Kas ir glutations?

Glutations ir tripeptīds (sastāv no trim aminoskābēm: glutamīnskābes, cisteīna un glicīna), kas atrodas daudzos audos salīdzinoši augstā koncentrācijā — apmēram 1–10 mM šūnās, līdzīgi kā glikoze, kālijs un holesterīns. Tas spēlē būtisku lomu vairākos fizioloģiskos procesos:

• ⚖️ Antioksidantu daudzuma optimāla saglabāšana — palīdz saglabāt šūnu oksidatīvo līdzsvaru.
• 🧪 Detoksikācijā — neitralizē gan ārējas , gan iekšējas izcelsmes toksiskas vielas.
• 🛡️ Imūnsistēmas regulācijā — ietekmē imūnreakciju un iekaisuma procesus.

Tā kā glutationa koncentrācija šūnās ir augsta, tas darbojas kā galvenais antioksidants, aizsargājot šūnas no oksidatīvā stresa un bojājumiem.

Glutationa spēja neitralizēt oksidatīvo stresu ir radījusi pieņēmumus par tās potenciālo terapeitisko nozīmi vairāku hronisku un akūtu saslimšanu gadījumos.

Pētījumi liecina, ka glutationam var būt nozīmīga loma šādos gadījumos:

• 🧠 Neirodeģeneratīvās slimības – piemēram, Parkinsona un Alcheimera slimība, kur oksidatīvais stress veicina nervu šūnu bojājumus.
• 🦠 Autoimūnas slimības – glutationa antioksidatīvās īpašības var palīdzēt mazināt iekaisumu un šūnu bojājumus.
• 💢 Hronisks noguruma sindroms un fibromialģija – šajās slimībās bieži novēro samazinātu glutationa līmeni un paaugstinātu oksidatīvo stresu.
• 🫁 Elpošanas ceļu slimības – piemēram, astma un HOPS, kur glutationa deficīts var pasliktināt iekaisuma kontroli.

Lai gan glutationa papildināšana (piemēram, ar uztura bagātinātājiem vai intravenozām infūzijām) tiek pētīta kā iespējamā terapija, vēl nepieciešami plašāki klīniskie pētījumi, lai apstiprinātu tās efektivitāti dažādu slimību ārstēšanā.

Glutationa farmakoloģiskās īpašības

Glutations ir tripeptīds , kas sastāv no glutamāta, cisteīna un glicīna. Tam ir netipiska peptīdu saite starp glutamāta atlikumu un cisteīnu, izmantojot glutamāta γ-karboksilgrupu. Šūnās tas pastāv divos stāvokļos: tiola-reducētā formā (GSH) un disulfīda-oksidētā formā (GSSG). Reducētā forma (GSH) ir dominējošā — tā veido vairāk nekā 98% no kopējā glutationa daudzuma.

Lielākā daļa GSH (apmēram 80–85%) atrodas citoplazmā, 10–15% — mitohondrijos (kur koncentrācija ir līdzīga kā citoplazmā, tāpēc nepieciešami specifiski transporta mehānismi), un neliela daļa — endoplazmatiskajā tīklā.

🛡️ Glutationa antioksidatīvā loma

• Oksidatīvā stresa samazināšana: Glutations neitralizē brīvos radikāļus un reaktīvās skābekļa formas (ROS), tādējādi pasargājot šūnas no bojājumiem.
• Antioksidantu līdzsvara uzturēšana: GSH/GSSG attiecība kalpo kā šūnas oksidatīvā stāvokļa indikators. Augsta GSH koncentrācija palīdz saglabāt šūnas veselību un novērst oksidatīvo bojājumu uzkrāšanos.
• Detoksikācija: piedalās ksenobiotiku un eksogēnu savienojumu neitralizācijā, veidojot ūdenī šķīstošus metabolītus, kurus organisms var izvadīt.
• Šūnu cikla regulācija: gluatations ietekmē šūnu proliferāciju un apoptozi, tādējādi spēlējot lomu audu atjaunošanā un aizsardzībā.
• Imūnsistēmas modulācija: regulē citokīnu izdalīšanos un limfocītu aktivitāti, kas ir būtiski iekaisuma un infekciju kontrolē.
• Fibrģenēze: pētījumi liecina, ka GSH var mazināt fibrozes attīstību, piemēram, aknās vai plaušās, samazinot iekaisuma un oksidatīvā stresa izraisīto audu bojājumu.

🔬 Kas notiek, kad glutationa līmenis samazinās:

• Samazināta antioksidatīvā aizsardzība: šūnas kļūst ievainojamākas pret oksidatīvo stresu, kas var bojāt DNS, olbaltumvielas un lipīdus.
• Paaugstināts iekaisuma risks: Glutationa deficīts veicina iekaisuma mediatoru aktivāciju, kas var saasināt hroniskas slimības.
• Neirodeģenerācija: Parkinsona un Alcheimera slimību gadījumos novērots būtisks GSH samazinājums smadzeņu audos.
• Imūnsistēmas disfunkcija: zems GSH līmenis traucē limfocītu darbību un samazina organisma spēju cīnīties ar infekcijām.

📈 Kāpēc tas ir svarīgi?

Pētījumi liecina, ka samazināts glutationa līmenis ne tikai atspoguļo slimības progresēšanu, bet arī aktīvi veicina tās attīstību, padarot šūnas jutīgākas pret oksidatīviem bojājumiem un iekaisumu.

Šī iemesla dēļ ir veikti daudzi pētījumi, lai atrastu efektīvākās metodes glutationa līmeņa paaugstināšanai. Viens no pieejas veidiem ir glutationa sintēzi veicinošu uzturvielu lietošana, kas palīdz uzturēt optimālu glutationa līmeni, piemēram, cisteīna piedevas (piemēram, sūkalu olbaltumvielas vai N-acetilcisteīns), antioksidantu vitamīni (B, C, E), alfa-liposkābe, selēns un fitonutrienti (piemēram, krustziežu dzimtas dārzeņi un zaļā tēja).

Tomēr dati par šo pieeju ir ierobežoti un pretrunīgi, tāpēc uztura ietekme uz glutationa līmeni vēl nav pietiekami izpētīta. Nepieciešami turpmāki pētījumi, lai noteiktu optimālās devas, ievades formas un identificētu cilvēku apakšgrupas, kuras vislabāk reaģē uz konkrētiem uztura bagātinātājiem vai pārtikas produktiem.

Savukārt tieša glutationa ievadīšana ir acīmredzama stratēģija tā līmeņa paaugstināšanai. Intravenozi ievadītam glutationam ir īss pusperiods, taču tas ir uzrādījis pozitīvus rezultātus vairāku slimību gadījumos. Piemēram, Parkinsona slimības pacientiem intravenoza GSH ievadīšana uzlaboja slimības stāvokli, un efekts saglabājās 2–4 mēnešus pēc terapijas.

Ja vēlies uzzināt vairāk par glutationa izmantošanu veselības uzlabošanā, piesakies vizītei pie mūsu ģimenes ārsta dr. Mihailovska.