Vai esi kādreiz pamodies naktī ar pēkšņām, dedzinošām sāpēm lielajā kājas pirkstā? Vai locītava šķiet karsta, pietūkusi un tik jutīga, ka pat sega šķiet par smagu? Ja jā, iespējams, esi saskāries ar podagru – slimību, kas bieži tiek pārprasta, ignorēta vai ārstēta novēloti.
Kā reimatologs ar vairāku gadu pieredzi, esmu redzējis, kā savlaicīga podagras diagnostika var mainīt cilvēka dzīves kvalitāti. Šajā rakstā pastāstīšu, kas ir podagra, kā to atpazīt, kāpēc urīnskābe ir tik svarīga, un kādas ir ārstēšanas iespējas. Iekļaušu arī reālus piemērus no prakses un atbildēšu uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.
Kas ir podagra un kā tā rodas?
Podagra ir iekaisīga locītavu slimība, ko izraisa paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs. Kad urīnskābe kristalizējas, tā nogulsnējas locītavās, izraisot stipras sāpes, pietūkumu un iekaisumu. Visbiežāk tiek skarta lielā kājas pirksta locītava, bet var tikt ietekmētas arī citas – ceļi, potītes, plaukstas.
Urīnskābe veidojas, kad organisms sadala purīnus – vielas, kas atrodamas gan mūsu šūnās, gan dažos pārtikas produktos (piemēram, sarkanajā gaļā, jūras veltēs, alkoholā). Ja urīnskābes ir par daudz vai nieres to nespēj pietiekami izvadīt, sākas problēmas.
Simptomi, kas liecina par podagru
Podagras lēkme parasti sākas pēkšņi, bieži naktī. Tipiskie simptomi:
- Asas, dedzinošas sāpes vienā locītavā
- Pietūkums un apsārtums
- Locītavas jutīgums – pat pieskāriens sāp
- Ierobežota kustība
Pacients, kurš pie manis vērsās ar sūdzībām par pēkšņu kājas pirksta pietūkumu, sākumā domāja, ka tas ir sasitums. Tikai pēc urīnskābes analīzēm un podagras diagnostikas kļuva skaidrs – tā bija klasiskā podagras lēkme.
Kā tiek veikta podagras diagnostika?
Podagras diagnostika balstās uz klīniskajiem simptomiem, laboratorijas analīzēm un dažkārt arī locītavas šķidruma izmeklējumu. Galvenais rādītājs ir urīnskābes līmenis asinīs – ja tas pārsniedz 360 µmol/l (sievietēm) vai 420 µmol/l (vīriešiem), pastāv paaugstināts risks.
Svarīgi ir arī izslēgt citas locītavu slimības, piemēram, reimatoīdo artrītu vai infekcijas. Dažkārt tiek veikta arī rentgena vai ultrasonogrāfiska izmeklēšana, lai novērtētu locītavu stāvokli.
Ārstēšana – kā kontrolēt podagru?
Podagras ārstēšana ietver:
- Akūtas lēkmes mazināšanu – ar pretiekaisuma līdzekļiem (piemēram, kolhicīnu, ibuprofēnu).
- Urīnskābes līmeņa samazināšanu – ar medikamentiem, piemēram, febuksostatu vai allopurinolu.
- Dzīvesveida maiņu – samazināt purīnu saturošu pārtiku, alkoholu, palielināt ūdens uzņemšanu.
Kā piemērs – pacients, kurš regulāri piedzīvoja lēkmes, pēc urīnskābes kontroles un medikamentu lietošanas 6 mēnešu laikā vairs neziņoja par sāpēm. Viņš arī ievēroja diētu un samazināja alkohola lietošanu.
Profilakse – kā izvairīties no podagras?
Profilakse ir iespējama, ja tiek kontrolēti riska faktori:
- Veselīgs uzturs ar zemu purīnu saturu
- Regulāras fiziskās aktivitātes
- Svara kontrole
- Pietiekama ūdens uzņemšana
- Regulāras urīnskābes analīzes
Pacientiem ar hronisku podagru jābūt reimatologa uzskaitē, lai pielāgotu terapiju un uzraudzītu slimības gaitu.
Ja Tev ir aizdomas par podagru, negaidi līdz nākamajai lēkmei. Savlaicīga podagras diagnostika, urīnskābes kontrole un konsultācija pie reimatologa Rīgā var būt izšķiroša. Piesakies vizītei “Republikas laukuma klīnikā” – šeit strādā pieredzējuši speciālisti, kas palīdzēs Tev atgūt dzīves kvalitāti.
Dr. Aleksandra Bukina
3 biežāk uzdotie jautājumi par podagru
1. Vai podagra ir izārstējama?
Podagra ir kontrolējama, ja tiek ievērota ārstēšana un dzīvesveida ieteikumi. Pilnīga izārstēšana nav iespējama, bet lēkmes var novērst.
2. Vai podagra skar tikai vīriešus?
Nē, arī sievietes var saslimt ar podagru, īpaši pēc menopauzes, kad samazinās estrogēna līmenis.
3. Vai urīnskābes līmeni var samazināt bez medikamentiem?
Daļēji – ar diētu, svara samazināšanu un ūdens uzņemšanu. Tomēr smagākos gadījumos nepieciešami medikamenti.
