Meniska plīsums: simptomi, ārstēšana, rehabilitācija un traumatologa nozīme
Kas ir menisks un kā tas plīst
Menisks ir pusmēness formas skrimšļa struktūra ceļa locītavā, kas darbojas kā amortizators starp augšstilba un apakšstilba kauliem. Katram ceļam ir divi meniski – mediālais (iekšējais) un laterālais (ārējais). Tie palīdz vienmērīgi sadalīt slodzi, stabilizē locītavu un aizsargā skrimšļus no nodiluma.
Meniska plīsums rodas pēkšņu kustību, griezienu vai traumu laikā, bet var attīstīties arī pakāpeniski deģeneratīvu procesu dēļ, īpaši pēc 40 gadu vecuma.
Simptomi
- Sāpes ceļa locītavā, īpaši pie kustībām vai tupēšanas
- Pietūkums un stīvums
- Klikšķi, bloķēšanās sajūta vai “ķeršanās” ceļā
- Ierobežots kustību apjoms
- Nestabilitātes sajūta
Vai menisks atjaunojas?
Meniska spēja atjaunoties ir ierobežota, jo tikai ārējā daļā ir asinsapgāde. Nelieli plīsumi perifērajā zonā var sadzīt paši, bet lielākā daļa plīsumu centrālajā daļā bez ārstēšanas neizdzīst. Tāpēc traumatologa izvērtējums ir būtisks, lai noteiktu, vai iespējama konservatīva pieeja vai nepieciešama operācija.
Diagnostika
- Fiziska pārbaude (McMurray tests, Apley tests)
- Magnētiskā rezonanse (MRI) – visprecīzākā metode meniska bojājuma noteikšanai
- Artroskopija – gan diagnostikas, gan ārstēšanas metode
Ārstēšanas iespējas
Konservatīva ārstēšana
- Atpūta, ledus, kompresija, pacelta kāja (RICE princips)
- Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi
- Fizioterapija muskuļu stiprināšanai un stabilitātes uzlabošanai
- Ceļa ortozes
Šī pieeja piemērota nelieliem plīsumiem vai pacientiem ar zemām fiziskām prasībām.
Ķirurģiska ārstēšana – artroskopija
Artroskopija ir minimāli invazīva operācija, kuras laikā ar nelieliem griezumiem ceļā ievada kameru un instrumentus. Atkarībā no bojājuma:
- Meniska šūšana – ja plīsums ir perifērajā zonā ar labu asinsapgādi
- Meniscektomija (daļēja izņemšana) – ja bojājums nav labojams
- Meniska transplantācija – retos gadījumos jauniem pacientiem ar pilnīgu meniska zudumu
Rehabilitācija
Rehabilitācija ir tikpat svarīga kā pati operācija. Bez tās pilnvērtīga atveseļošanās nav iespējama.
Rehabilitācijas posmi
- Akūtais posms (0–2 nedēļas): pietūkuma mazināšana, kustību saglabāšana, pasīvi vingrinājumi.
- Agrīnā mobilizācija (2–6 nedēļas): pakāpeniska slodzes palielināšana, muskuļu aktivizācija.
- Stiprības un kustību atjaunošana (6–12 nedēļas): vingrinājumi ar pretestību, līdzsvara treniņi.
- Sporta un aktivitāšu atgriešana (3–6 mēneši): dinamiskie vingrinājumi, skriešana, sporta specifiskie treniņi.
Pilnīga atgriešanās sportā pēc meniska šūšanas parasti iespējama 4–6 mēnešos, pēc daļējas meniscektomijas – ātrāk, ap 6–8 nedēļām.
Traumatologa-ortopēda nozīme
Traumatologs-ortopēds ir galvenais speciālists meniska plīsuma gadījumā. Viņa uzdevumi:
- Precīza diagnostika un plīsuma veida noteikšana
- Ārstēšanas plāna izvēle (konservatīva vai ķirurģiska)
- Operācijas veikšana (artroskopija)
- Rehabilitācijas uzraudzība un pielāgošana
- Pacienta izglītošana par profilaksi un atkārtotu traumu novēršanu
Bez traumatologa-ortopēda iesaistes pacientam ir risks izvēlēties nepiemērotu ārstēšanu, kas var novest pie hroniskām sāpēm un agrīnas ceļa artrozes.
Profilakse
- Regulāra muskuļu stiprināšana, īpaši augšstilba un ikru muskuļi
- Pareiza iesildīšanās pirms sporta
- Izvairīšanās no pēkšņām, nekontrolētām kustībām
- Atbilstošs apavu un ekipējuma lietojums
Meniska plīsums ir nopietna ceļa locītavas trauma, kas var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti. Menisks pats par sevi reti atjaunojas, tāpēc savlaicīga diagnostika un ārstēšana ir būtiska. Artroskopija ir efektīva un droša metode, kas ļauj saglabāt vai atjaunot meniska funkciju. Rehabilitācija nodrošina pilnvērtīgu atlabšanu, bet traumatologa loma ir centrāla visā procesā – no diagnozes līdz atgriešanās brīdim sportā vai ikdienas aktivitātēs.
