Kas ir kolonoskopija?
Tā ir medicīniska procedūra, kuras laikā ārsts-endoskopists ar speciālu instrumentu – kolonoskopu – apskata resno zarnu un tievās zarnas beigu daļu. Visbiežāk šī procedūra noris ar anesteziologa klātbūtni un veicama intravenozā anestēzijā.
Kā sagatavoties kolonoskopijai?
Lai sagatavotos kolonoskopijai, ir svarīgi ievērot ārsta norādījumus, lai nodrošinātu precīzu izmeklējumu. Parasti sagatavošanās ietver šādus soļus:
- Diēta: Dažas dienas pirms izmeklējuma jāizvairās no šķiedrvielām bagātiem produktiem, piemēram, pilngraudu maizes, augļiem un dārzeņiem. Dienu pirms procedūras ieteicams lietot tikai šķidru uzturu.
- Zarnu attīrīšana: Parasti tiek nozīmēti speciāli medikamenti vai šķīdumi, kas palīdz iztīrīt zarnas. Tos jālieto saskaņā ar ārsta norādījumiem.
- Šķidruma uzņemšana: Jāuzņem pietiekami daudz šķidruma, bet dažas stundas pirms izmeklējuma jāatturas no ēšanas un dzeršanas.
- Medikamentu lietošana: Ja lietojat kādus medikamentus, konsultējieties ar ārstu, vai nepieciešams tos uz laiku pārtraukt ( piemēram, Xarelto, Aspirīns, Pradaxa u.c. asinis šķidrinoši medikamenti)
Kā notiek kolonoskopija?
Pacients ierodas uz izmeklējumu tukšā dūšā, iepriekš sagatavojoties pēc ārsta norādēm, izmantojot preperātus “Fortrans”, “Picoprep”, “Moviprep” vai “Citrafleet”. Pacientam tiek iedoti vienreizlietojamie šorti ar lielu caurumu mugurpusē – tie ir jāuzvelk bez apakšveļas. Kabinetā pacients tiek noguldīts uz kreisā sāna, pievienots asinsspiediena mērītājs un pulsoksimetrs, ar kuru palīdzību tiek sekots līdzi pacienta veselības stāvoklim. Pacientam nopunktē vēnu un ievieto katetru, lai ievadītu anestēzijas zāles. Kolonoskopija tiek uzsākta tikai tad, kad pacients guļ un neko nejūt.
Kolonoskops ir elastīgs instruments ar kameru un gaismas avotu galā. Tas tiek ievadīts caur anālo atveri un lēnām virzīts caur taisno zarnu uz augšu līdz pat tievās zarnas beigām (termināls ileum). Attēls no kameras tiek rādīts uz monitora, un ārsts-endoskopists novērtē gļotādas stāvokli, polipus, iekaisumus, asiņošanas avotus vai audzējus. Nepieciešamības gadījumā tiek paņemti audu paraugi (biopsijas) tālākai izmeklēšanai vai veikta polipektomija (polipa noņemšana) un asiņošanas aptūrēšana (hemostāze).
Kad tiek rekomendēta kolonoskopija?
Ja novēro asiņošanu no taisnās zarnas (asins uz izkārnījumiem vai uz tualetes papīra) vai melni izkārnījumi,
Sūdzības par aizcietējumiem vai biežām caurejām,
Neskaidras sāpes vēderā, svara zudums, mazasinība jeb anēmija
Ja ir aizdomas par resnās zarnas vēzi vai polipiem pēc skrīningizmeklējumiem – slēptās asinis fēcēs uzrādās pozitīvas
Ja ir sāpīga vai apgrūtināta defekācija,
Aktuālās vadlīnijas rekomendē veikt kolonoskopiju visiem cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma.
Cik ilgi ilgst procedūra?
Izmeklējuma laiks var aizņemt no 20 līdz 60 minūtēm, atkarīgs no sagatavošanās procedūrai un pacienta veselības stāvokļa.
Materiālu sagatavoja Denis Jevdokimov, gastroenterologs-endoskopists
