Menopauze – simptomi, ārstēšana un hormonālā terapija

Menopauze ietekmē ne tikai reproduktīvo sistēmu, bet arī sirds un asinsvadu veselību, ādas elastību, matu struktūru un emocionālo labsajūtu. Dažām sievietēm simptomi ir viegli, citām – ļoti izteikti, ietekmējot ikdienas dzīvi. Izvēlies sev piemērotu ginekologu “Republikas laukuma klīnikā”.

Kas ir menopauze?

Menopauze ir dabisks dzīves posms, kad sievietei beidzas menstruācijas un olnīcas pārstāj ražot hormonus estrogēnu un progesteronu. Parasti tā iestājas vecumā no 45 līdz 55 gadiem, vidēji ap 51 gadu. Menopauze tiek oficiāli diagnosticēta, ja menstruācijas nav bijušas 12 mēnešus pēc kārtas.

Šis process nav pēkšņs – agrīnu menopauzi sauc par perimenopauzi, kas var ilgt vairākus gadus. Šajā laikā sākas hormonālās svārstības, kas izraisa dažādus simptomus.

Biežākie menopauzes simptomi

• Karstuma viļņi un nakts svīšana – pēkšņa siltuma sajūta, kas var būt ļoti traucējoša.
• Menstruāciju izmaiņas – neregulāri cikli, stiprāka vai vājāka asiņošana.
• Garastāvokļa svārstības un trauksme – hormonālās izmaiņas ietekmē emocionālo stāvokli.
• Miega traucējumi – bezmiegs vai biežas pamošanās naktī.
• Maksts sausums un diskomforts dzimumakta laikā – estrogēna samazināšanās ietekmē gļotādas valgumu.
• Samazināts libido – seksuālās vēlmes pazemināšanās.
• Svara pieaugums un vielmaiņas izmaiņas.
• Ādas un matu izmaiņas – sausums, trauslums.
• Sirdsklauves – estrogēna samazināšanās un hormonālais disbalanss ietekmē asinsvadu elastību un autonomo nervu sistēmu, kā rezultātā bieži izjūt sirdsdarbības paātrināšanos.

Ja parādās smagi menopauzes simptomi, piemēram, asiņošana menopauzes laikā, nekavējoties jākonsultējas ar ginekologu.

Kāpēc menopauze ir svarīga veselībai?

Estrogēna samazināšanās ietekmē ne tikai reproduktīvo sistēmu, bet arī:

• Sirds un asinsvadu veselību – palielinās sirds slimību risks.
• Kaulu blīvumu – osteoporozes risks pieaug.
• Urīnceļu veselību – biežākas infekcijas un urīna nesaturēšana.

Regulāras analīzes (hormonu līmenis, kaulu blīvums, lipīdu profils) palīdz savlaicīgi novērst komplikācijas.

Kā zināt, ka iestājusies menopauze?

Parasti diagnoze tiek noteikta pēc simptomiem un menstruāciju iztrūkuma. Dažkārt ārsts var ieteikt:

• FSH un estrogēna analīzes – folikulu stimulējošais hormons paaugstinās, estrogēns samazinās.
• TSH analīze – lai izslēgtu vairogdziedzera problēmas.

Papildu izmeklējumi:

• Ginekoloģiska ultrasonogrāfija – lai novērtētu dzemdes un olnīcu stāvokli.
• Kaulu blīvuma mērījumi – osteoporozes profilaksei.

Menopauzes ārstēšanas iespējas

Menopauze pati par sevi nav slimība, bet simptomu mazināšana uzlabo dzīves kvalitāti.

Hormonālā terapija menopauzē

• Efektīvākā metode karstuma viļņu un nakts svīšanas mazināšanai.
• Pieejama estrogēna un progesterona kombinācija (ja dzemde ir saglabāta).
• Vaginālais estrogēns – lokāli sausuma un diskomforta mazināšanai.

Svarīgi: HRT nav piemērota visām sievietēm (piemēram, pēc krūts vēža). Konsultācija ar ginekologu vai endokrinologu ir obligāta.

Hormonālā terapija nav ieteicama sievietēm ar:

• Esošu vai vēsturiski bijušu krūts‑, dzemdes vēzi
• Pacientēm ar augstu trombozes risku (trombofīlija, DVT vēsturiskās epizodes)
• Vēsturiskām sirds slimībām, insulta vai smagām sirds asinsvadu patoloģijām
• Vairāk nekā 65 gadu vecumam saistībā ar insulta un demences risku

Nehormonālas metodes

• Antidepresanti (SSRI, SNRI) – palīdz mazināt karstuma viļņus.
• Gabapentīns – efektīvs nakts svīšanas gadījumos.
• Fezolinetants – jauns medikaments karstuma viļņu ārstēšanai.

Ginekoloģiskās injekcijas menopauzē

• Ginekoloģiskās injekcijas – piemēram, hialuronskābes injekcijas, maksts gļotādas atjaunošanai vai PRP terapija, kas uzlabo audu elastību.

Dzīvesveida ieteikumi

• Uztura speciālists var palīdzēt izstrādāt sabalansētu ēdienkarti ar kalciju, D vitamīnu un fitoestrogēniem.
• Regulāras fiziskās aktivitātes – samazina karstuma viļņus, uzlabo garastāvokli.
• Stresa mazināšana – joga, meditācija, elpošanas vingrinājumi.
• Smēķēšanas atmešana – samazina simptomu smagumu.
• Alkohola ierobežošana – mazāk karstuma viļņu un miega traucējumu.

Kad beidzas menopauze?

Menopauze pati par sevi ir vienreizējs punkts laikā, kad sievietei nav bijušas menstruācijas 12 mēnešus pēc kārtas. Tas iezīmē reproduktīvā cikla beigas. Vidēji menopauze iestājas ap 51 gada vecumu, taču var svārstīties no 45 līdz 55 gadiem. Tomēr menopauze nebeidzas ar šo diagnozi – pēc tās sākas postmenopauze, kas ilgst visu atlikušo dzīvi.

Simptomi, piemēram, karstuma viļņi, svīšana un miega traucējumi, parasti samazinās 2–7 gadu laikā, bet dažām sievietēm tie var turpināties ilgāk. Postmenopauzes laikā estrogēna līmenis paliek zems, kas palielina osteoporozes un sirds slimību risku, tāpēc regulāras pārbaudes ir būtiskas.

Menopauzes “beigas” nozīmē, ka hormonālās svārstības stabilizējas, menstruācijas neatgriežas, un sieviete vairs nevar palikt stāvoklī. Tomēr veselības aprūpe šajā posmā ir svarīga – uzturs, fiziskās aktivitātes un, ja nepieciešams, hormonu terapija palīdz saglabāt dzīves kvalitāti.

Kad vērsties pie speciālista?

• Ja simptomi traucē ikdienas dzīvi.
• Ja parādās neparasta asiņošana.
• Ja ir sirds slimību vai osteoporozes risks.

Komanda, kas var palīdzēt menopauzes simptomu mazināšanā:

• Ginekologs – hormonālā terapija, ginekoloģiska ultrasonogrāfija un injekcijas.
• Endokrinologs – hormonālo izmaiņu uzraudzība.
• Uztura speciālists – diētas pielāgošana.

Menopauze ir pāreja, nevis slimība. Tā beidzas pēc gada bez menstruācijām, bet postmenopauzes posms prasa uzmanību visā dzīves garumā. Ja simptomi traucē ikdienu, konsultējieties ar ginekologu vai endokrinologu.

Biežāk uzdotie jautājumi?