Šegrena sindroms: viss, kas jāzina par šo autoimūno slimību
Kas ir Šegrena sindroms?
Šegrena sindroms ir hroniska autoimūna slimība, kas galvenokārt ietekmē siekalu un asaru dziedzerus, izraisot sausumu mutē un acīs. Slimība rodas, kad imūnsistēma kļūdaini uzbrūk organisma eksokrīnajiem dziedzeriem, samazinot to spēju ražot šķidrumus. Tā var būt primāra (attīstās kā neatkarīga slimība) vai sekundāra (saistīta ar citām autoimūnām slimībām, piemēram, reimatoīdo artrītu vai sistēmisko sarkano vilkēdi).
Slimības izplatība un riska faktori
- Aptuveni 90% pacientu ir sievietes, visbiežāk vecumā pēc 40 gadiem.
- Slimība tiek uzskatīta par reti sastopamu, bet tās diagnostika bieži kavējas, jo simptomi sākotnēji var būt nespecifiski.
- Ģenētiskie faktori, vides ietekme un hormonālās izmaiņas tiek uzskatītas par nozīmīgiem riska elementiem.
Galvenie simptomi
- Sausa mute (kserostomija): grūtības runāt, rīt, biežāka zobu bojāšanās.
- Sausas acis (kseroftalmija): dedzināšana, smilšu sajūta acīs, jutība pret gaismu.
- Nogurums un locītavu sāpes: bieži līdzīgi reimatoīdā artrīta simptomiem.
- Siekalu dziedzeru pietūkums: īpaši pieauss dziedzeros.
- Ādas, elpceļu un gremošanas trakta sausums.
Diagnostikas process
Precīza diagnoze prasa vairākus soļus, jo simptomi var pārklāties ar citām slimībām.
Reimatologa konsultācija
Pirmais solis ir reimatologa konsultācija, jo šis speciālists ir visvairāk pieredzējis autoimūno slimību diagnostikā un ārstēšanā. Reimatologs izvērtē simptomus, slimības vēsturi un nozīmē tālākos izmeklējumus.
Dr. Aleksandra Bukina
Analīžu nodošana
Svarīga ir analīžu nodošana, lai noteiktu specifiskas autoantivielas (piemēram, anti-SSA/Ro un anti-SSB/La). Bieži tiek veikti arī vispārējie asins testi, lai novērtētu iekaisuma marķierus un aknu vai nieru funkciju.
Ultrasonogrāfija siekalu dziedzerim
Mūsdienās arvien biežāk izmanto ultrasonogrāfiju siekalu dziedzerim, kas ļauj vizualizēt dziedzeru struktūru un konstatēt iekaisuma vai bojājuma pazīmes. Šī metode ir neinvazīva, ātra un palīdz izvairīties no sarežģītākām biopsijām.
Papildu izmeklējumi
- Acu testi (Schirmer tests, fluoresceīna krāsojums) sausuma pakāpes noteikšanai.
- Siekalu plūsmas mērījumi.
- Biopsija no mazajiem siekalu dziedzeriem, ja nepieciešams apstiprināt diagnozi.
Ārstēšanas pieejas
Šegrena sindromu nevar pilnībā izārstēt, bet simptomus iespējams kontrolēt un mazināt komplikāciju risku.
Simptomātiskā ārstēšana
- Mākslīgās asaras un siekalu aizvietotāji.
- Regulāra mutes dobuma higiēna, lai novērstu kariesu.
- Mitrinoši gēli un aerosoli sausuma mazināšanai.
Medikamentozā terapija
- Imūnsupresanti (piemēram, hidroksihlorokvīns) autoimūnās aktivitātes mazināšanai.
- Kortikosteroīdi smagākos gadījumos.
- Bioloģiskie medikamenti, kas tiek pētīti kā nākotnes terapijas iespējas.
Komplikācijas
- Zobu un smaganu slimības saistībā ar siekalu trūkumu.
- Acu bojājumi, kas var novest pie radzenes čūlām.
- Iekšējo orgānu bojājumi – plaušās, nierēs, aknās.
- Paaugstināts limfomas risks ilgstošas slimības gadījumā.
Dzīves kvalitāte un ikdienas ieteikumi
- Regulāri apmeklēt reimatologu un sekot ārstēšanas plānam.
- Dzert pietiekami daudz ūdens, izvairīties no alkohola un kofeīna.
- Lietot mitrinātājus telpās, īpaši apkures sezonā.
- Izvēlēties pārtiku, kas nerada papildu sausumu mutē.
- Regulāri veikt analīžu nodošanu, lai sekotu slimības gaitai.
Kāpēc svarīga agrīna diagnostika?
Agrīna diagnostika un ārstēšana palīdz:
- Samazināt komplikāciju risku.
- Uzlabot dzīves kvalitāti.
- Novērst neatgriezeniskus orgānu bojājumus.
Šegrena sindroms ir sarežģīta, bet kontrolējama slimība, ja tiek savlaicīgi veikta reimatologa konsultācija, veikti nepieciešamie izmeklējumi, tostarp ultrasonogrāfija siekalu dziedzerim un regulāra analīžu nodošana. Pacientiem ir būtiski ievērot ārsta norādījumus, pielāgot dzīvesveidu un rūpēties par ikdienas komfortu.
