Vēdera sāpes – cēloņi, diagnostika un ārstēšana

Kas ir vēdera sāpes?

Vēdera dobuma sāpes ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc pacienti vēršas pie ārsta. Tās var būt īslaicīgas un nekaitīgas, bet dažkārt signalizē par nopietnām slimībām, kas prasa steidzamu medicīnisku palīdzību. Sāpes var būt lokalizētas vienā vietā vai izplatīties pa visu vēderu, un to raksturs (asas, durošas, krampjveida) palīdz noteikt iespējamo cēloni.

Vēdera sāpju iespējamie cēloņi

• Apendicīts – akūts aklās zarnas piedēkļa iekaisums, kas prasa ķirurģisku ārstēšanu.
• Žultspūšļa slimības – žultsakmeņi, holecistīts.
• Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla – var izraisīt perforāciju.
• Zarnu nosprostojums – mehānisks vai funkcionāls.
• Ginekoloģiskas problēmas – olnīcu cistas, ārpusdzemdes grūtniecība.
• Urīnceļu infekcijas – pielonefrīts, nierakmeņi.

Kad jāvēršas pie ārsta?

Vēdera dobuma sāpes var būt nekaitīgas, piemēram, pēc pārēšanās, taču ir situācijas, kad tās signalizē par nopietnu veselības problēmu. Savlaicīga vizīte pie ķirurga vai gastroenterologa var glābt dzīvību, jo daudzas akūtas vēdera patoloģijas prasa steidzamu ārstēšanu.

Situācijas, kad nepieciešama neatliekama palīdzība

• Stipras un pēkšņas sāpes
  Ja sāpes parādās pēkšņi un ir ļoti intensīvas, tas var liecināt par apendicītu, perforētu čūlu, zarnu nosprostojumu vai pat vēdera dobuma asiņošanu. Šādos gadījumos nekavējoties jāvēršas pie ķirurga.
• Drudzis, vemšana, asiņošana
  Kombinācija ar augstu temperatūru un vemšanu norāda uz infekciju vai iekaisumu, piemēram, žultspūšļa iekaisumu (holecistītu) vai akūtu apendicītu. Asiņu piejaukums vemšanā vai izkārnījumos ir nopietns simptoms, kas prasa tūlītēju diagnostiku.
• Vēdera uzpūšanās un nespēja izvadīt gāzes vai izkārnījumus
  Šie simptomi bieži norāda uz zarnu nosprostojumu, kas var būt dzīvībai bīstams stāvoklis. Ātra diagnostika ar ultrasonogrāfiju vai CT ir būtiska, lai noteiktu cēloni un uzsāktu ārstēšanu.

Kurš speciālists jāapmeklē?

• Ķirurgs – gadījumos, kad nepieciešama operācija (veidojums zarnās, apendicīts, kuņģa čūla, trūce)
• Gastroenterologs – hronisku sāpju gadījumā, kad aizdomas par kuņģa, zarnu vai aknu slimībām.
• Ginekologs – ja ginekoloģiskās ultrasonogrāfijas laikā tiek konstatēta endometrioze, olnīcas cista vai ārpusdzemdes grūtniecība.
• Urologs – stipras un neciešamas sāpes mugurā un sānos var liecināt par nierakmeņu slimību.

Kāpēc nedrīkst gaidīt?

Daudzas akūtas vēdera slimības attīstās ļoti strauji. Piemēram:

• Apendicīts var izraisīt vēderplēves iekaisumu (peritonītu) dažu stundu laikā.
• Žultsakmeņu nosprostojums var radīt aknu bojājumu un sepsi.
• Zarnu nosprostojums var izraisīt audu nekrozi un asiņošanu.

Savlaicīga diagnostika ar ultrasonogrāfiju un laboratoriskajiem testiem ir pirmais solis, lai novērstu komplikācijas.

Vēdera sāpju diagnostika

Precīza vēdera dobuma sāpju cēloņa noteikšana ir būtiska, lai izvēlētos pareizu ārstēšanu. Diagnostikas process parasti ietver vairākus posmus – sākot ar klīnisko izmeklēšanu un beidzot ar instrumentālām metodēm.

Klīniskā izmeklēšana

Pirmais solis ir ārsta vizīte. Ārsts novērtē:

• Sāpju lokalizāciju – vai tās ir labajā paribē, kreisajā pusē, ap nabu vai visā vēderā.
• Sāpju raksturu – asas, durošas, krampjveida, pastāvīgas vai epizodiskas.
• Pavadošos simptomus – drudzis, slikta dūša, vemšana, vēdera uzpūšanās, izkārnījumu izmaiņas.

Klīniskā izmeklēšana ietver arī palpāciju (vēdera iztaustīšanu), lai noteiktu jutīgumu, muskuļu saspringumu vai veidojumus.

Laboratoriskās analīzes

Laboratoriskie izmeklējumi palīdz apstiprināt iekaisumu, infekciju vai vielmaiņas traucējumus:

• Pilna asinsaina – paaugstināts leikocītu skaits norāda uz iekaisumu, zems hemoglobīns – uz anēmiju.
• Bioķīmiskā analīze – aknu enzīmi (ALAT, ASAT), nieru funkcijas rādītāji (kreatinīns, urīnviela), elektrolīti.
• Urīna analīze – infekcijas pazīmes, nierakmeņu diagnostika.

Papildu testi var ietvert CRO (iekaisuma marķieri), amilāzi (aizkuņģa dziedzera funkcija) un glikozes līmeni.

Instrumentālā diagnostika

• Ultrasonogrāfija – pirmā izvēle vēdera dobuma izmeklēšanai. Tā ir droša, nesāpīga un ļauj atklāt žultsakmeņus, iekaisumu, šķidruma uzkrāšanos, audzējus.
• Endoskopija – kuņģa un zarnu slimību diagnostikai (piemēram, čūlas, polipi).
• CT vai MRI – sarežģītos gadījumos, kad nepieciešama detalizēta anatomijas vizualizācija.
• Rentgens – zarnu nosprostojuma vai perforācijas gadījumos.

Vēdera sāpju ārstēšanas iespējas

• Medikamentoza terapija – pretiekaisuma, antibiotikas, spazmolītiķi.
• Ķirurģiska ārstēšana – apendicīta, perforētas čūlas, trūces gadījumā.
• Diētas korekcija – viegli sagremojama pārtika, izvairīšanās no taukainiem ēdieniem.
• Profilakse – regulāras pārbaudes pie gastroenterologa un uztura speciālista, veselīgs dzīvesveids.

Biežāk uzdotie jautājumi