Psoriātiskais artrīts: reimatologa skatījums uz slimību, diagnostiku un ārstēšanu
Kas ir psoriātisks artrīts?
Psoriātiskais artrīts ir iekaisīga locītavu slimība, kas attīstās pacientiem ar psoriāzi. Saskaņā ar pasaules datiem, aptuveni 20–30% cilvēku ar psoriāzi dzīves laikā attīstās psoriātiskais artrīts. Slimība pieder pie seronegatīvajiem spondiloartrītiem, kas nozīmē, ka asinīs parasti nav sastopams reimatoīdā faktora marķieris. Reimatologs ir galvenais speciālists, kas diagnosticē un ārstē šo slimību, izmantojot klīnisko izmeklēšanu, laboratorijas testus un attēldiagnostiku.
Slimības raksturojums
Psoriātiskais artrīts ir hronisks iekaisīgs process, kas var skart gan lielās, gan mazās locītavas, mugurkaulu un entēzes jeb vietas, kur cīpslas un saites pievienojas kauliem. Slimība bieži izpaužas ar locītavu pietūkumu, sāpēm un stīvumu, kas pastiprinās no rīta vai pēc ilgākas miera pauzes. Raksturīga ir arī daktilīta jeb “desas pirksta” parādība, kad viss pirksts kļūst pietūcis un sāpīgs. Reimatologi uzsver, ka slimība var būt ļoti dažāda – no vieglas līdz smagai, ar progresējošiem locītavu bojājumiem.
Epidemioloģija un riska faktori
Psoriātiskais artrīts visbiežāk sastopams Eiropā un Ziemeļamerikā, ar izplatību aptuveni 100–150 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Slimība biežāk sākas 30–50 gadu vecumā, bet var attīstīties jebkurā dzīves posmā. Riska faktori ir ģimenes anamnēze ar psoriāzi vai artrītu, smaga ādas psoriāze, nagu bojājumi un noteikti ģenētiskie marķieri, piemēram, HLA-B27.
Simptomi un klīniskās formas
Reimatologi apraksta vairākas slimības formas:
- Asimetrisks oligoartrīts, kas skar dažas locītavas vienā ķermeņa pusē.
- Simetrisks poliartrīts, kas atgādina reimatoīdo artrītu.
- Distālo starpfalangu locītavu artrīts, kas bieži saistīts ar nagu bojājumiem.
- Spondilīts ar mugurkaula un sakroiliakālo locītavu iekaisumu.
- Mutilējošs artrīts, kas ir reta, bet smaga forma ar locītavu destrukciju.
Papildus locītavu simptomiem pacientiem var būt nogurums, acu iekaisums (uveīts), ādas un nagu psoriāzes pazīmes, kā arī paaugstināts kardiovaskulāro slimību risks.
Diagnostika
Reimatologs izmanto klīnisko izmeklēšanu, laboratorijas testus un attēldiagnostiku. Asins analīzes parasti neuzrāda reimatoīdo faktoru, bet var konstatēt paaugstinātus iekaisuma marķierus (CRPO EGĀ). Attēldiagnostikā izmanto rentgenu, ultrasonogrāfiju un magnētisko rezonansi, lai noteiktu locītavu bojājumus un entezītu. Diagnoze tiek noteikta, balstoties uz CASPAR kritērijiem, kas ietver psoriāzes klātbūtni, tipiskus rentgenoloģiskos atradumus un seronegatīvu artrītu.
Ārstēšana
Reimatologu vadlīnijas iesaka ārstēšanu pielāgot slimības smagumam. Vieglos gadījumos izmanto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, bet progresējošos – slimību modificējošus pretreimatisma līdzekļus (DMARD), piemēram, metotreksātu. Bioloģiskā terapija (TNF-alfa inhibitori, IL-17 un IL-23 inhibitori) ir efektīva smagos gadījumos, kad tradicionālā terapija nav pietiekama. Reimatologs uzsver arī fizioterapijas, ergoterapijas un dzīvesveida korekciju nozīmi.
Komplikācijas un prognoze
Bez ārstēšanas psoriātiskais artrīts var radīt neatgriezeniskus locītavu bojājumus, invaliditāti un būtiski pasliktināt dzīves kvalitāti. Savlaicīga diagnostika un ārstēšana pie reimatologa ļauj kontrolēt slimību, mazināt iekaisumu un novērst komplikācijas. Pacientiem ar šo slimību ir arī paaugstināts sirds un asinsvadu slimību, diabēta un depresijas risks, tāpēc nepieciešama visaptveroša aprūpe.
Reimatologa nozīme
Reimatologs ir galvenais speciālists, kas spēj atšķirt psoriātisko artrītu no citām artrīta formām, noteikt precīzu diagnozi un izvēlēties piemērotāko terapiju. Regulāras vizītes pie reimatologa ir būtiskas, lai pielāgotu ārstēšanu un sekotu slimības gaitai.
Psoriātiskais artrīts ir hroniska un daudzveidīga slimība, kas prasa savlaicīgu diagnostiku un ilgtermiņa ārstēšanu. Reimatologs ir centrālā figūra šajā procesā, nodrošinot pacientiem iespēju saglabāt locītavu funkciju un dzīves kvalitāti. Izpratne par slimības simptomiem, riska faktoriem un ārstēšanas iespējām palīdz pacientiem laikus vērsties pie speciālista un novērst neatgriezeniskas sekas.
