Kas ir preeklampsija?
Preeklampsija ir grūtniecības komplikācija, kas parasti attīstās pēc 20. grūtniecības nedēļas un raksturojas ar paaugstinātu asinsspiedienu un olbaltuma klātbūtni urīnā. Tā var izraisīt nopietnas sekas gan mātei, gan bērnam, ja netiek savlaicīgi diagnosticēta un ārstēta.
Slimības izplatība un riska faktori
- Preeklampsija sastopama aptuveni 2–8% grūtnieču.
- Lielāks risks ir sievietēm ar:
- pirmo grūtniecību,
- vairāku augļu grūtniecību,
- hipertensiju vai nieru slimībām anamnēzē,
- ģimenes vēsturi ar preeklampsiju,
- lieko svaru vai aptaukošanos,
- autoimūnām slimībām (piemēram, sistēmisko sarkano vilkēdi).
Galvenie simptomi
- Paaugstināts asinsspiediens (virs 140/90 mmHg).
- Olbaltums urīnā (proteinūrija).
- Tūska, īpaši sejā un rokās.
- Galvassāpes, redzes traucējumi, slikta dūša, sāpes vēderā.
- Smagākos gadījumos – krampji (eklampsija), kas ir dzīvībai bīstams stāvoklis.
Diagnostikas process
Preeklampsijas diagnostika balstās uz regulāru grūtnieces veselības uzraudzību, jo slimība var attīstīties pakāpeniski un sākotnēji būt bez izteiktiem simptomiem. Agrīna atklāšana ir būtiska, lai novērstu komplikācijas.
Asinsspiediena kontrole
- Regulāra asinsspiediena mērīšana katrā vizītē uz abām rokām pie ginekologa–dzemdību speciālista.
- Paaugstināts asinsspiediens (≥140/90 mmHg) pēc 20. grūtniecības nedēļas ir viens no galvenajiem diagnostikas kritērijiem.
Urīna analīzes
- Analīžu nodošana urīna pārbaudei, lai noteiktu olbaltuma klātbūtni (proteinūriju).
- Olbaltuma daudzums urīnā palīdz noteikt slimības smaguma pakāpi.
Asins analīzes un biomarķieri
- Mūsdienās tiek izmantoti arī biomarķieri (sFlt-1/PlGF attiecība), kas ļauj precīzāk prognozēt slimības attīstību.
- Trombocītu skaita noteikšana, jo to samazinājums var liecināt par smagāku slimības gaitu.
Ultrasonogrāfija
Augļa augšanas un placentas asinsrites izvērtēšanai tiek izmantota ultrasonogrāfija, kas palīdz noteikt, vai bērns saņem pietiekami daudz skābekļa un barības vielu.
Ginekologa–dzemdību speciālista loma
- Skrīnings un uzraudzība: regulāras vizītes pie ginekologa–dzemdību speciālista ir būtiskas, lai savlaicīgi pamanītu preeklampsijas pazīmes.
- Ārstēšanas plāna izstrāde: speciālists izvērtē, vai nepieciešama hospitalizācija, medikamentoza terapija vai dzemdību ierosināšana.
- Dzemdību vadīšana: smagas preeklampsijas gadījumā dzemdības bieži tiek ierosinātas vai veikts ķeizargrieziens, lai pasargātu māti un bērnu.
Dr. Kristina Bojuta
Dr. Viktorija Margevičus
Ārstēšanas pieejas
Vieglākos gadījumos
- Regulāra asinsspiediena kontrole.
- Atpūta un dzīvesveida pielāgošana.
- Medikamenti asinsspiediena samazināšanai.
Smagos gadījumos
- Hospitalizācija.
- Intravenoza terapija un medikamenti krampju profilaksei.
- Dzemdību ierosināšana, ja risks mātei un bērnam ir pārāk augsts.
Komplikācijas
- Mātei: aknu un nieru bojājumi, krampji, insults.
- Bērnam: augšanas aizture, priekšlaicīgas dzemdības, skābekļa trūkums.
Profilakse
- Regulāras vizītes pie ginekologa–dzemdību speciālista.
- Asinsspiediena un urīna analīžu kontrole.
- Dažos gadījumos – mazas aspirīna devas profilaksei (ārsta uzraudzībā).
- Veselīgs dzīvesveids, sabalansēts uzturs un fiziskās aktivitātes.
Pēcdzemdību periods
Preeklampsija parasti izzūd pēc dzemdībām, bet sievietēm saglabājas paaugstināts risks hipertensijai un sirds slimībām nākotnē. Tāpēc nepieciešama regulāra veselības uzraudzība arī pēc grūtniecības.
Preeklampsija ir nopietna, bet savlaicīgi atklāta un ārstēta slimība, kas ļauj nodrošināt labvēlīgu iznākumu gan mātei, gan bērnam. Ginekologa–dzemdību speciālista loma ir izšķiroša, jo regulāras vizītes, analīžu nodošana un ultrasonogrāfija palīdz savlaicīgi diagnosticēt komplikācijas. Topošajām māmiņām ir svarīgi būt informētām, sekot ārsta norādījumiem un rūpēties par savu veselību visā grūtniecības laikā.
