Cilvēka papilomas vīruss

Cilvēka papilomas vīruss (CPV jeb HPV) ir viens no visizplatītākajiem vīrusiem pasaulē, ar kuru dzīves laikā saskaras lielākā daļa seksuāli aktīvo cilvēku. Tas inficē ādas un gļotādu dziļākos slāņus un sastopams vairāk nekā 100 tipu, no kuriem daļa ir nekaitīgi, bet citi – onkogēni un spēj izraisīt nopietnas slimības, tostarp dzemdes kakla, anālā kanāla, vulvas, maksts, dzimumlocekļa, kā arī mutes un rīkles vēzi.

Lai mazinātu šo risku, efektīvākais profilakses veids ir vakcinācija. CPV vakcīnas ir nedzīvas, drošas un rada augstu imūnās aizsardzības līmeni, kas ievērojami pārsniedz dabīgās infekcijas izraisīto aizsardzību.

Kas ir cilvēka papilomas vīruss?

Cilvēka papilomas vīruss (CPV) ir neapvalkots, divpavedienu DNS vīruss no Papillomaviridae dzimtas, un līdz šim ir identificēti vairāk nekā 200 tipi. CPV inficē epitēlija audus — galvenokārt ādu un gļotādas — un ir visizplatītākā seksuāli transmisīvā infekcija visā pasaulē. Pārnese notiek galvenokārt tieša ādas kontakta vai seksuāla kontakta ceļā.

Lielākā daļa CPV infekciju norit bez simptomiem un ir pārejošas, izzūdot 1–2 gadu laikā; tomēr pastāvīga infekcija ar noteiktiem CPV tipiem var izraisīt slimības attīstību.

Cilvēka papilomas vīrusa tipi tiek iedalīti “zema riska” (piemēram, HPV 6 un 11), kas izraisa labdabīgus bojājumus, piemēram, ģenitālās kārpas, un “augsta riska” (piemēram, HPV 16 un 18), kas ir onkogēni un atbildīgi par lielāko daļu ar CPV saistīto vēžu — gandrīz visiem dzemdes kakla vēža gadījumiem, kā arī ievērojamu daļu anālā, vulvas, maksts, dzimumlocekļa un orofarengiālā vēža gadījumu.

Augsta riska CPV tipu onkogēnais potenciāls ir saistīts ar vīrusa proteīniem E6 un E7, kas izjauc šūnu cikla regulāciju un veicina ļaundabīgu transformāciju.

Kas visbiežāk slimo ar CPV?

Visbiežāk cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekcijas risks, ir seksuāli aktīviem pusaudžiem un pieaugušajiem, īpaši 15–24 gadu vecumā, kas veido aptuveni pusi no visiem jaunajiem CPV infekciju gadījumiem.. Saslimstības izplatība sievietēm visaugstākā ir 20–24 gadu vecumā, bet vīriešiem — 25 līdz 30 gadu vecumam.

Papildu augsta riska grupā pieder personas ar vairākiem seksuālajiem partneriem, tie, kuri uzsāk dzimumdzīvi agrīnā vecumā, kā arī cilvēki ar citu seksuāli transmisīvo infekciju anamnēzi, tostarp HIV, vai personas ar imūnsupresiju. Kā arī vīrieši, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem, personas, kuras dzimumakta laikā nelieto barjeras kontracepciju, un smēķētāji.

Cilvēka papilomas vīrusa simptomi

Cilvēka papilomas vīrusa infekcijas simptomi visbiežāk neizpaužas, jo lielākā daļa infekciju norit asimptomātiski, bet ja simptomi tomēr parādās, tie ir atkarīgi no vīrusa tipa un infekcijas lokalizācijas:

Ģenitālās kārpas (condylomata acuminata)

Tās ir visbiežāk sastopamās simptomātiskās izpausmes, ko izraisa zema riska CPV tipi (CPV 6 un 11). Kārpas ir nesāpīgi, miesas krāsas veidojumi — papillāri, plakani vai ziedkāpostiem līdzīgi izaugumi dzimumorgānu, starpenes vai anālajā apvidū.

Ādas kārpas (verrucae)

Parastās kārpas: visbiežāk uz pirkstiem un rokām. Tās atgādina nelielus, cietus “ziedkāpostus”.

Plakanās kārpas: Mazākas un gludākas, bieži sastopamas uz sejas vai kājām.

Pēdu kārpas (plantārās kārpas): Aug uz pēdu apakšdaļas. Staigājot tās tiek iespiestas uz iekšu, tāpēc var būt diezgan sāpīgas.

Kā atpazīt plantāru kārpu (verrucae)

Plantāras kārpas nereti tiek sajauktas ar tulznām vai varžacīm. Šīs pazīmes palīdz tās atšķirt:

Melni punktiņi – centrā var būt redzami sīki melni punkti. Tās nav “sēklas”, bet gan trombozēti kapilāri.

Plakana forma – atšķirībā no kārpām uz rokām, plantāras kārpas bieži ir saplacinātas, jo staigāšanas spiediens tās iestumj dziļāk ādā.

Sāpes, saspiežot no sāniem – tās parasti sāp vairāk, ja tās saspiež no sāniem, nekā tad, ja tām spiež tieši virsū.

Ādas zīmējumu pārtraukums – dabiskie ādas līniju raksti (kā “pēdas nospieduma līnijas”) iet apkārt kārpai, nevis krustojas tai cauri — atšķirībā no parastiem sabiezējumiem.

CPV infekcija parasti NAV saistīta ar izdalījumiem, niezi, dedzināšanu vai sāpēm

Lielākā daļa sieviešu ar ģenitālu CPV infekciju neziņo par simptomiem.

CPV klīniskā diagnostika visbiežāk balstās uz kārpu vizuālu atpazīšanu vai pirmsvēža bojājumu skrīningu.

Respiratorā papilomatoze

Reta CPV infekcijas izpausme, kas var izpausties kā aizsmakums vai stridors elpvadu papillomu dēļ. Visbiežāk saistīta ar CPV 6 un 11.

Pirmsvēža bojājumi un ar CPV saistītie audzēji

Cervikālā intraepiteliālā neoplāzija, anālā intraepiteliālā neoplāzija un CPV asociētie ļaundabīgie audzēji (dzemdes kakla, anālais, vulvas, maksts, dzimumlocekļa, orofarengiālais) parasti neizraisa simptomus, līdz slimība nonāk progresējošā stadijā.
Šajā posmā iespējami simptomi ir atkarīgi no skartā orgāna — tie var būt patoloģiska asiņošana, sāpes vai veidojums audos.

Cilvēka papilomas vīrusa ārstēšana

Cilvēka papilomas vīrusa infekciju ārstēšana ir atkarīga no klīniskās izpausmes un pacienta individuālajiem faktoriem.

Ģenitālās kārpas (condylomata acuminata)

Ārstēšanai var izmantot gan pacienta pašam lietojamus preparātus, gan ārsta veiktas procedūras.

• Krioterapija — šķidro slāpekli uzklāj, līdz bojājums aizsalst; procedūru atkārto ik pēc 1–2 nedēļām līdz pat 4 nedēļām.
• Trihloretiķskābe vai biļoretiķskābe 80–90% — uzklāj reizi nedēļā līdz 6 nedēļām.
• Ķirurģiska ekscīzija — tangenciāla izgriešana ar šķērēm vai skuvekli, kiretāža, elektroķirurģija vai lāzerķirurģija.
  

Respiratorā papilomatoze

Galvenā ārstēšanas metode ir ķirurģiska papillomu noņemšana, izmantojot mikrolaringoskopiju ar ekscīziju vai lāzera ablāciju. Recidīvu dēļ procedūras bieži jāatkārto.

Ādas kārpas (verrucae, cutaneous warts), mutes dobuma kārpas

Tiek izmantotas līdzīgas:

• destruktīvas metodes (krioterapija, lāzers, ķirurģiska noņemšana),
• imūnmodulējošas terapijas.

Ja mutes dobuma kārpas traucē funkcijai vai estētikai, priekšroka tiek dota ķirurģiskai izņemšanai.

Svarīgs aspekts! CPV netiek izārstēts ar nevienu no terapijām. Pašlaik neviena ārstēšanas metode nenovērš CPV infekciju pašu par sevi. Terapija ir vērsta uz redzamo bojājumu noņemšanu un simptomu mazināšanu. Recidīvi ir bieži, tāpēc ieteicama kopīga lēmuma pieņemšana starp pacientu un ārstu.

Kādas CPV vakcīnas ir pieejamas?

Vēsturiski ir pieejamas trīs vakcīnas CPV profilaksei:

• Divvērtīgā vakcīna (2vHPV, Cervarix) – aizsargā pret tipiem 16 un 18, kas izraisa lielāko daļu dzemdes kakla vēža gadījumu.
• Četrvērtīgā vakcīna (4vHPV, Gardasil) – aizsargā pret 6., 11., 16. un 18. tipu, nodrošinot aizsardzību gan pret vēzi, gan dzimumorgānu kārpām.
• Deviņvērtīgā vakcīna (9vHPV, Gardasil 9) – nodrošina visplašāko aizsardzību pret 6., 11., 16., 18., 31., 33., 45., 52. un 58. tipu, kas kopumā veido līdz pat 90% ar CPV saistīto vēžu un vairāk nekā 90% dzimumorgānu kārpu gadījumu.

Latvijā kopš 2020. gada vakcinācija tiek veikta tikai ar 9-valento CPV vakcīnu.

Kāpēc CPV vakcinācija ir tik svarīga?

Cilvēka papilomas vīruss izraisa nopietnas saslimšanas abiem dzimumiem

Cilvēka papilomas vīruss ir atbildīgs par 99% dzemdes kakla vēža, 95% anālā kanāla vēža un ievērojamu daļu mutes un rīkles, vulvas, maksts un dzimumlocekļa vēža gadījumu.

Būtiski – HPV infekcijas risks pastāv gan vīriešiem, gan sievietēm, jo vīruss izplatās āda–āda un āda–gļotāda kontakta ceļā. Tas var tikt nodots arī sadzīves kontakta laikā vai dzemdībās no mātes bērnam.

Dabīgā infekcija nenodrošina pietiekamu aizsardzību

Vīrusa izraisītā imūnā reakcija ir vāja un īslaicīga. Tāpēc cilvēks var inficēties atkārtoti. Savukārt vakcīnas rada ļoti augstu un noturīgu antivielu līmeni.

Vakcinācija ir efektīvākais veids, kā pasargāties no nākotnes vēža

SPKC uzsver, ka vakcinācija ir būtisks solis dzemdes kakla un citu CPV izraisītu vēžu profilaksē.

Tas īpaši attiecas uz jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem, jo šajā grupā saslimstība ar CPV ir visaugstākā.

Ginekologa nozīme CPV profilaksē: vakcinācijas konsultācijas

Viena no būtiskākajām ginekologa funkcijām ir informēt pacientus par CPV vakcinācijas iespējām. Latvijā valsts apmaksāta deviņvalentā CPV vakcīna tiek nodrošināta gan meitenēm, gan zēniem vecumā no 12 līdz 17 gadiem, un kopš 2025. gada – paplašināta arī līdz 25 gadu vecumam un atsevišķām riska grupām.

Ginekologs īpaši uzsver:

• Vakcinēties vēl pirms dzimumdzīves uzsākšanas, jo tad aizsardzība ir visefektīvākā.
• Vakcinācijas nozīmi arī jaunām sievietēm un pieaugušām personām, kam CPV riski saglabājas visu dzīvi.
• CPV vakcīnas drošumu un efektivitāti, kas ir zinātniski pierādīta un starptautiski atzīta.

Ginekologa konsultācija bieži vien ir izšķiroša, lai paciente pieņemtu informētu lēmumu par vakcināciju. Ginekologa loma sniedzas tālāk par skrīningu un ārstēšanu. Viņš palīdz saprast:

• kā CPV tiek pārnests,
• kādas uzvedības stratēģijas samazina risku,
• kāpēc prezervatīvi nesniedz 100% aizsardzību (CPV izplatās arī ar ādas kontaktu),
• kāpēc vakcinācija ir nozīmīga arī sievietēm, kuras jau bijušas saskarsmē ar vīrusu.

Regulāras vizītes pie ginekologa nodrošina ne tikai skrīningu, bet arī personalizētu pieeju – katrai pacientei atbilstošu profilaksi un aprūpi.

Vakcinācija pret CPV: kam tā pienākas bez maksas?

Latvijā valsts apmaksāta CPV vakcinācija tiek nodrošināta:

Meitenēm un zēniem vecumā no 12 līdz 25 gadiem

Šī grupa ir prioritāra, jo pirms dzimumdzīves uzsākšanas imūnā atbilde ir visefektīvākā. No 2025. gada valstī paplašinātas bezmaksas vakcinācijas iespējas, ļaujot vairāk iedzīvotājiem saņemt aizsardzību pret CPV.

Pieaugušajiem riska grupās, piemēram:

• sievietēm ar pirmsvēža izmaiņām (CIN2/3, VIN, VaIN, AIN),
• personām ar imūnsupresiju,
• HIV pacientiem.