Galvas sāpes (Cephalalgia) nav slimība, bet gan simptoms. Skeptiskam lasītājam ir jāsaprot: smadzeņu audi paši par sevi nesāp, jo tajos nav sāpju receptoru. Sāpes rodas no apkārtējām struktūrām – asinsvadiem, nerviem, galvaskausa pamatnes muskuļiem un smadzeņu apvalkiem.
Pasaules Veselības organizācija (WHO) norāda, ka gandrīz pusei pieaugušo vismaz reizi gadā ir bijušas galvas sāpes. Tomēr nepareiza pašdiagnoze ir galvenais iemesls, kāpēc hroniskas sāpes netiek izārstētas.
Galvassāpju veidi
Saskaņā ar International Classification of Headache Disorders (ICHD-3), sāpes iedala primārajās un sekundārajās.
Primārās galvassāpes
Tās nav saistītas ar citām slimībām, bet ir patstāvīgs traucējums. Novēro 90% gadījumu.
Tensijas tipa galvas sāpes
Visizplatītākais veids.
- Pētījumi rāda, ka tas ir saistīts ar perimetrisko muskuļu jutīgumu un centrālās nervu sistēmas sāpju apstrādes traucējumiem.
- Sajūta: Spiedoša josla ap galvu, trulas sāpes.
- Ilgums: No 30 minūtēm līdz vairākām dienām.
Migrēna
Tā nav “tikai stipras galvas sāpes”. Tā ir neiroloģiska saslimšana.
- Trigeri – Tirāmīns (sierā), nitrāti, hormonālās svārstības, miega cikla maiņa.
- Simptomi – pulsējošas sāpes vienā pusē, fotofobija (gaismas bailes), fonofobija (skaņas bailes), slikta dūša.
- Aura – aptuveni 25% gadījumu cilvēki redz mirgojošas gaismas vai jūt tirpšanu pirms sāpēm.
Klastera galvas sāpes
Viena no smagākajām sāpju formām medicīnā.
- Lokalizācija – ap vienu aci.
- Biežums – lēkmes notiek “klasteros” – vairākas reizes dienā vairākas nedēļas pēc kārtas.
Sekundārās galvas sāpes
Tās izraisa cits stāvoklis, piemēram:
- Infekciju izraisītas saslimšanas, piemēram, sinusīts vai meningīts
- Traumu gadījumā – smadzeņu satricinājums
- Vaskulāras problēmas – hipertonija jeb augsts asinsspiediens
- Vielu pārmērīga lietošana, t.sk. medikamentu izraisītas galvas sāpes
| Veids | Lokalizācija | Raksturs | Pavadošie simptomi | Trigeris |
|---|---|---|---|---|
| Tensijas | Abas puses (kā cieša josla) | Truls, spiedošs | Plecu/kakla saspringums | Stress, nogurums, poza |
| Migrēna | Viena puse (parasti) | Pulsējošs, spēcīgs | Slikta dūša, jutība pret gaismu/skaņu | Pārtika, hormoni, miegs |
| Sinusa | Vaigi, pieres daļa | Dziļš spiediens | Deguna aizlikums, drudzis | Infekcija, alerģija |
| Klastera | Ap vienu aci/deniņiem | Urbjošs, neciešams | Acs apsārtums, asarošana, iesnas | Alkohols, spēcīgas smaržas |
Galvassāpju diagnostika
Anamnēze un simptomu izvērtēšana
Neirologs rūpīgi iztaujā pacientu par sāpju raksturu, biežumu, ilgumu un provocējošiem faktoriem. Bieži tiek izmantota galvassāpju dienasgrāmata, kas palīdz noteikt cēloņus un ārstēšanas efektivitāti.
Fizikālā un neiroloģiskā izmeklēšana
Tiek pārbaudīti refleksi, kustību koordinācija, redze un citas nervu sistēmas funkcijas.
Papildu izmeklējumi
- Analīžu nodošana (asins analīzes, lai izslēgtu infekcijas vai vielmaiņas traucējumus).
- Magnētiskā rezonanse vai datortomogrāfija, ja ir aizdomas par strukturāliem bojājumiem.
- Asinsvadu ultrasonogrāfija, ja ir aizdomas par asinsrites traucējumiem.
Kad jāvēršas pie neirologa?
Eiropas neirologu asociācijas iesaka neirologa konsultāciju, ja:
- galvassāpes ir biežas vai ļoti spēcīgas,
- tās pavada redzes, runas vai kustību traucējumi,
- sāpes parādās pēkšņi un ir neparasti spēcīgas (“pērkona galvassāpes”),
- galvassāpes maina raksturu vai kļūst hroniskas,
- medikamenti vairs nepalīdz.
Neirologa konsultācijas nozīme
Neirologa konsultācija ir būtiska, jo:
- neirologs spēj diferencēt primārās un sekundārās galvassāpes,
- izvērtē nepieciešamību pēc papildu izmeklējumiem,
- izstrādā individuālu ārstēšanas plānu,
- sniedz rekomendācijas par dzīvesveida izmaiņām un profilaksi.
Dr. Staņislavs Mironovs
Galvassāpju ārstēšana
Medikamentozā terapija
- Akūta ārstēšana: pretsāpju līdzekļi, triptāni migrēnas gadījumā.
- Profilaktiskā terapija: beta blokatori, antidepresanti vai pretkrampju līdzekļi, lai samazinātu lēkmju biežumu.
Dzīvesveida izmaiņas
- Fizioterapija un relaksācijas tehnikas.
- Regulāras fiziskās aktivitātes.
- Ergonomiska darba vide.
- Uztura korekcija (izvairīšanās no provocējošiem produktiem, piemēram, alkohola, šokolādes, glutamāta).
Komplikācijas un dzīves kvalitāte
Hroniskas galvassāpes var izraisīt:
- miega traucējumus,
- depresiju un trauksmi,
- darba spēju samazināšanos.
Tāpēc Eiropas vadlīnijas uzsver, ka galvassāpju ārstēšanai jābūt multidisciplinārai, iesaistot neirologu, ģimenes ārstu, fizioterapeitu un psihologu. Šāda pieeja nodrošina visaptverošu pacienta aprūpi.
Profilakse
- Regulārs miega režīms.
- Stresa mazināšana (joga, meditācija).
- Sabalansēts uzturs.
- Regulāras fiziskās aktivitātes.
- Medikamentu lietošana tikai ārsta uzraudzībā, lai izvairītos no medikamentu izraisītām galvassāpēm.
Galvassāpes ir bieži sastopams, bet ļoti daudzveidīgs simptoms. Lai gan lielākā daļa gadījumu nav bīstami, neirologa konsultācija ir svarīga, ja sāpes kļūst hroniskas, maina raksturu vai pavada citi simptomi. Eiropas neirologu asociāciju vadlīnijas uzsver agrīnas diagnostikas un personalizētas ārstēšanas nozīmi, kas palīdz pacientiem atgūt dzīves kvalitāti un izvairīties no komplikācijām.
Nekavējoties meklē palīdzību, ja sāpes ir pēkšņas un ļoti spēcīgas, ja tām pievienojas nejutīgums/vājums vienā ķermeņa pusē, runas vai redzes traucējumi, samaņas zudums, kakla stīvums un drudzis. Pēc galvas traumas, grūtniecības laikā (aizdomas par preeklampsiju).
Neirologs izvērtē simptomu raksturu, provocējošos faktorus, neiroloģisko stāvokli un medikamentu lietošanu (tai skaitā kofeīnu). Ja ir “sarkanie karogi”, var būt nepieciešami papildu izmeklējumi.
Vai galvassāpju dēļ nevarēji strādāt/mācīties/veikt ierastās aktivitātes vismaz vienu dienu?
Vai galvassāpju laikā bija nelabums/slikta dūša?
Vai biji jutīgs pret gaismu?
Ja 3 mēnešu laikā, novēro 2 vai vairāk simptomus, tad jādomā par migrēnu.
