ALAT un ASAT analīzes – ko tās patiesībā nozīmē?
Kad pacienti pirmo reizi dzird par ALAT un ASAT analīzēm, bieži vien seko jautājums – kas tās vispār ir un kāpēc tās ir svarīgas? Bieži šie rādītāji palīdz atklāt nopietnas aknu saslimšanas vēl pirms parādās simptomi. Paaugstināti aknu enzīmi ir signāls, ka nepieciešama papildu pārbaude. Dažkārt iemesls ir vienkāršs un viegli novēršams (piemēram, zāļu maiņa vai dzīvesveida uzlabošana), bet citreiz tas var būt pirmais signāls par nopietnāku slimību. Tāpēc svarīgi sadarboties ar ārstu un veikt ieteiktos izmeklējumus.
Kas ir ALAT un ASAT?
ALAT (alanīnaminotransferāze) un ASAT (aspartātaminotransferāze) ir fermenti, kas atrodami aknu šūnās. Kad aknas tiek bojātas – piemēram, vīrusu hepatīta, taukainas hepatozes vai medikamentu ietekmes dēļ – šie fermenti nonāk asinīs, un to līmenis paaugstinās. ALAT ir specifiskāks aknu bojājuma rādītājs, savukārt ASAT var paaugstināties arī sirds vai muskuļu bojājumu gadījumā.
Kāpēc aknu analīzes ir nozīmīgas?
Šīs analīzes ir daļa no pamata aknu izmeklēšanas. Tās palīdz ģimenes ārstam vai gastroenterologam novērtēt aknu funkciju un savlaicīgi pamanīt izmaiņas. Piemēram, kādā gadījumā manā praksē 45 gadus vecai pacientei bez simptomiem tika konstatēts paaugstināts ALAT līmenis. Pēc papildu izmeklējumiem, tai skaitā ultrasonogrāfijas vēderam, tika diagnosticēta taukainā hepatoze, kas savlaicīgi ārstēta, novērsa nopietnākas komplikācijas.
Biežākie iemesli, kāpēc enzīmi var būt paaugstināti:
- taukainas aknas (bieži saistītas ar lieko svaru, cukura diabētu vai paaugstinātu holesterīnu)
- alkohola lietošana
- vīrusu hepatīts (B vai C)
- zāļu vai uztura bagātinātāju blakusparādības
- pārmērīga dzelzs uzkrāšanās organismā
- imūnsistēmas izraisīts aknu iekaisums
- muskuļu bojājumi vai ļoti intensīvas fiziskas slodzes radītas izmaiņas
Kā interpretēt ALAT un ASAT rezultātus?
Normālās vērtības var nedaudz atšķirties atkarībā no laboratorijas, bet parasti ALAT un ASAT līmenis nedrīkst pārsniegt 40 U/L. Ja rādītāji ir paaugstināti, ārsts izvērtē to attiecību, citu analīžu rezultātus un klīnisko ainu. ALAT paaugstinājums biežāk liecina par aknu bojājumu, savukārt ASAT – par iespējamu muskuļu vai sirds problēmu. Ja abi rādītāji ir augsti, tiek veikta padziļināta aknu izmeklēšana, tai skaitā ultrasonogrāfija vēdera dobumam.
Svarīgi izslēgt arī retākus, bet nopietnus cēloņus:
- aknu bojājums pēc smagas spiediena krišanās vai šoka
- Vilsona slimība (vara vielmaiņas traucējumi)
- Budd–Chiari sindroms (asins plūsmas traucējumi aknās).
Kad jāveic USG vēderam?
Ultrasonogrāfija vēderam ir neinvazīva metode, kas ļauj vizuāli novērtēt aknu struktūru. To parasti nozīmē, ja ALAT vai ASAT ir paaugstināti, pastāv aizdomas par taukaino hepatozi, cirozi vai audzēju. Šo izmeklējumu rekomendē pacientiem ar neskaidriem simptomiem – nogurumu, smaguma sajūtu labajā paribē vai dzelti.
Dr. Vladimirs Šalajevs
Reāli piemēri no prakses
Pacients, 52 gadi, ieradās ar sūdzībām par nogurumu. ALAT bija 85 U/L, ASAT – 70 U/L. Pēc ultrasonogrāfijas vēderam tika konstatēta taukainā hepatoze. Ar dzīvesveida maiņu un medikamentozu terapiju rādītāji normalizējās trīs mēnešu laikā. Cits gadījums – jauns vīrietis ar paaugstinātu ASAT, bet normālu ALAT. Izrādījās, ka cēlonis bija intensīvas fiziskās aktivitātes, nevis aknu bojājums.
Kā sagatavoties ALAT un ASAT analīzēm?
Lai iegūtu precīzus rezultātus, analīzes jāveic tukšā dūšā. Iepriekšējā dienā ieteicams izvairīties no alkohola, smaga ēdiena un intensīvas fiziskās slodzes. Tas ir svarīgi, jo šie faktori var ietekmēt fermentu līmeni asinīs un radīt maldinošus rezultātus.
ALAT un ASAT analīzes ir vienkāršs, bet ļoti vērtīgs rīks aknu veselības novērtēšanai. Klīnikas speciālisti iesaka regulāri veikt šīs analīzes, īpaši, ja ir riska faktori – liekais svars, ilgstoša alkohola vai medikamentu lietošana, kā arī hronisku slimību gadījumos. Ja rādītāji ir paaugstināti, nekavējieties – konsultējieties ar ģimenes ārstu un veiciet ultrasonogrāfiju vēdera dobumam. Savlaicīga diagnostika var glābt dzīvību.
