībā iemidzināts, zaudē samaņu un nepieciešama mākslīgā elpināšana. Sedācijas laikā pacients saglabā spēju elpot pats, bieži vien ir kontaktējams un spēj reaģēt uz ārsta norādījumiem.
Sedācija ir drošāka, jo mazāk ietekmē organisma funkcijas, un atveseļošanās periods ir īsāks. Tomēr tā nav piemērota visām manipulācijām – sarežģītām operācijām nepieciešama vispārējā anestēzija.
Pēc sedācijas
Pēc procedūras pacients kādu laiku pavada novērošanas telpā, līdz atjaunojas normāls stāvoklis. Atmiņa var būt fragmentāra, un iespējama miegainība. Tāpēc obligāti nepieciešams pavadonis, kas palīdzēs nokļūt mājās.
Pēc sedācijas nav ieteicams:
- vadīt transportlīdzekli,
- pieņemt svarīgus lēmumus,
- lietot alkoholu,
- veikt fiziski smagu darbu.
Parasti nākamajā dienā pacients jūtas pilnībā atguvies un var atgriezties ierastajā dzīves ritmā.
