Menopauze: Kas jāzina katrai sievietei?

Kas ir menopauze?

Menopauze ir dabisks dzīves posms, kad sievietei beidzas menstruācijas un olnīcas pārstāj ražot hormonus estrogēnu un progesteronu. Parasti tā iestājas vecumā no 45 līdz 55 gadiem, vidēji ap 51 gadu. Menopauze tiek oficiāli diagnosticēta, ja menstruācijas nav bijušas 12 mēnešus pēc kārtas.

Šis process nav pēkšņs – pirms menopauzes ir perimenopauze, kas var ilgt vairākus gadus. Šajā laikā sākas hormonālās svārstības, kas izraisa dažādus simptomus.

Biežākie menopauzes simptomi

• Karstuma viļņi un nakts svīšana – pēkšņa siltuma sajūta, kas var būt ļoti traucējoša.
• Menstruāciju izmaiņas – neregulāri cikli, stiprāka vai vājāka asiņošana.
• Garastāvokļa svārstības un trauksme – hormonālās izmaiņas ietekmē emocijas.
• Miega traucējumi – bezmiegs vai bieža pamošanās naktī.
• Maksts sausums un diskomforts dzimumakta laikā – estrogēna samazināšanās ietekmē gļotādas.
• Samazināta libido – seksuālās vēlmes izmaiņas.
• Svara pieaugums un vielmaiņas izmaiņas.
• Ādas un matu izmaiņas – sausums, trauslums.

Ja parādās neparasti simptomi, piemēram, asiņošana pēc menopauzes, nekavējoties jākonsultējas ar ginekologu.

Kāpēc menopauze ir svarīga veselībai?

Estrogēna samazināšanās ietekmē ne tikai reproduktīvo sistēmu, bet arī:

• Sirds un asinsvadu veselību – palielinās sirds slimību risks.
• Kaulu blīvumu – osteoporozes risks pieaug.
• Urīnceļu veselību – biežākas infekcijas un urīna nesaturēšana.

Regulāras analīzes (hormonu līmenis, kaulu blīvums, lipīdu profils) palīdz savlaicīgi novērst komplikācijas.

Diagnostika: Kā zināt, ka iestājusies menopauze?

Parasti diagnoze tiek noteikta pēc simptomiem un menstruāciju iztrūkuma. Dažkārt ārsts var ieteikt:

• FSH un estrogēna analīzes – folikulu stimulējošais hormons paaugstinās, estrogēns samazinās.
• TSH analīze – lai izslēgtu vairogdziedzera problēmas.

Papildu izmeklējumi:

• Ginekoloģiska ultrasonogrāfija – lai novērtētu dzemdes un olnīcu stāvokli.
• Kaulu blīvuma mērījumi – osteoporozes profilaksei.

Ārstēšanas iespējas

Menopauze pati par sevi nav slimība, bet simptomu mazināšana uzlabo dzīves kvalitāti.

1. Hormonu terapija (HRT)

• Efektīvākā metode karstuma viļņu un nakts svīšanas mazināšanai.
• Pieejama estrogēna un progesterona kombinācija (ja dzemde ir saglabāta).
• Vaginālais estrogēns – lokāli sausuma un diskomforta mazināšanai.

Svarīgi: HRT nav piemērota visām sievietēm (piemēram, pēc krūts vēža). Konsultācija ar ginekologu vai endokrinologu ir obligāta.

2. Nehormonālas metodes

• Antidepresanti (SSRI, SNRI) – palīdz mazināt karstuma viļņus.
• Gabapentīns – efektīvs nakts svīšanas gadījumos.
• Fezolinetants – jauns medikaments karstuma viļņu ārstēšanai.

3. Vietējās procedūras

• Ginekoloģiskās injekcijas – piemēram, hialuronskābes injekcijas, maksts gļotādas atjaunošanai vai PRP terapija, kas uzlabo audu elastību.

Dzīvesveida ieteikumi

• Uztura speciālists var palīdzēt izstrādāt sabalansētu ēdienkarti ar kalciju, D vitamīnu un fitoestrogēniem.
• Regulāras fiziskās aktivitātes – samazina karstuma viļņus, uzlabo garastāvokli.
• Stresa mazināšana – joga, meditācija, elpošanas vingrinājumi.
• Smēķēšanas atmešana – samazina simptomu smagumu.
• Alkohola ierobežošana – mazāk karstuma viļņu un miega traucējumu.

Kad vērsties pie speciālista?

• Ja simptomi traucē ikdienas dzīvi.
• Ja parādās neparasta asiņošana.
• Ja ir sirds slimību vai osteoporozes risks.

Komanda, kas var palīdzēt:

• Ginekologs – hormonālā terapija, ginekoloģiska ultrasonogrāfija un injekcijas.
• Endokrinologs – hormonālo izmaiņu uzraudzība.
• Uztura speciālists – diētas pielāgošana.

Menopauze ir dabisks dzīves posms, bet tas nenozīmē, ka jācieš. Mūsdienu medicīna piedāvā plašas iespējas simptomu mazināšanai – sākot no hormonālās terapijas līdz dzīvesveida korekcijām. Savlaicīga konsultācija ar speciālistiem un regulāras analīzes palīdzēs saglabāt veselību un dzīves kvalitāti.